Ebreju autonomais apgabals

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ebreju autonomais apgabals
Еврейская автономная область
ייִדישער אױטאָנאָמע געגנט
Novietojums
Russia - Jewish Autonomous Oblast (2008-01).svg
Simboli
Ebreju autonomā apgabala karogs Ebreju autonomā apgabala ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Galvenie dati
Galvaspilsēta:: Birobidžana
Oficiālā valoda:: krievu
jidišs
Nacionālais sastāvs:: krievi (89,93%)
Platība : 36 300 km²
Iedzīvotāju skaits: 188 700
Iedzīvotāju blīvums : 5,2/km²
Pilsētu skaits 1
Rajonu skaits 5
Federālais reģions:: Tālo Austrumu
Mājaslapa:: http://www.eao.ru/

Ebreju autonomais apgabals (krievu: Еврейская автономная область) ir vienīgais Krievijas Federācijas autonomais apgabals. Tas atrodas Tālo Austrumu federālajā apgabalā, pie Ķīnas robežas un robežojas ar Amūras apgabalu rietumos, Habarovskas novadu ziemeļos, kā arī ar Ķīnu dienvidaustrumos, dienvidos un dienvidrietumos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas impērija šo apgabalu Taipinu sacelšanās laikā atņēma Ķīnas impērijai, ko apstiprināja Aigunas līgums 1858. gadā. Lai radītu alternatīvu cionistu plāniem radīt ebreju valsti Palestīnā, 1928. gada 28. martā PSRS valdība pieņēma lēmumu veicināt Tālo Austrumu novada brīvo Pieamūras zemju apgūšanu ar ebreju darbaļaužu palīdzību.[1] Jau 1928. gada pavasarī tur ieradās pirmie vilcieni ar pārceļotājiem, jūlijā nodibināja ebreju ciema padomi "Birefelde" (Бирефельд).

No 1928. līdz 1934. gadam ebreju kolonijā Birobidžanā ieradās 19 635 pārceļotāji, no viņiem 11 450 drīz vien to atkal pameta. Ieradās arī 500 ārzemju ebreju, tai skaitā 150 no Lietuvas, kas to pameta sakarā ar badu PSRS 1933. gadā. 1934. gada 7. maijā Birobidžanas nacionālais rajons (Биро-Биджанский национальный район) ieguva autonoma Ebreju nacionālā apgabala statusu. Pēc 1939. gada PSRS tautskaites datiem Ebreju autonomajā apgabalā dzīvoja 17 695 ebreju, kas veidoja 16% no kopējā iedzīvotāju skaita. Otra pasaules kara laikā ebreju skaits palielinājās un 1948. gadā apgabalā dzīvoja ap 30 tūkstošiem ebreju.

Vēlāk ebreju skaits atkal samazinājās un pēc 1959. gada PSRS tautskaites datiem Ebreju autonomajā apgabalā dzīvoja 14 269 ebreju, bet 2002. gadā tikai 2327 ebreju.

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ebreju autonomā apgabala pilsētu izvietojums; trenkrakstā — autonomā apgabala centrs)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «О закреплении за КомЗЕТом для нужд сплошного заселения трудящимися евреями свободных земель в приамурской полосе Дальневосточного края»