Kaulpūsles

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kaulpūsles
Ostariophysi
Karpa (Cyprinus carpio)
Karpa (Cyprinus carpio)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips Žokļaiņi (Gnathostomatha)
Virsklase Kaulzivis (Osteichthyes)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Apakšklase Jaunspures (Neopterygii)
Infraklase Īstās kaulzivis (Teleostei)
Virskārta Kaulpūsles (Ostariophysi)

Kaulpūsles (Ostariophysi) ir viena no starspuru (Actinopterygii) virskārtām. To zinātniskais nosaukums Ostariophysi no grieķu valodas tulkojas kā kauls + pūslis.[1]

Kaulpūšļu zivju virskārtai pieder 30% no visām zivīm,[1] bet 68% no visām saldūdens zivīm. Tās ir apmēram 7900 zivju sugas.[1] Tā ir otra lielākā starspuru virskārta.[2] Tās dzīvo visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.

Pie kaulpūšļu virskārtas pieder tādas zivis, kā piranjas, tetras, karpas, grunduļi, elektrozuši un sami.[1]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piranjām kā visām kaulpūslēm ir ļoti laba dzirde
Elektriskais zutis (Electrophorus electricus) spēj radīt 10 V stipru elektrisko spriegumu

Kaulpūsles var būt ļoti dažādas; gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, vislielākā saldūdens zivs ir milzu sams (Pangasianodon gigas), kas var svērt apmēram 300 kg,[3] un vismazākā saldūdens zivs ir danionella (Danionella translucida), kas var būt tikai 12 mm gara.[4] Dažas no kaulzivīm, kā gaisa sami (Clariidae) var elpot gaisu, un dažas var dzīvot pat ārpus ūdens, kā Brazīlijas gruntsūdens samiņš (Phreatobius cisternarum), bet dažas spēj ražot elektrību, kā elektrozušveidīgās zivis (Gymnotiformes).

Ārēji tās ir ļoti atšķirīgas, bet daudzām ir izbīdīti apakšžokļi, un tām mēdz būt rīkles zobi, kas kalpo kā otrs žoklis.[1] Šai grupai ir 2 unikālas iezīmes: brīdinošas vielas to ādā un Vēbera aparāts.[1] Ja zivīm tiek savainota āda, ūdenī tiek izdalīts feromons, kas izraisa bailes citām zivīm, liekot tām bēgt un slēpties vai spiesties barā.[1] Pateicoties Vēbera aparātam, kaulpūsles ir ieguvušas savu nosaukumu: daudzi sīki kauliņi peldpūšļa kameru savieno ar iekšējo ausi. Līdz ar to zivju dzirde ir īpaši laba, kaulpūsles dzird labāk kā citas zivis, tās ir ļoti jūtīgas pret skaņām, un to dzirdes diapazons ir ļoti liels.[1]

Peldpūslis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākajai daļai kaulpūšļu sugu, izņemot knābjlašveidīgās zivis, ir peldpūslis. Tas parasti ir sadalīts 2 kamerās. Priekšējais ir mazāks un daļēji vai gandrīz pilnībā ir klāts ar sudrabainu vēderplēvi. Lielākais aizmugurējais kambaris var būt arī samazināts vai pat dažām sugām neeksistēt.

Evolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaulpūšļu zivju fosīlijas ir atrastas visos kontinentos, izņemot Austrāliju,[4] bet mūsdienās kaulpūsles dzīvo visos kontinentos, izņemot Antarktiku, un dažas lielās salas: Grenlandi un Jaunzēlandi.[4] Senākās fosīlijas ir 200 - 145 miljonus gadus vecas, kaulpūsles ir dzīvojušas superkontinenta Pangejas laikā. Mūsdienu dalījums kārtās izveidojies, sadaloties Pangejai vairākos kontinentos.

Nodaloties Laurāzijai ziemeļos no Gondvanas dienvidos, kaulpūsles sadalījās karpveidīgajās zivīs un senajās haracīnveidīgajās zivīs, kas vēlāk sadalījās mūsdienu haracīnveidīgajās zivīs, samveidīgajās zivīs un elektrozušveidīgajās zivīs. Mūsdienu haracīnveidīgās zivis ir sastopamas gan Dienvidamerikā, gan Āfrikā, un relatīvi nesen sākušas izplatīties Ziemeļamerikā. Arī samveidīgās zivis ir noformējušās pirms Gondvana sadalījās Dienvidamerikā un Āfrikā.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējo gadu pētījumi liek kritiski izvērtēt knābjlašveidīgo zivju (Gonorynchiformes) piederību kaulpūslēm. Ģenētiskie pētījumi norāda, ka tās ir tuvākas radinieces siļķveidīgo kārtai (Clupeiformes) nekā kaulpūslēm. Iespējams, ka knābjlašveidīgās un siļķveidīgās zivis ir viena zivju kārta.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]