Baškortostāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baškortostānas Republika
Республика Башкортостан
Башҡортостан Республикаһы
Novietojums
Bashkir03.png
Simboli
Baškortostānas karogs Baškortostānas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Galvenie dati
Galvaspilsēta:: Ufa
Oficiālā valoda:: krievu
baškīru
Nacionālais sastāvs:: krievi (36,1%)
baškīri (29,5%)
tatāri (25,4%)
Platība : 143 600 km²
Iedzīvotāju skaits: 4 104 336
Iedzīvotāju blīvums : 28,7/km²
Pilsētu skaits 21
Rajonu skaits 54
Federālais reģions:: Pievolgas
Mājaslapa:: http://www.bashkortostan.ru/

Baškortostānas Republika ir viena no Krievijas federācijas republikām Pievolgas federālajā apgabalā. Tā robežojas ar Tatarstānu rietumos, Udmurtiju ziemeļrietumos, Permas novadu un Sverdlovskas apgabalu ziemeļos, Čeļabinskas apgabalu austrumos un Orenburgas apgabalu dienvidos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baškīru jātnieks 1812. gada karā.

Zelta Ordas sabrukuma periodā 15. gadsimta sākumā tagadējās Baškortostānas teritorijā nodibinājās Nogaju orda, vēlāk ziemeļu daļā arī Kazaņas haniste (1438) un Sibīrijas haniste (1490). Krievijas cariste pēc uzvaras pār Kazaņas hanu (1552) un Sibīrijas hanu (1598) inkorporēja to teritorijas savā valstī. Līdz 1634. gadam Krievijas cari pakļāva arī pārējo Baškortostānas teritoriju. Lai atgūtu tiesības uz saviem zemes īpašumiem un pret piespiedu kristīšanu, notika daudzas vietējo iedzīvotāju sacelšanās (1645, 1662—1664, 1681—1684, 1704—11/25). Liela daļa pamatiedzīvotāju tika iznīcināti vai pameta savu zemi. 1708. gadā Kazaņas guberņā izveidoja Ufas vaivadiju, ko 1719. gadā pārdēvēja par Ufas provinci.

Krievijas impērijas laikā 1744. gadā baškīru zemēs nodibināja Orenburgas guberņu, kurā bija Orenburgas, Ufas un Isetas provinces. Pēdējie baškīru nemieri bija 1755. un 1773.—1775. gadu Jemeļjana Pugačeva sacelšanās laikā. Toties 1812. gada kara laikā Krievijas pusē pret Napoleonu cīnījās 28 baškīru pulki ar vairāk kā 4000 kara zirgiem.

1865. gadā Orenburgas guberņas ziemeļu daļā izveidoja Ufas guberņu. Tās teritorijā 19. gs. beigās un 20 gs. sākumā izveidojās vairāki desmiti latviešu koloniju, no kurām lielākās bija Arhlatviešu kolonija, Bakaldīna un Austrumciems. Austrumciemā no 1884. līdz 1887.gadam par skolotāju strādāja rakstnieks Sudrabu Edžus.

1917. gada decembrī baškīru kurultajs pieņēma lēmumu dibināt autonomu Baškurdistānu, kuras armija cīnījās pret Sarkano Armiju. Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada martā padomju valdība izveidoja Baškīru Autonomo Padomju Republiku. 1932. gadā tās teritorijā atklāja naftas atradnes, kuras saka izmantot Otrā pasaules kara laikā. 1990. gada 11. oktobrī izveidotā Baškirtostāna deklarēja valstisko suverenitāti, tomēr 1992. gada 31. martā tās valdība parakstīja Krievijas Federācijas līgumu.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baškīri tautas tērpos (1872).

Pēc Krievijas tautskaites datiem Baškortastānas etniskais sastāvs 2010. gadā bija šāds:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]