Tiva

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tivas Republika
Республика Тыва
Тыва Республика
Novietojums
Russia - Tuva Republic (2008-01).svg
Simboli
Tuvas karogs Tuvas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Galvenie dati
Galvaspilsēta:: Kizila
Oficiālā valoda:: krievu
tuviešu
Nacionālais sastāvs:: tuvieši (77,02%)
krievi (20,11%)
Platība : 170 427 km²
Iedzīvotāju skaits: 307 925
Iedzīvotāju blīvums : 1,81/km²
Pilsētu skaits 2
Rajonu skaits 17
Federālais reģions:: Sibīrijas
Mājaslapa:: http://gov.tuva.ru/

Tivas Republika (krievu: Респу́блика Тыва́) ir viena no Krievijas Federācijas republikām Sibīrijas federālajā apgabalā. Tā atrodas Āzijas ģeogrāfiskajā centrā, Sibīrijas dienvidu daļā. Tā robežojas ar Altaja Republiku dienvidrietumos un rietumos, Hakasijas Republiku ziemeļrietumos un ziemeļos, Krasnojarskas novadu ziemeļos, Irkutskas apgabalu ziemeļos un ziemeļaustrumos, Burjatijas Republiku austrumos, kā arī ar Mongoliju dienvidos. Tās galvaspilsēta ir Kizila. Iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija 307 925 cilvēki.

Meži, kalni un stepe veido lielāko daļu Tivas ainavas.

Lielākā daļa iedzīvotāju ir tuvieši, kuri runā tuviešu valodā, bet arī krievu valoda ir plaši izmantota.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tivas Tautas republikas pastmarka.

Zināms, ka no 1207. gadā tagadējās Tivas teritorija bija Mongoļu impērijas sastāvā. 1757. gadā to pakļāva Ķīnas impērija, kas 1860. gadā noslēdza vienošanos ar Krievijas impēriju par krievu mednieku apmešanos šajā Ārējās Mongolijas robežapvidū. 1911. gadā ar Krievijas atbalstu izveidoja separātistu valdību, kas pasludināja neatkarīgu Urjanhajas republiku (Урянхай). 1914. gada 17. aprīlī to kā protektorātu inkorporēja Krievijas impērijā un nodēvēja par Urjanhajas novadu (Урянхайский край).

Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada 18. jūlijā Sarkanā Armija ieņēma novada administratīvo centru Belocarsku. 1921. gadā ar KPFSR atbalstu proklamēja suverēnu valsti Tannu Tuvas Tautas Republiku (krievu: Народная Республика Танну-Тува), kuru 1926. gadā pārdēvēja par Tivas Tautas republiku (Тыва Арат Республик, Tyva Arat Respublik). 1929. gadā padomju drošības dienesti organizēja Tivas valdības gāšanu, tās vadītāju Bujanbadirgi (tuviešu: Моңгуш, Буян-Бадыргы) apvainoja kontrevolucionārā darbībā un nošāva 1932. gadā.

Otrajā pasaules karā Tivas Tautas republika 1941. gada 25. jūnijā pieteica karu Vācijai. Tivas TR bruņotie spēki PSRS Sarkanās armijas sastāvā piedalījās 2. pasaules karā. 1944. gada 11. oktobrī PSRS anektēja Tuvas Tautas Republiku, iekļaujot to savā teritorijā kā autonomo apgabalu PSRS sastāvā. 1962. gadā to pārdēvēja par Tuvas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku.

Pēc Augusta puča izgāšanās 1991. gada 28. augustā Tuvas APSR valdība pieņēma lēmumu par Tuvas republikas dibināšanu. 1993. gadā to pārdēvēja par Tivas Republiku (Тыва Республика).

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Republika izvietota Sibīrijas dienvidu daļā. Tās galvaspilsēta ir Kizila, kas atrodas Āzijas ģeogrāfiskajā centrā. Republikas austrumdaļa ir mežaina un paaugstināta, bet rietumos ir sausākas zemienes.

  • Augstākais punkts – Monguntaigas kalns, 3970 metru
  • Lielākais garums Z->D virzienā – 450 km
  • Lielākais platums A->R virzienā – vairāk nekā 700 kilometru
  • Platība – 170,427 km²

Biosfēras rezervāti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes un ezeri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Republikā ir vairāk nekā 8000 upju. Šeit, satekot Lielajai un Mazajai Jeņisejai, sākas Jeņiseja. Lielākā daļa upju atrodas Jeņisejas baseinā. Tāpat šeit atrodami arī vairāki minerālūdeņu avoti. Republikā ir daudz ezeru, no kuriem lielākā daļa ir glaciālie (kūstoša ledus) un sālsezeri.

Lielākās upes:

Tuva republic map.png

Lielākie ezeri:

Kalni[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Republikas teritorija ir kalnu ieplaka, to norobežo divas kalnu grēdas: Sajānu un Tannu Olas kalnu grēdas. Kalni un pakalni aizņem 80% republikas teritorijas. Monguntaigas kalns ir 3970 m augsts un ir augstākais kalns Sibīrijā, kas nosaukumu ieguvis no tāda paša nosaukuma ledāja.

Daba[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgākie izrakteņi ir akmeņogles, dzelzsrūda, zelts un kobalts. Savulaik bijis atrodams arī azbests. Dzīvā daba ir daudzveidīga: vilki, lāči, sniega leopardi, lapsas, vāveres, ērgļi un zivis.

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]