Tveras apgabals

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tveras apgabals
Тверская область
Novietojums
RussiaTver2007-01.png
Simboli
Tveras apgabala karogs Tveras apgabala ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Galvenie dati
Galvaspilsēta:: Tvera
Oficiālā valoda:: krievu
Nacionālais sastāvs:: krievi (92,49%)
Platība : 84 100 km²
Iedzīvotāju skaits: 1 430 000
Iedzīvotāju blīvums : 17/km²
Pilsētu skaits 12
Rajonu skaits 36
Federālais reģions:: Centrālais
Mājaslapa:: http://region.tver.ru/

Tveras apgabals ir Krievijas Federācijas subjekts, ietilpst Centrālā federālā apgabala sastāvā.

Administratīvais centrs ir Tvera. Vēsturiskie nosaukumi ir Tveras zeme (krievu: Тверская земля), Tveras novads (krievu: Тверской край). Krievijas impērijas un Krievijas PFSR laikā līdz 1929. gadam pastāvēja kā Tveras guberņa.

Tas robežojas ar Pleskavas apgabalu ziemeļrietumos, Novgorodas apgabalu ziemeļos, Vologdas apgabalu ziemeļaustrumos, Jaroslavļas apgabalu austrumos, Maskavas un Smoļenskas apgabaliem dienvidos.

Izveidots 1935. gada 29 janvārī, līdz 1990. gadam saucās Kaļiņinas apgabals.

Apbalvots ar Ļeņina ordeni (1966).

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tveras apgabals atrodas Austrumeiropas līdzenuma centrālas daļas rietumos. Tas stiepjas 260 km no ziemeļiem uz dienvidiem un 450 km no rietumiem uz austrumiem. Attālums no Maskavas apvedceļa līdz reģiona robežai – 90 km.
Tveras apgabalā atrodas Daugavas izteka, netālu no Volgas iztekas Valdaja augstienē.

Reljefs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virsma galvenokārt līdzena , rietumos — Valdaja augstiene un Ploskošas zemiene, austrumos - Mologas-Šeksnas zemiene, centrā - Tveras morēnas klints. Visaugstākais punkts (krievu: «Макушка Валдая») — 346,9 m atrodas pie Počinok ciema Firovas rajonā , viszemakais — 61 m — Kuņjas krasts pie Novgorodas apgabala robežas.

Derīgie izrakteņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Derīgo izrakteņu apgabalā maz. Ir brūnogles. Lielākā atradne atrodas pie Nelidovas (Piemaskavas ogles baseins). Līdzenumos daudz kūdras. Aprēķinātie kūdras resursi ir 2051 miljonu tonnu (aptuveni 7% no Krievijas Eiropas daļas krājumiem).

Izplatīti kaļķakmens, kvarca smiltis, sapropelis, minerālūdens avoti (vispazīstamākais no tiem minerālūdens «Kašinskaja»).

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāra vidējā gaisa temperatūra −9 līdz −17 °C; jūlija +17...+18 °C. Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 650 mm.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgabala teritorijā ir vairāk nekā 800 upes, kuru kopējais garums ir ap 17 000 km. Galvenā — Volga (685 km). Tās izteka atrodās Ostaškovas rajonā. Citas apgabala upes: Daugava (krievu: Западная Двина)(262 km), Tverca (188 km), Medvedica (269 km), Mologa (280 km) un Meža (Daugavas pieteka) (259 km). Apgabala teritorijā atrodas ūdensšķirtne starp Kaspijas un Baltijas jūras baseiniem.

Reģionā ir 1769 ezeri (1,4% no teritorijas), tajā skaitā Seligers (259,7 km²). Visdziļākie ezeri — Brosno (41,5 m) un Dolosecs (41 m).

Ūdenskrātuves: Verhņevolgas (krievu: Верхневолжское), Ivaņkovas (krievu: Иваньковское), Ugļičas (krievu: Угличское) un Ribinskas (krievu: Рыбинское) uz Volgas upes; Vazuzas (krievu: Вазузское) un Višņevolockas (krievu: Вышневолоцкое) uz mazākām upēm.

Meži[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģions atrodas mežu zonā, dienvidu taigas apakšzonā, kas pāriet platlapu-tumšskuju mežā ziemeļrietumos un priežu masivos ziemeļos un dienvidrietumos.

Meži aizņem 4,5 mln. ha (apt. 2,0 mln. ha – skuju sugas), vai 53% no apgabala platuma.

Koksnes krājumi reģionā — 658 mln. m³. Purvi aizņem līdz 7% no apgabala platuma.

