Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka (tagad - G. Eliasa Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka).

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina ("Pētera akadēmija", no 1795. gada "Jelgavas akadēmija") bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde, kas darbojās no 1775. līdz 1806. gadam, kad to pārdēvēja par Kurzemes guberņas "Cildeno ģimnāziju" (Gymanasium illustre), 1837. gadā par Jelgavas vīriešu ģimnāziju, kas Pirmā Pasaules kara sākumā 1915. gadā tika evakuēta uz Taganrogu. Tās vietā 1919. gadā tika nodibināta Jelgavas 1. valsts vidusskola, kas no 1923. gada pārdēvēta par Jelgavas ģimnāziju. [1]

Dibināšanas ideja[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgaismības ideju iespaidā 1772. gadā hercogs Pēteris Bīrons Kurzemes landtāgam paziņoja, ka nolēmis Jelgavā dibināt akadēmisko ģimnāziju. Pirms tam Jelgavā bija darbojusies jezuītu skola ar gramatikas, poētikas un retorikas nodaļām, kas bija beigusi darbību pēc jezuītu izraidīšanas no Jelgavas 1759. gadā. [2] Akadēmijas dibināšanas plānu uzdeva izstrādāt Berlīnes akadēmijas loceklim Johanam Georgam Zulceram, kas ierosināja izveidot divas klases - literatūras klasi vācu, latīņu un grieķu valodu mācīšanai, ietverot mitoloģiju, ģeogrāfiju, vēsturi un senās lietas, un zinātņu klasi fizikas, matemātikas, dabasmācību, tautas vēstures, filozofijas, dabisko tiesību un runas mākslas mācīšanai. Paredzētais mācību ilgums katrā klasē bija divi gadi, izglītības darbu veica deviņi profesori (teoloģijas, tiesību zinātnes, filozofijas, fizikas, matemātikas, vēstures, retorikas, latīņu valodas, grieķu valodas) un skolotāji, kas pasniedza vācu, franču un angļu valodas, kā arī mūziku, dejas, paukošanos un jāšanas sportu. Pārvaldi veica Profesoru padome (Concilio Professorum).

1775. gada 8. jūnijā hercogs Pēteris parakstīja rīkojumu par akadēmiskās ģimnāzijas dibināšanu [3], bet augstskolas svinīgā atklāšana notika 1775. gada Pēterdienā - 29. jūnijā. Nomināli rektors bija hercogs Pēteris, prorektori mainījās katru gadu rotācijas kārtībā, pirmais prorektors 1775. gadā bija Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke. Profesora alga bija 500-800 Alberta dālderi, skolotāja alga - 250-300 Alberta dālderi. 1775. gada pirmajā semestrī studijas sāka 17, bet otrajā semestrī 28 studenti, pavisam līdz 1795. gadam mācījās 241 audzēknis, to starpā 32 ārzemnieki [2]

Ģimnāzijas ēka[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1773. gada janvārī hercogs Pēteris akadēmijai uzdāvināja savas vecās pils ēku Palejas ielā (tagad - Pils ielā), kas tika nojaukta un līdz 1775. gadam pēc hercoga arhitekta Severīna Jensena projekta uzbūvēta jauna ēka baroka stilā ar klasicisma iezīmēm (kopš 1952. gada G. Eliasa Jelgavas Vēsturess un mākslas muzeja ēka). Pirmajā stāvā bez mācību telpām atradās arī deju un paukošanas zāle, profesoru padomes sēžu zāle, otrajā stāvā svētku zāle, divas auditorijas, bibliotēka un karceris. Ēkas divstāvu torņa kupolā bija iekārtota astronomiskā observatorija.

Bijusī Academia Petrina ēka. Šodien Jelgavas Vēstures un mākslas

Profesori[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1773.-1774. gadā Johana Georga Zulcera uzaicinājuma vēstules ar hercoga pilnvarojumu saņēma Imanuels Kants un Johans Gotfrīds Herders, taču par profesoriem viņi nekļuva. Pirmie augstskolas profesori bija

Vēlāk par profesoriem un skolotājiem strādāja arī

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas Valsts vēstures arhīvs
  2. 2,0 2,1 Stradiņš J. Zinātnes un augstskolas sākotne Latvijā. Rīga, Latv. vēst. inst. apg., 2009., 640 lpp.
  3. Fundation des akademischen Gymanasiums in Mitau, vom 8 tem Junius 1775. Mitau: J.F.Stefenhagen, 1775, 15 lpp.