Edgars Rinkēvičs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Edgars Rinkēvičs
Edgars Rinkēvičs 2013.jpg
Edgars Rinkēvičs 2013. gadā
Latvijas ārlietu ministrs
Amatā
2011. gada 25. oktobris — pašlaik
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Laimdota Straujuma
Priekštecis Ģirts Valdis Kristovskis
Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs
Amatā
1997. gada 10. maijs — 2008. gada 13. oktobris
Priekštecis Einārs Vaivods
Pēctecis Jānis Sārts

Dzimšanas dati 1973. gada 21. septembrī (40 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Jūrmala, Latvija [1]
Tautība Latvietis
Politiskā partija
Profesija ierēdnis
Augstskola Latvijas Universitāte

Edgars Rinkēvičs (dzimis 1973. gada 21. septembrī Jūrmalā)[2][3] ir latviešu ierēdnis un politiķis. Pašreizējais Latvijas ārlietu ministrs, bijis Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs. Pašlaik pārstāv partiju "Vienotība", iepriekš bijis partijas "Latvijas ceļš" un Reformu partijas biedrs.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidējo izglītību ieguvis Jūrmalas 4. vidusskolā, bakalaura grādu Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (1991—1995), LU saņēmis arī maģistra grādu politikas zinātnēs (1995—1997); vēl vienu maģistra grādu ieguvis ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālā koledžā (1999—2000), mācījies arī Groningenas universitātē (Nīderlande; politikas zinātnes un starptautiskās attiecības).[2][4]

Karjera[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993. gadā E. Rinkēvičs sācis darbu kā žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos Latvijas Radio.[5] 1995. gadā sāka strādāt Aizsardzības ministrijā, sākumā kļuva par Politikas departamenta vecāko referantu,[4] 1996. gadā uz pusgadu kļuva par departamenta direktoru. Pēc tam E. Rinkēvičs līdz 1997. gada maijam bija ministrijas valsts sekretāra vietnieks aizsardzības politikas jautājumos. 1997. gada maijā kļuva par ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāju, tā paša gada augustā — valsts sekretāru. Laikā no 1998. līdz 2004. gadam E. Rinkēvičs bija partijas "Latvijas ceļš" biedrs.[6] 1998. gada februārī viņš kļuva par Baltijas valstu un ASV partnerības hartas nosacījumu izpildes komisijas divpusējās aizsardzības un militāro jautājumu darba grupas vadītāju no Latvijas puses.[2] No 2002. līdz 2003. gadam gadam darbojies delegācijā sarunās par Latvijas iestāšanos NATO (delegācijas vadītāja vietnieks), no 2005. gada līdz 2007. gada janvārim vadījis NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroju. 2008. gada oktobrī beidza valsts sekretāra darbu, lai kļūtu par Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītāju.[7][8] Kancelejas vadītājs bija līdz 2011. gada jūlijam.[9]

2011. gada 25. oktobrī E. Rinkēvičs kļuva par Zatlera Reformu partijas virzītu bezpartijisku ārlietu ministru Valda Dombrovska valdībā.[10] 2012. gada janvārī iestājās Zatlera Reformu partijā.[11] Ārlietu ministra amatu saglabāja arī Laimdotas Straujumas valdībā. 2014. gada maijā pārgājis uz partiju "Vienotība".[12]

Apbalvojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Apbalvojums Valsts
2000 Latvijas Republikas Aizsardzības ministra apbalvojums Goda Zīme "Par ieguldījumu Bruņoto spēku attīstībā" Latvija
2004 Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas piemiņas medaļa "Sekmējot Latvijas dalību NATO" Latvija
2004 Latvijas Republikas Viestura ordeņa lielkrusta komandieris Latvija
2005 Polijas Republikas Nopelnu krusta komandieris Polija
2005 Itālijas Republikas Nopelnu krusts Itālija
2005 Igaunijas Republikas Nopelnu krusts Igaunija
2006 Nīderlandes Karalistes Orānijas Nasavas ordeņa kavalieris Nīderlande
2007 NATO apbalvojums "Par uzslavas cienīgu darbu"
2007 Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks Latvija

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopējās
Konkrētās
  1. Egle, Ināra (2011. gada 25. oktobrī). Ārlietu ministra resurss - pieredze. Diena.lv. Atjaunināts: 2012. gada 27. septembrī.
  2. 2,0 2,1 2,2 Barkāns, Elmārs (2008. gada 13. oktobrī). Pilī jaunas asinis – Edgars Rinkēvičs. Tvnet.lv. Atjaunināts: 2012. gada 28. septembrī.
  3. Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007.  999. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  4. 4,0 4,1 Edgara Rinkēviča dzīves un darba apraksts
  5. Ārlietu ministra amata kandidāta Edgara Rinkēviča biogrāfija. Tvnet.lv. Atjaunināts: 2012. gada 7. janvārī.
  6. Bērziņa, Vita (2011. gada 25. oktobrī). Valda Dombrovska vadītā valdība. Ir.lv. Atjaunināts: 2012. gada 27. septembrī.
  7. E.Rinkēvičs - Curriculum vitae. President.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 14. maijā. Atjaunināts: 2012. gada 28. septembrī.
  8. Uz ārlietu ministra krēslu varētu pretendēt Edgars Rinkēvičs
  9. CV Ministru kabineta mājaslapā. Mk.gov.lv. Atjaunināts: 2012. gada 28. septembrī.
  10. Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai, delfi.lv
  11. BNS (2012. gada 30. janvārī). Ārlietu ministrs Rinkēvičs iestājas ZRP. Delfi.lv. Atjaunināts: 2012. gada 31. janvārī.
  12. «Vienotībā» uzņem astoņus RP politiķus, tostarp Kozlovski un Rinkēviču. LSM.lv. Atjaunināts: 2014. gada 8. augustā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ģirts Valdis Kristovskis
Latvijas ārlietu ministrs
2011. gada 25. oktobrispašlaik
Pēctecis: