Latvijas Universitāte
| Latvijas Universitāte | |
|---|---|
 |
|
| latīņu: Universitas Latviensis | |
| Moto | Scientiae et patriae (Zinātnei un tēvijai) |
| Dibināta | 1919 |
| Tips | Publiska |
| Rektors | Mārcis Auziņš |
| Studenti | 19095 (2011) |
| Bakalaura izglītība | 14339 (2011) |
| Doktorantūra | 853 (2011) |
| Atrašanās vieta |  Rīga, Latvija |
| Mājaslapa | www.lu.lv |
Latvijas Universitāte (LU; latīņu: Universitas Latviensis) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir apvienots un tiek attīstīts studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā. LU uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus humanitārajās, dabas, tehniskajās un sociālajās zinātnēs.
Adrese: Raiņa bulvāris 19, Rīga. LU atklāšanas diena — 28. septembris — ir LU svinamā diena.
Studiju valoda LU ir latviešu valoda. Tā ir Latvijas lielākā universitāte, tā ir arī pēc studentu skaita lielākā universitāte Baltijas valstīs. Universitātē 2007./2008. mācību gadā bija 23 800 studentu, no tiem 900 bija doktoranti. Augstskola piedāvā ap 150 akreditētu studiju programmu. Salīdzinot ar citām Latvijas augstskolām, Latvijas Universitātes un tās apakšstruktūru darbinieki un studenti ir bijuši visražīgākie starptautisku zinātnisko publikāciju autori. [nepieciešama atsauce]
Satura rādītājs |
Pārvalde [izmainīt šo sadaļu]
1996. gada 29. martā LU Satversmes sapulce pieņēma trešo Satversmi, kuru apstiprināja Latvijas Republikas Saeima ar likumu 1998. gada 5. februārī. Latvijas Universitāte pārstāja būt valsts augstskola,[1] kļūstot par atvasinātu publisku personu, autonomu pašpārvaldes institūciju, kura ir iepriekšējo periodu tiesību un juridisko saistību mantiniece. Atbilstoši savai Satversmei, LU nosaka savu iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību. LU vadību un pārvaldi veic izveidotās pārstāvības institūcijas, ievēlēts rektors un struktūrvienību pārvaldes amatpersonas. Pārvaldi veic arī prorektori, direktori (prorektoru un direktoru skaitu nosaka rektors), kanclers un dekānu padome. LU pārvaldes, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir:
- LU Satversmes sapulce;
- LU Senāts;
- Rektors;
- Revīzijas komisija;
- Akadēmiskā šķīrējtiesa.
LU nekustamos īpašumus pārvalda SIA Latvijas Universitātes Nekustamā īpašuma aģentūra. Kā nodokļu maksātāja LU ir pielīdzināta nodibinājumiem, un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Struktūrvienības [izmainīt šo sadaļu]
LU akadēmiskās struktūrvienības ir fakultātes, zinātniskie institūti, nodaļas, katedras, laboratorijas, kā arī LU Bibliotēka, Botāniskais dārzs, Zinātnes un tehnikas vēstures muzejs, Akadēmiskais apgāds.
Fakultātes [izmainīt šo sadaļu]
LU sastāvā ir 13 fakultātes - Bioloģijas, Datorikas, Ekonomikas un vadības, Humanitāro zinātņu, Fizikas un matemātikas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Juridiskā, Ķīmijas, Medicīnas, Pedagoģijas un psiholoģijas, Sociālo zinātņu, Teoloģijas, kā arī Vēstures un filozofijas fakultāte.
Universitātei ir arī 24 institūti, tai skaitā pašu starptautisku ievērību guvušais Cietvielu fizikas institūts. Tāpat universitātei ir arī 14 studiju centri un citas struktūrvienības.
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
1919. gada 8. februārī Latvijas SPR valdība parakstīja dekrētu par Rīgas Politehniskā institūta (precīzāk, vācu okupācijas iestāžu dibinātās Baltijas Tehniskās augstskolas) likvidēšanu un valsts Latvijas Augstskolas dibināšanu uz tās bāzes ar izglītību latviešu valodā. Reālā Latvijas Augstskolas atklāšana notika tikai 1919. gada 28. septembrī pēc tam, kad kontroli pār Rīgu atguva Kārļa Ulmaņa valdība. Augstskolas Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu apstiprināta 1923. gada 28. martā, piešķirot augstskolai nosaukumu Latvijas Universitāte.
1938. gadā no Latvijas Universitātes tika nodalīta Lauksaimniecības un Mežsaimniecības fakultāte, pārceļot tās uz Jelgavu un izveidojot Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju.
