Marika Reke

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Marika Reke
Marika Rökk
Marika Reke
Marika Reke 1940. gadā
Dzimusi Marija Karolīne Reke
1913. gada 3. novembrī
Kaira, Karogs: Ēģipte Ēģipte
Mirusi 2004. gada 16. maijā (90 gadu vecumā)
Bādene pie Vīnes, Karogs: Austrija Austrija
Nodarbošanās Filmu aktrise, dziedātāja
Darbības gadi 1930–1988
Dzīvesbiedrs Georgs Jakobī (1940–1964)
Freds Rauls (1968–1985)

Marika Reke (Marika Rökk; īstajā vārdā Marija Karolīne Reke, dzimusi 1913. gada 3. novembrī Kairā, mirusi 2004. gada 16. maijā Bādenē pie Vīnes) bija ungāru izcelsmes vācu aktrise, dejotāja un dziedātāja.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunības gadi un pirmie panākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marika Reke, īstajā vārdā Marija Karolīne Reke, dzimusi ungāru arhitekta un būvuzņēmēja Eduarda Rekes un viņa sievas Marijas Karolīnas Šarlotes ģimenē Kairā, tolaik Ēģiptes kedivātā, tagad Ēģiptes arābu republikā, bet uzaugusi Budapeštā.

Marika Reke agri sāka apmeklēt dejošanas stundas. Kad viņas ģimene 1924. gadā pārcēlās uz Parīzi, Reke absolvēja krievu emigranta Rudkovska deju skolu un tika pieņemta darbā Mulenrūžas deju trupā "Hofmaņa meitenes". Jau nākošajā gadā Reke tika angažēta darbam Brodvejas teātrī Ņujorkā, kā arī citās ASV pilsētās.

1929. gada beigās Reke atgriezās Eiropā un uzstājās kā dziedātāja un dejotāja dažādās Eiropas valstīs un pilsētās: Londonā, Parīzē, Montekarlo, Kannās, Ungārijā. Guvusi žilbinošus panākumus kā rēviju māksliniece, Reke nolēma pievērsties kinemotogrāfam un 1930. gadā Londonā piedalījās savā pirmajā kinolomā filmā "Kāpēc jūrnieki pamet mājas" (angļu: Why Sailors Leave Home).

Vācijas ekrāna zvaigzne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1934. gadā Marika Reke parakstīja sadarbības līgumu ar Vācijas un, vienlaikus, Eiropas lielāko filmu studiju UFA. Viņas pirmā vācu spēlfilma bija "Vieglā kavalērija" (vācu: Leichte Kavallerie), kurā viņas ekrāna partneris bija Heincs fon Klēve, pazīstams kā "Ufas skaistulis".

Rekes debija vācu kinomotogrāfa bija neapšaubāms panākumu stāsts. Viena spēlfilma sekoja citai, tostarp sadarbībā ar tādām ekrāna zvaigznēm kā Zāra Leandere (filmā "Tā bija reibinoša balles nakts" (vācu: Es war eine rauschende Ballnacht)), Johanness Hēsters (filmās: "Nabaga students" (vācu: Der Bettelstudent), "Gasparone" un "Hallo, Žanīne!" (vācu: Hallo Janine!) u.c.).

Filmu scenāriji pārsvarā tika pielāgoti Marikas Rekes daudzajiem, profesionāli pilnveidotajiem talantiem. Neskaitāmās filmās no jauna un jauna atkārtojās viena un tā pati tēma — jauns, neatzīts talants pārvar dažāda veida grūtības, bieži klajus pazemojums, līdz finālā svin triumfālu uzvaru, bauda vispārēju atzīšanu, kā arī izpilda žilbinošu skatuves numuru. Bieži filmās tika ekspluatētas Rekes profesionālās dejotprasmes, veidojot deju ainas, kas lielā mērā pārkāpa Trešājā reihā noteiktos morāles un atbrīvotības standartus. Spēlfilmā "Kora Terija" (vācu: Kora Terry) Reke dejo eksotisku numuru, tērpusies trūcīgā bikini un rotaļājoties ar prāvu čūsku.

Marikas Rekes filmu režisors visbiežāk bija viņas nākamais vīrs Georgs Jakobī.

