Jaunkrievija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jaunkrievijas guberņas (1796—1802) teritorija uz mūsdienu Ukrainas kartes.
Krievijas caristes iegūtā Polijas-Lietuvas daļa (tumši zaļā krāsā) pēc 1667. gada Andrusovas pamiera līguma. Daļa no anektētās teritorijas (Zaporožjes Seča) kopā ar Krimas hanistei atņemtajām teritorijām vēlāk tika nodēvēta par Jaunkrieviju.

Jaunkrievija (ukraiņu: Новоросія, krievu: Новоро́ссия) ir Ukrainas dienvidu daļas vēsturisks nosaukums Krievijas impērijas sastāvā. Pēc šīs teritorijas iekarošanas šeit pastāvēja Jaunkrievijas guberņa (1764—1783, 1796—1802). Pēc tam to pārveidoja par Jaunkrievijas ģenerālgubernatūru (1802-1822), vēlāk par Jaunkrievijas-Besarābijas ģenerālgubernatūru (1822-1873).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. gadsimtā stepes zemes Melnās jūras ziemeļu daļā bijas pakļautas Zelta Ordai, 14. gadsimtā zemes starp Dņepru un Dņestru pakļāva Lietuvas dižkunigaitija. Pēc Zelta Ordas sabrukuma tagadējās Ukrainas dienvidu daļā dzīvojošās dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. 16. gadsimtā šeit ieceļoja dažādas izcelsmes brīvie ļaudis, kas sevi dēvēja par kazakiem un apmetās grūti pieejamajās Dņepras palienēs un salās lejpus krācēm nodibināja nocietinājumu, ko dēvēja par Aizkrāces (Zaporožjes) Seču. Pēc Bogdana Hmeļņicka vadītās sacelšanās (1649−1657) un Andrusovas pamiera noslēgšanas Zaporožjes Seča nonāca Polijas-Lietuvas kopvalsts (labais krasts) un Krievijas caristes (kreisais krasts) kontrolē. Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporožes Seču.

No 1764. gada Dņepras labā krasta daļa iekļauta Krievijas impērijā kā Jaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). Sakotnēji guberņas pārvalde atradās tagadējā Poltavas apgabala Kremenčugas pilsētā Dņepras kreisajā krastā.

Ķeizariene Katrīna II par Melnās jūras ziemeļu piekrastē iekaroto vietvaldi iecēla savu favorītu Grigoriju Potjomkinu, kas reti apdzīvotās stepes zemes devīgi izdalīja impērijas augstmaņiem. Zemes apstrādāšanai viņi ieveda dzimtļaudis no pirms tam iekarotās Ukrainas daļas.

1783. gadā Krievijas impērija iekaroja arī Krimas hanistei līdz tam piederējušo Dņepras kreisā krasta daļu. Iekarotās zemes iekļāva pēc Katrīnas II pavēles izveidotajās vietniecībās. Kad 1787. gadā ķeizariene Katrīna II ar karieti brauca apciemot gubernatoru Potjomkinu, viņš pavēlēja gar ceļa malu redzamības attālumā izbūvēt šķietamus ciemus ar māju fasādes sienām, ko vēlāk sāka dēvēt par "Potjomkina sādžām". Pēc Katrīnas II nāves viņas dēls Pāvils I lika atjaunot Jaunkrievijas guberņu, kuras pārvaldes centrs bija Jekaterinoslavā, kas uz laiku tika pārdēvēta par Novorosijsku (1797-1802). Ķeizars Aleksandrs I 1802. gadā lika Jaunkrievijas guberņu sadalīt Nikolajevas, Jekaterinoslavas un Taurijas guberņās, kas atradās Jaunkrievijas ģenerālgubernatora pakļautībā. Jaunkrievijas ģenerālgubernatora rezidence atradās Jakaterinoslavā (1801—1803), Nikolajevā (1803—1805) un Odesā (1805—1873).