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gadā tika publicēta Tveras apgabala “Sarkanā grāmata”. Vislielākais dabas aizsardzības objekts — Centrāli-Meža dabas liegums Neļidovas un Andreapolas rajonu teritorijā, ar platību 46 061 ha.

Darbojas: Zavidovas zinātnes-eksperimentāls dabas liegums, 202 rezervāti (tajā skaitā 168 apsargajamo purvu), 252 dabas pieminekļu (ieskaitot 78 veclaiku parku); 35 meža kompleksi, 18 apsargājamie ezeri un citi objekti. Valsts dabas kompleksā «Zavidovo» atrodas Krievijas prezidenta rezidence.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piesārņojuma avoti ir pilsētas ar ķīmisko rūpniecību: Toržoks un Neļidova. Militārās vienības Migalova teritorijā atrodas radioaktīvie atkritumi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tveras guberņas ģerbonis

Kaļiņinas apgabals tika izveidots ar VCIK lēmumu 29. janvārī 1935. gadā. Apgabala sastāvā bija iekļauti: Bežeckas, Vesjegonskas, Višņijvolockas, Jemeļjanovas, Zavidovas, Kaļiņinas, Kaljazinas, Kašinas, Ķesovogoras, Kimru, Konakovas, Krasnoholmas, Ļesnojs, Ļihoslavļas, Maksatihas, Molokovas, Nerļas, Novotoržokas, Ramešku, Sandovas, Sonkovas, Spirovas, Tolmaču, Turginovas, Udomļas, Jasenovičas rajoni no Maskavas apgabala; Veļikoluku, Zubcovas, Kamenskas, Ļeņina, Lokņas, Lukovņikovas, Neveļas, Neļidovas, Novosokoļņiku, Oktjabŗskijs, Oļeņinas, Ostaškovas, Penovas, Pustoškas, Rževas, Sebežas, Seļižarovas, Staricas, Toropecas, Holmas rajoni no Zapadnija apgabala; Bežanicu, Bologojas, Novorževas, Opočkas, Puškinas rajoni no Ļeņingradas apgabala.

1937. gada 8. jūlijā izveidots Karēļu nacionālais apvidusTveras karēļu autonomija apgabala sastāvā. 1939. gada 7. februārī Karēļu nacionālais apvidus tika likvidēts. 1990. gada 17. jūlijā ar Krievijas PFSR Augstākās Padomes Prezidijas lēmumu Kaļiņinas apgabals tika pārdēvēts par Tveras.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļeņina ordenis (1966. gada 6. decembris) — "par darbaļaužu drosmi un izturību cīņā pret nacistiem Otrā pasaules kara laikā un par sasniegumiem tautsaimniecības atjaunošanā".

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tveras apgabalā dzīvo 1390,4 tūkstoši cilvēku (2009) (1390,5 — 2007; 1406,6 — 2006; 1675 — 1977). Apgabala sastāvā ietilpst 23 pilsētas, 30 pilsētas tipa ciemi.

Iedzīvotāju lielākā daļa ir krievi. Ļihoslavļas, Spirovas, Ramešku un dažos citos rajonos dzīvo Tveras karēļu grupa (14,6 tūkstoši cilvēku).

Tautība 2002. gada skaits, cilv. (*)
Krievi 1 361 006 (92,5 %)
Ukraiņi 22 563 (1,53 %)
Karēļi 14 633 (1 %)
Nav norādīta tautība 13 951 (0,95 %)
Baltkrievi 8 581 (0,6 %)
Armēņi 7 331
Tatāri 6 717
Azerbaidžāņi 4 607
Čigāni 4 553
Čuvaši 3 057
Čečeni 2 724
Moldāvi 1 772
Vācieši 1 766
Mordovieši 1 694
Gruzīni 1 421
Tadžiki 1 175
parādītas tautības ar skaitu vairāk nekā 1000 cilvēku
Latvieši 265 (0.02 %)

Vidējais iedzīvotāju blīvums Tveras apgabalā ir 17 cilv./km² (viens no viszemākajiem Centrālajā Federālajā Apgabalā)

Administratīvais dalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģionālās pakļautības pilsētas:

Tveras apgabala administratīvā karte
Pilsēta Iedzīvotāju sk.,
tūkst. cilv. (2006.)
Tvera 450,0
Bežecka 26,8
Bologoje 39,3
Višņijvoločoka 53,8
Kašina 16,2
Kimri 50,5
Konakova 40,2
Neļidova 24,3
Ostaškova 19,7
Rževa 61,6
Toržoka 47,8
Udomļa 32,1

Rajoni:

Rajona nosaukums Iedzīvotāju sk.,
tūkst. cilv.
(2006.)
Rajona centrs Rajona centra iedzīv. sk.,
tūkst. cilv.  (2006.)
1 Andreapoļas rajons 15,0 Andreapoļa 9,0
2 Bežeckas rajons 12,8 Bežecka  
3 Belijas rajons 7,3 Belija 4,0
4 Bologojas rajons 17,1 Bologoje  
5 Vesjegonskas rajons 15,1 Vesjegonska 8,2
6 Višņijvolockas rajons 27,2 Višņijvoločoka  
7 Žarkovskas rajons 6,9 Žarkovska 4,7
8 Zapadnajadvinas rajons 17,8 Zapadnaja Dvina 9,4
9 Zubcovas rajons 18,4 Zubcova 7,2
10 Kaļininas rajons 51,4 Tvera  
11 Kaļazinas rajons 22,9 Kaļazina 14,3
12 Kašinas rajons 12,0 Kašina  
13 Kesovogoras rajons 8,7 Kesova gora 3,9
14 Kimru rajons 14,4 Kimri  
15 Konakovas rajons 47,5 Konakova  
16 Krasnijholmas rajons 13,5 Krasnijholma 6,1
17 Kuvšinovas rajons 16,6 Kuvšinova 10,6
18 Ļesnojas rajons 6,2 Ļesnoje 2,0
19 Ļihoslavļas rajons 28,4 Ļihoslavļa 12,1
20 Maksatihas rajons 19,6 Maksatiha 9,7
21 Molokovas rajons 6,2 Molokova 2,4
22 Nelidovas rajons 8,5 Neļidova  
23 Oļeņinas rajons 13,9 Oļeņina 5,1
24 Ostaškovas rajons 6,8 Ostaškova  
25 Peno rajons 7,9 Peno 4,6
26 Ramešķu rajons 15,8 Rameški 4,3
27 Rževas rajons 13,3 Rževa  
28 Sandovas rajons 8,3 Sandova 3,7
29 Seļižarovas rajons 14,4 Seļižarova 7,2
30 Sonkovas rajons 9,7 Sonkova 4,3
31 Spirovas rajons 13,2 Spirova 6,7
32 Staricas rajons 25,5 Starica 9,2
33 Toržokas rajons 23,2 г. Toržoka  
34 Toropecas rajons 23,5 Toropeca 14,0
35 Udomļas rajons 9,7 Udomļa  
36 Firovas rajons 11,1 Firova 2,7

Apdzīvotas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotas vietas ar iedzīvotāju skaitu vairāk nekā 7 tūkst.
uz 2010. g. 1. janvāri
Tvera 410,4 Kaļazina 13,8
Rževa 60,1 Toropeca 13,0
Višņijvoločoka 51,4 Ļihoslavļa 11,9
Kimri 48,3 Redkina 11,3
Toržoka 48,1 Ozernija 11,0
Konakova 39,3 Kuvšinova 10,0
Udomļa 31,2 Maksatiha 9,1
Bežecka 25,0 Starica 9,1
Bologoje 23,8 Zapadnaja Dvina 8,8
Neļidova 22,1 Andreapoļa 8,4
Ostaškova 18,8 Vesjegonska 7,5
Kašina 15,1 Novozavidovskija 7,0

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No kopprodukta struktūras (125,6 miljardi rubļu 2006.) var izcelt: apstrādes rūpniecība — 22,8%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens ražošana un sadale — 8,6%, vairum un mazumtirdzniecība — 17,6%, transports un sakari — 14,9%, celtniecība — 5,9%. Lauksaimniecības īpatsvars ir 7,6% IKP.

Rūpniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūpniecības nozares:

Vieglās rūpniecības īpatsvars komerciālo produktu ražošanā ir 7%.

Enerģētika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektroenerģētika stabīli aizņem 2. vietu ražošanas struktūrā (2003. gada daļa — 30%) un, augstas rentabilitātes dēļ, 1. vietu rūpniecības nozaru starpā IKP struktūrā.

Lielākās (federālās) elektrostācijas :

Kaļiņinas AES šobrīd darbojas 3 energobloki ar jaudu 1 GW. 2011. gadā ieplānots nodot ekspluatācijā bloks № 4 ar jaudu 1 GW.

Reģionālās elektrostācijas: Tveras TEC-1, TEC-3, TEC-4, Višņijvoločokas TEC un siltumtīkli ar jaudu: elektrisku — 275 MW, siltuma — 2187 Gkal/st (2006.).

Lielākā kompānija degvielas rūpniecības nozarē — kompānija «Тверьторф», apvieno 13 kūdras uzņēmumu, kurināmās kūdras ieguve 1999. gadā - 421 tūkst. t . Ogles ieguve tika apstādīta 1990-to gadu vidū rentabilitātes straujas samazināšanas dēļ. Fosilā kurināmā ražošanas apjoms 2001. gadā ir sasniedzis 74,7 mln. rubļu.