UFA studija turpināja virzīt Mariku Reki vadošajām filmu lomām, veidojot viņu par pirmā lieluma vācu ekrāna zvaigzni. 1941. gadā Reke nospēlēja galveno lomu pirmajā vācu pilnmetrāžas krāsu spēlfilmā "Sievietes ir labākie diplomāti" (vācu: Frauen sind doch bessere Diplomaten), tā apstiprinot savas vadošās filmu zvaigznes statusu.

Vienlaikus Marikas Rekes filmās izpildītās dziesmas kļuva arī par mūzikas industrijas kases grāvējiem, kā, piemēram, Ich brauche keine Millionen no filmas "Hallo, Žanīne" (vācu: Hallo Janine!, 1939) vai In der Nacht ist der Mensch nicht gern alleine no filmas "Mana sapņu sieviete" (vācu: Die Frau meiner Träume, 1944), kas cauri laikiem kļuvuši par Eiropas kinomūzikas zelta fondu.

Marika Reke 1933. gadā

Pēckara gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā, tūlīt pēc Nacistiskās Vācijas kapitulācijas, Marika Reke kā viena no ievērojamākajām un veiksmīgākajām Propagandas ministrijas kontrolētās vācu filmu industrijas pārstāvēm tika apsūdzēta kolaboracionismā un spiegošanā nacistiskā režīma labā, uz kā pamata saņēma uzstāšanās aizliegumu kā Austrijā, tā Vācijā. Tomēr 1947. gadā Austrijas aktieru asociācijas goda tiesa Mariku Reki reabilitēja, kas māksliniecei ļāva atjaunot un veiksmīgi turpināt savu karjeru.

Reke atsāka filmēšanos un saņēma galvenās lomas tādās filmās kā "Čardaša karaliene" (1951) un "Skatuve Tava, Marika" (1958), kuru scenāriji tika veidoti pēc labi atstrādātām UFA receptēm, bet viņas ekrāna partneris atkal bija UFA laiku filmu zvaigzne Johanness Hēsters. Tomēr laikmets bija mainījies, kādreiz žilbinošās ekrāna zvaigznes sāka pavīst un reiz bijušos slavas augstumus kinemotogrāfā Reke sasniegt vairs nespēja.

Tomēr, vienlaikus, ar vērā ņemamiem panākumiem Marika Reke turpināja kāpt uz muzikālo teātru skatuvēm, piedaloties muzikālajās izrādēs un rēvijās Vīnē, Hamburgā, Minhenē un Berlīnē. Jo īpaši atzīmējamas Rekes titullomas izrādēs "Hallo, Dollija!" (1968), kā arī komēdijā "Hercogiene no Našmarktas" (1978), kas māksliniecei atnesa vēlīno gadu slavu. Līdz pat 1986. gadam Reke nenogurdināmi strādāja dramatiskajās, operešu un deju lomās. Savu pēdējo galveno lomu Marika Reke nospēlēja 1986.—1987. gada sezonā bulvāra komēdijā "Dzeguzes ola".

Līdztekus skatuvei un ekrāna lomām Marika Reke 1970. gadā Rietumvācijas otrajā televīzijas kanālā izveidoja un vadīja pati savu TV šovu — Eine Frau in unseren Träumen, kas ēterā regulāri parādījās līdz pat 1975. gadam.

Pēc komunistiskā režīma sabrukuma, 1996. gadā, Marika Reke, jau esot sirmā vecumā, atgriezās savā dzimtajā Ungārijā un piedalījās filmas "Grāfiene Marica" uzņemšanā.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1940. gadā Marika Reke apprecējās ar UFA filmu režisoru Georgu Jakobī, ar kuru viņiem bija viena meita, Gabriele Jakobī. Četrus gadus pēc vīra nāves 1968. gadā Reke aprecējās otrreiz — ar filmu aktieri un režisoru Fredu Raulu (1910–1985).

Marika Reke mirusi 90 gadu vecumā (2004. gada 16. maijā) no sirds infarkta un apglabāta blakus vīram Fredam Raulam Helenenfriedhof kapos, Bādenē pie Vīnes.

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1930: "Kāpēc jūrnieki pamet mājas" (angļu: Why Sailors Leave Home)
  • 1932: "Noskūpsti mani, seržant" (angļu: Kiss Me Sergeant)
  • 1932: "Skūpsti mani, saldumiņ!" (ungāru: Csókolj meg, édes!)
  • 1933: "Spoku vilciens" (ungāru: Kísértetek vonata)
  • 1935: "Vieglā kavalērija" (vācu: Leichte Kavallerie)
  • 1936: "Karstās asinis" (vācu: Heißes Blut)
  • 1936: "Nabaga students" (vācu: Der Bettelstudent)
  • 1937: "Bet Tu, mans dārgais, brauksi man līdz" (vācu: Und du mein Schatz fährst mit)
  • 1937: "Karuselis" (vācu: Karussell)
  • 1937: "Gasparone"
  • 1938: "Viena nakts Maijā" (vācu: Eine Nacht im Mai)
  • 1939: "Dejošā sirds" (vācu: Tanzendes Herz)
  • 1939: "Mežrozīte" (ungāru: Vadrózsa)
  • 1939: "Tā bija rebinoša balles nakts" (vācu: Es war eine rauschende Ballnacht), kopā ar Zāru Leanderi, Paulu Dālki, Aribertu Vešeru.
  • 1939: "Hallo, Žanīne!" (vācu: Hallo Janine!)
  • 1940: "Kora Terija" (vācu: Kora Terry), kopā ar Villiju Kvadflīgu un Jozefu Zīberu.
  • 1940: "Pasūtījuma koncerts" (vācu: Wunschkonzert)
  • 1941: "Dejā ar ķeizaru" (vācu: Tanz mit dem Kaiser)
  • 1941: "Sievietes ir labākie diplomāti" (vācu: Frauen sind doch bessere Diplomaten), kopā ar Villiju Friču un Aribertu Vešeru.
  • 1942: "Mīli mani" (vācu: Hab mich lieb)
  • 1944: "Mana sapņu sieviete" (vācu: Die Frau meiner Träume), kopā ar Volfgangu Lukšī un Valteru Milleru.
  • 1949: "Fregola"
  • 1950: "Donavas bērns" (vācu: Kind der Donau)
  • 1951: "Sensācija Sanremo" (angļu: Sensation in San Remo)
  • 1951: "Čardaša karaliene" (vācu: Die Czardasfürstin)
  • 1953: "Zilā maska" (vācu: Maske in Blau)
  • 1953: "Šķirtene" (vācu: Die geschiedene Frau)
  • 1957: "Naktis zaļajā Kakadū" (vācu: Nachts im grünen Kakadu)
  • 1958: "Tas notika tika vienreiz" (vācu: Das gab's nur einmal)
  • 1958: "Skatuve Tava, Marika" (vācu: Bühne frei für Marika)
  • 1959: "Nakts pirms pirmizrādes" (vācu: Die Nacht vor der Premiere)
  • 1961: "Mans vīrs, ekonomiskais brīnums" (vācu: Mein Mann, das Wirtschaftswunder)
  • 1961: "Šodien mēs iesim klaiņot" (vācu: Heute gehn wir bummeln)
  • 1962: "Kāzu nakts Paradīzē" (vācu: Hochzeitsnacht im Paradies)
  • 1962: "Sikspārnis" (vācu: Die Fledermaus)
  • 1973: "Pēdējais valsis" (vācu: Der letzte Walzer)
  • 1988: "Kēnigsvaldes pils" (vācu: Schloß Königswald)

Operešu lomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1966: "Zilā maska" (vācu: Maske in Blau
  • Die Blume von Hawaii (vācu: Ziedi no Havajas
  • 1983/84: Ball im Savoy (vācu: Balle Savojā
  • 1996: Gräfin Maritza (vācu: Maske in Blau

Mūziklu lomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1968: "Hallo, Dollija!" (vācu: Hello, Dolly
  • 1978: Die Gräfin vom Naschmarkt (vācu: Grāfiene no Našmarktas
  • Die kluge Mama (vācu: Gudrā mamma

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1948, 1968, 1987, 1990, 1998: "Bambi balva" (Bembijs)
  • 1981: "Vācijas filmu balva", Balva par mūža ieguldījumu vācu kinemotogrāfā
  • 1987: "Bavārijas filmu balva", Labākā aktrise

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]