1822. gadā ģenerālgubernatūrai pievienoja Besarābiju un nodēvēja par Jaunkrievijas-Besarābijas ģenerālgubernatūru (krievu: Новороссийско-Бессарабское генерал-губернаторство), kas pastāvēja līdz 1873. gadam.

Lai kolonizētu iekarotās zemes, 1835. gadā Krievijas ķeizars Nikolajs I izdeva manifestu par ebreju lauksaimnieku koloniju dibināšanu pie Melnās jūras. Zināms, ka 1835.-1841. gadā no Kurzemes guberņas uz Hersonas guberņu izceļoja 2550 ebreji. Latvijā izplatījās baumas, ka ķeizars ir gatavs dot arī latviešu brīvlaistajiem zemniekiem "tukšo zemi" Jaunkrievijā.

Pēc Oktobra revolūcijas Jaunkrievijas teritorija bija Ukrainas Centrālās radas kontrolē, bet pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas tā līdz 1918. gada aprīļa beigām nonāca ķeizariskās Vācijas kontrolē. Ar vācu armijas palīdzību ģenerālis Pavlo Skoropadskis 1918. gada 29. aprīlī veica valsts apvērsumu un pasludināja sevi par Ukrainas hetmani. Pēc Vācijas Novembra revolūcijas vācu karaspēks atstāja Ukrainu, hetmaņa vara tika gāzta un 1918. gada 14. decembrī varu atkal pārņēma Ukrainas Tautas Republikas valdība jeb "direktorija" ar Simonu Petļuru priekšgalā. Pilsoņu kara laikā Jekaterinoslavas guberņas teritoriju ieņēma Nestora Mahno vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918-1921). Kopš 1921. gada šī teritorija nonāca Ukrainas PSR, kopš 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.

Ukrainas sašķelšanas mēģinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Separātistu iecerētā Jaunkrievijas Savienības teritorija.

Donbasa kara sākuma posmā 2014. gada aprīlī Krievijas specdienestu koordinētie bruņoti separātistu grupējumi sagrāba vairāku Ukrainas apgabalu administrācijas ēkas. Ieņemtajā Doņeckas apgabala valsts administrācijas ēkā tika pasludināta Doņeckas Tautas Republikas izveide, pieprasīta tās apvienošanās ar Krieviju un pagaidu miera uzturēšanas spēku ievešana apgabalā. Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs paziņoja, ka Krievijas specoperācijas mērķis ir destabilizēt situāciju valstī, gāzt Ukrainas varu, izjaukt vēlēšanas un saraut Ukrainas valsti gabalos.[1] 17. aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins nodēvēja Ukrainas dienvidaustrumus par Jaunkrieviju un pieprasīja šajos reģionos garantēt krievu tiesības: jautājums ir par to, lai nodrošinātu Ukrainas dienvidaustrumu krievu un krievvalodīgo pilsoņu tiesības un likumīgās intereses. Atgādināšu, izmantojot cara laiku terminoloģiju, tā ir Jaunkrievija, un šī Harkova, Luhanska, Doņecka, Hersona, Nikolajeva, Odesa cara laikos neietilpa Ukrainas sastāvā. Tās visas ir teritorijas, kuras Ukrainai 20. gados nodeva padomju valdība. Kāpēc viņi to izdarīja? Dievs vien zina."[2] 27. aprīlī tika paziņots par Luhanskas Tautas Republikas izveidi. Prokrieviskie demontranti pieprasīja rīkot referendumu, atcelt cenu un tarifu paaugstināšanu, kā arī valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.[3]

2014. gada 24. maijā pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas "Tautas Republiku" pārstāvji vienojās, ka nodibina Jaunkrievijas Savienību, kurā aicināja iestāties arī pārējos Dienvid- un Austrumukrainas apgabalus.

Jaunkrievijas-Besarābijas ģenerālgubernatūras struktūra (1822)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunkrievijā dibinātās pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]