Latvijas Universitāte

Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no Latvijas universitāte)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas Universitāte
LU logo.jpg
latīņu: Universitas Latviensis
Moto Scientiae et patriae (Zinātnei un tēvijai)
Dibināta 1919
Tips Publiska
Rektors Mārcis Auziņš
Studenti 19095 (2011)
Bakalaura izglītība 14339 (2011)
Doktorantūra 853 (2011)
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Mājaslapa www.lu.lv

Latvijas Universitāte (LU; latīņu: Universitas Latviensis) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir apvienots un tiek attīstīts studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā. LU uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus humanitārajās, dabas, tehniskajās un sociālajās zinātnēs.

Adrese: Raiņa bulvāris 19, Rīga. LU atklāšanas diena — 28. septembris — ir LU svinamā diena.

Studiju valoda LU ir latviešu valoda. Tā ir Latvijas lielākā universitāte, tā ir arī pēc studentu skaita lielākā universitāte Baltijas valstīs. Universitātē 2007./2008. mācību gadā bija 23 800 studentu, no tiem 900 bija doktoranti. Augstskola piedāvā ap 150 akreditētu studiju programmu. Salīdzinot ar citām Latvijas augstskolām, Latvijas Universitātes un tās apakšstruktūru darbinieki un studenti ir bijuši visražīgākie starptautisku zinātnisko publikāciju autori. [nepieciešama atsauce]

Satura rādītājs

Pārvalde [izmainīt šo sadaļu]

LU galvenā ēka 2008. gada novembrī.

1996. gada 29. martā LU Satversmes sapulce pieņēma trešo Satversmi, kuru apstiprināja Latvijas Republikas Saeima ar likumu 1998. gada 5. februārī. Latvijas Universitāte pārstāja būt valsts augstskola,[1] kļūstot par atvasinātu publisku personu, autonomu pašpārvaldes institūciju, kura ir iepriekšējo periodu tiesību un juridisko saistību mantiniece. Atbilstoši savai Satversmei, LU nosaka savu iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību. LU vadību un pārvaldi veic izveidotās pārstāvības institūcijas, ievēlēts rektors un struktūrvienību pārvaldes amatpersonas. Pārvaldi veic arī prorektori, direktori (prorektoru un direktoru skaitu nosaka rektors), kanclers un dekānu padome. LU pārvaldes, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

  • LU Satversmes sapulce;
  • LU Senāts;
  • Rektors;
  • Revīzijas komisija;
  • Akadēmiskā šķīrējtiesa.

LU nekustamos īpašumus pārvalda SIA Latvijas Universitātes Nekustamā īpašuma aģentūra. Kā nodokļu maksātāja LU ir pielīdzināta nodibinājumiem, un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Struktūrvienības [izmainīt šo sadaļu]

LU akadēmiskās struktūrvienības ir fakultātes, zinātniskie institūti, nodaļas, katedras, laboratorijas, kā arī LU Bibliotēka, Botāniskais dārzs, Zinātnes un tehnikas vēstures muzejs, Akadēmiskais apgāds.

Fakultātes [izmainīt šo sadaļu]

LU sastāvā ir 13 fakultātes - Bioloģijas, Datorikas, Ekonomikas un vadības, Humanitāro zinātņu, Fizikas un matemātikas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Juridiskā, Ķīmijas, Medicīnas, Pedagoģijas un psiholoģijas, Sociālo zinātņu, Teoloģijas, kā arī Vēstures un filozofijas fakultāte.

Universitātei ir arī 24 institūti, tai skaitā pašu starptautisku ievērību guvušais Cietvielu fizikas institūts. Tāpat universitātei ir arī 14 studiju centri un citas struktūrvienības.

Vēsture [izmainīt šo sadaļu]

Tagadējā LU galvenā ēka vecā 19. gs. pastkartē

1919. gada 8. februārī Latvijas SPR valdība parakstīja dekrētu par Rīgas Politehniskā institūta (precīzāk, vācu okupācijas iestāžu dibinātās Baltijas Tehniskās augstskolas) likvidēšanu un valsts Latvijas Augstskolas dibināšanu uz tās bāzes ar izglītību latviešu valodā. Reālā Latvijas Augstskolas atklāšana notika tikai 1919. gada 28. septembrī pēc tam, kad kontroli pār Rīgu atguva Kārļa Ulmaņa valdība. Augstskolas Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu apstiprināta 1923. gada 28. martā, piešķirot augstskolai nosaukumu Latvijas Universitāte.

1938. gadā no Latvijas Universitātes tika nodalīta Lauksaimniecības un Mežsaimniecības fakultāte, pārceļot tās uz Jelgavu un izveidojot Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju.

1940. gada jūnijā pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā, jaunizveidotā LPSR valdība likvidēja augstskolas autonomo statusu, atcēla tās Satversmi un pārdevēja to par Latvijas Valsts universitāti. No 1939. līdz 1941. gadam uz Vāciju izceļoja daudzi vācbaltiešu zinātnieki un mācībspēki, 1941. gadā uz PSRS deportēja un nogalināja daudzus LU strādājošos zinātniekus un sabiedriskos darbiniekus. Nacistiskās okupācijas laikā 1942. gadā augstskolai tika piešķirts Rīgas Universitātes nosaukums, šajā laikā gāja bojā ebreju izcelsmes LU mācībspēki, bet 1944.-1945. gadā uz Vāciju, tālāk uz ASV, Kanādu, Austrāliju un citām valstīm devās līdz 60 - 65% Latvijas Universitātes mācībspēku.[2]

No 1958. līdz 1990. tās nosaukums bija Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte (LVU). 1950. gadā uz LU Medicīnas fakultātes bāzes tika izveidots Rīgas Medicīnas institūts, kas mūsdienās ir kļuvis par Rīgas Stradiņa universitāti. 1958. gadā no Universitātes tika nodalītas tehnisko zinātņu fakultātes. Šīs fakultātes tika apvienotas Rīgas Politehniskajā institūtā.

1990. gadā 19. martā Universitāte atguva nosaukumu Latvijas Universitāte. 1991. gada 15. maijā Latvijas Universitātes Satversmes sapulce pieņēma augstskolas otro Satversmi, un tā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināta 1991. gada 18. septembrī.

Universitātes rektori [izmainīt šo sadaļu]

Ievērojami zinātnieki [izmainīt šo sadaļu]

Starp izcilākajiem zinātniekiem, kas pašlaik strādā Latvijas Universitātē, ir minami:

Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Latvijas Universitāte

Atsauces [izmainīt šo sadaļu]

  1. LR Augstskolu likuma 7. pants nosaka, ka valsts augstskolu statuss ir tikai Latvijas Policijas akadēmijai un Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, bet pārējās augstskolas, kuru dibināšanā valsts var būt un var nebūt piedalījusies, ir "atvasinātas publiskas personas".
  2. Totalitārie okupācijas režīmi pret Latvijas zinātni un akadēmiskajām aprindām (1940 - 1945)