1940. gada jūnijā pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā, jaunizveidotā LPSR valdība likvidēja augstskolas autonomo statusu, atcēla tās Satversmi un pārdevēja to par Latvijas Valsts universitāti. No 1939. līdz 1941. gadam uz Vāciju izceļoja daudzi vācbaltiešu zinātnieki un mācībspēki, 1941. gadā uz PSRS deportēja un nogalināja daudzus LU strādājošos zinātniekus un sabiedriskos darbiniekus. Nacistiskās okupācijas laikā 1942. gadā augstskolai tika piešķirts Rīgas Universitātes nosaukums, šajā laikā gāja bojā ebreju izcelsmes LU mācībspēki, bet 1944.-1945. gadā uz Vāciju, tālāk uz ASV, Kanādu, Austrāliju un citām valstīm devās līdz 60 - 65% Latvijas Universitātes mācībspēku.[2]
No 1958. līdz 1990. tās nosaukums bija Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte (LVU). 1950. gadā uz LU Medicīnas fakultātes bāzes tika izveidots Rīgas Medicīnas institūts, kas mūsdienās ir kļuvis par Rīgas Stradiņa universitāti. 1958. gadā no Universitātes tika nodalītas tehnisko zinātņu fakultātes. Šīs fakultātes tika apvienotas Rīgas Politehniskajā institūtā.
1990. gadā 19. martā Universitāte atguva nosaukumu Latvijas Universitāte. 1991. gada 15. maijā Latvijas Universitātes Satversmes sapulce pieņēma augstskolas otro Satversmi, un tā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināta 1991. gada 18. septembrī.
Universitātes rektori [izmainīt šo sadaļu]
- 1919. gadā Pauls Valdens (1863.-1957.) Rīgas Politehniskā institūta (1902—1905), Baltijas Tehniskās augstskolas (1918) un Latvijas Augstskolas direktors (1919)
- no 1920. līdz 1922. gadam Ernests Felsbergs (1866.-1928.) kā Latvijas Augstskolas pagaidu rektors
- 1922. gadā Eižens Laube (1880.-1967.) kā Latvijas Augstskolas rektors
- no 1922. līdz 1923. gadam Ernests Felsbergs (1866.-1928.)
- no 1923. līdz 1925. gadam Jānis Ruberts (1874.-1934.)
- no 1925. līdz 1927. gadam Augusts Tentelis (1876.-1942.)
- no 1927. līdz 1929. gadam Mārtiņš Zīle (1864.-1945.)
- no 1929. līdz 1931. gadam Augusts Tentelis (1876.-1942.)
- no 1931. līdz 1933. gadam Mārtiņš Bīmanis (1864.-1946.)
- no 1933. līdz 1937. gadam Jūlijs Auškāps (1884.-1942.)
- no 1937. līdz 1940. gadam Mārtiņš Prīmanis (1878.-1950.)
- no 1940. līdz 1941. gadam Jānis Paškēvičs (1900.- ?) no 1940. gada septembra kā Latvijas Valsts universitātes rektors
- 1941. gadā Jānis Jurgens (1900.-1983.) kā Latvijas Valsts universitātes rektors
- no 1942. līdz 1944. gadam Mārtiņš Prīmanis (1878.-1950.) kā Rīgas universitātes rektors
- no 1944. līdz 1949. gadam Matvejs Kadeks (1897.-1950) kā Latvijas Valsts universitātes rektors
- no 1949. līdz 1962. gadam Jānis Jurgens (1900.-1983.) kā Latvijas Valsts universitātes rektors
- no 1962. līdz 1970. gadam Valentīns Šteinbergs (1915.-) kā Latvijas Valsts universitātes rektors
- no 1970. līdz 1987. gadam Visvaris Millers (1927.-1992.) kā Latvijas Valsts universitātes rektors
- no 1987. līdz 2000. gadam Juris Zaķis (1936.-) līdz 1990. gadam kā Latvijas Valsts universitātes rektors
- no 2000. līdz 2007. gadam Ivars Lācis (1949.-)
- no 2007. gada Mārcis Auziņš (1956.-)
Ievērojami zinātnieki [izmainīt šo sadaļu]
Starp izcilākajiem zinātniekiem, kas pašlaik strādā Latvijas Universitātē, ir minami:
- Andris Ambainis - datorzinātnieks
- Mārcis Auziņš - fiziķis
- Andrejs Cēbers - fiziķis
- Gunārs Duburs - ķīmiķis
- Ruvins Ferbers - fiziķis
- Elmārs Grēns - molekulārbiologs
- Mihails Hazans - ekonomists
- Jevgēņijs Kotomins - fiziķis
- Dace Markus - filoloģe
- Oļģerts Nikodemus - vides ģeogrāfs
- Valdis Pīrāgs - medicīnas zinātnieks
- Silvija Radzobe - teātra zinātniece
- Linards Skuja - fiziķis
- Andrejs Veisbergs - valodnieks
- Pēteris Vanags - valodnieks
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ LR Augstskolu likuma 7. pants nosaka, ka valsts augstskolu statuss ir tikai Latvijas Policijas akadēmijai un Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, bet pārējās augstskolas, kuru dibināšanā valsts var būt un var nebūt piedalījusies, ir "atvasinātas publiskas personas".
- ↑ Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945)
|
||||||||||||||||||
 |
Šis ar izglītību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
