Japānas melnais lācis

Vikipēdijas lapa
Japānas melnais lācis
Ursus thibetanus japonicus
Japānas melnais lācis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaLāču dzimta (Ursidae)
ĢintsLāči (Ursus)
SugaĀzijas melnais lācis (Ursus thibetanus)
PasugaJapānas melnais lācis (Ursus thibetanus japonicus)
Izplatība

Honsju sala
Japānas melnais lācis Vikikrātuvē

Japānas melnais lācis (Ursus thibetanus japonicus) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga. Japānā to mēdz saukt par mēness lāci (japāņu: tsukinovaguma).

Japānas melnais lācis mūsdienās pamatā vairs ir sastopams tikai Honsju salas austrumu kalnu mežos izolētās, nelielās grupās. Tas gandrīz ir izmiris Sikoku salā, kurā ir palikuši apmēram 20 lāči, un vairs nav sastopams Kjusju salā. Lai izdzīvotu un izvairītos no cilvēka, Japānas melnais lācis veic garus pārceļojumus barības un vientulības meklējumos. Ir uzskats, ka Honsju salā dzīvo mazāk kā 10 000 lāču, lai gan 1970. gados to bija apmēram 150 000[1].

Izskats un ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Japānas melnais lācis ir viens no mazākajiem Āzijas melnajiem lāčiem, tā ķermeņa garums ir 110—150 cm, svars 60—120 kg. Mātītes ir mazākas par tēviņiem. To kažoki ir melni ar gaiši dzeltenu mēness formas zīmi uz krūtīm.

Lielākā daļa Japānas melno lāču ir nakts dzīvnieki, lai izvairītos no saskarsmes no cilvēkiem. Ziemas laikā Japānas melnais lācis alās guļ ziemas miegu. Kalnos parasti uzsnieg sniegs, kas kalpo kā silta sega aukstajā laikā. Japānas melnais lācis ir veikls kokos kāpējs, tie mēdz kokos būvēt ligzdas, kuras izmanto, lai atpūstos, gulētu vai paēstu, kā arī migas tiek ierīkotas koku dobumos un alās[2].

Japānas melnais lācis ir gandrīz veģetārietis, tas barojas ar zīlēm, dižskābarža riekstiem, jaunajiem dzinumiem, ķiršiem, skudrām un citiem kukaiņiem. Visvairāk savā diētā lāči patērē zīles, kas ir īpaši svarīgi rudenī, lai pieaudzētu masu pirms došanās ziemas guļā. Bet Japānas melnais lācis pie iespējas nomedīs kādu vardi, ķirzaku, krabjus un ēdīs arī maitu[2].

Dzimumbriedumu Japānas melnais lācis sasniedz 3—4 gadu vecumā. Riesta laiks ir no maija līdz augustam, grūsnības periods ilgst 6—7 mēnešus, bet lācene spēj atlikt embrija attīstību līdz 4—5 mēnešiem, izvēloties piemērotu laiku mazuļa attīstībai. Tas parasti ir rudens, kad ir uzkrātas tauku rezerves. Divi līdz trīs mazuļi dzimst februārī ziemas miega laikā. Mazuļi paliek kopā ar māti divus gadus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Japan's black bears 'face extinction' | Environment | guardian.co.uk
  2. 2,0 2,1 «Bear Classification - Ursidae Family - Bears of the World». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. februārī. Skatīts: 2009. gada 19. jūnijā. Arhivēts 2009. gada 7. februārī, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]