Sakari[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sakaru pakalpojumus Tveras apgabala teritorijā sniedz fiksēto sakaru operatori: "Евразия Телеком Ру", "Раском", "Ростелеком", "Синтерра", "Сонера", "Старт Телеком", "ТрансТелеком" un "ЦентрТелеком" (Tveras filiāle), kā arī mobilo sakaru operatori: "Sky Link", "МегаФон", "Билайн", "МТС", "TELE2".

Energotransports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģionu šķērso 2 maģistrālie naftas cauruļvadi: Jaroslavļa — Primorskas osta (Baltijas cauruļvadu sistēma), ar jaudu vairāk nekā 25 mln. t. gadā;

JaroslavļaPolocka (uz Polockas naftas apstrādes rūpnīcu un eksportam caur Ventspils ostu), ar jaudu vairāk nekā 20 mln. t. gadā, taču sākot no 2006. gada, cauruļvada izmantošana ārkārtīgi samazinājusies līdz 3 mln. t. gadā.

Maģistrālie gāzes cauruļvadi: ŅižņijnovgorodaSanktpēterburga un Tula — Sanktpēterburga, kas tika pagarināts līdz Urengojai - «Сияние Севера» («Ziemeļblāzma») (Vuktila — Uhta — Toržoka un talāk līdz Minskai), kompresoru stacija Toržokā.

Konakovas gāzes elektrostacijai dabas gāzi piegādā no Maskavas gāzesvada.

Tiek projektēts eksporta naftas produktu cauruļvads Kstovas naftas apstrādes rūpnīca — Jaroslavļas naftas apstrādes rūpnīca — Kirišu naftas apstrādes rūpnīca — Primorskas osta ar jaudu 8,4 mln. t. gadā, ar sūkņu staciju Tveras apgabala teritorijā.

Reģionu šķērso maģistrālā energoapgādes līnija MaskavaSanktpēterburga, ar atzarojumiem no Kaļiņinas AES. No Konakovas gāzes elektrostacijas energoapgādes līnijas izbūvētas uz Maskavu un caur Verhņevolžskas HES uz Čerepovecu (500 kV).

Iekšējam patēriņam izmanto aptuveni 4,5 miljardus kWh (2005.), kaimiņreģioniem 2006. gadā nosūtīts ne mazāk kā 30 mlrd kWh.

Mašīnbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mašīnbūves daļa rūpniecībā sastāda 30 %.

Apgabalā izvietoti sekojošie nozīmīgie uzņēmumi:

  • Tveras vagonu rūpnīca ОАО «Тверской вагоностроительный завод»
  • Ugunsdrošības tehikas ražotne ОАО «Пожтехника»
  • Toržokas vagonu rūpnīca ОАО «Торжокский вагоностроительный завод»
  • Ekskavatoru rūpnīca ОАО «Тверьэкскаватор»
  • Rūpnīca «Центросвармаш»
  • Celtniecības elektroinstumentu rūpnīca ОАО «Бологовский завод "Строммашина"»
  • Armatūras rūpnīca ОАО «Бологовский арматурный завод»
  • Rūpnīca «Гидромолот»

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģionu šķērso nozīmīgs elektrificēts dzelzceļš, kas savieno "divas galvaspilsētas" — Oktobra dzelzceļš ar atzarojumiem uz Rževu un Vjazmu, Kuvšinovu un Seļižarovu, caur Toržoku.
Mazāk nozīmigie neeliktrificētie Maskava — Kašina — Sanktpēterburga un Maskava — Rīga, ka arī Jaroslavļa — Bologoje — Veļikije Luki.
Vislielākais Tvera apgabala dzelzceļa mezgls atrodas Bologojē. Te atzarojas dzelzceļa līnijas uz pieciem vīrzieniem: Maskavu, Sanktpēterburgu, Pleskavu, Jaroslavļu, Veļikije Luki.

Apgabalu šķērso 2 federālie autoceļi: E105 (M10) «Россия» («Krievija») un E22 (M9) «Балтия» («Baltija»). No pārējiem ceļiem nozīmīgie ir А111Toržoka — Ostaškova un А112 Tvera — Rževa. Autoceļu ar cieto segumu garums apgabalā ir 16 032 km.

Pie Tveras izvietotas 2 lidostas: starptautiskā UUEM (KLD) «Migalova» ar skrejceļu krāvas aviācijai 2500 m; vietējo līniju lidosta «Zmejeva» (šobrīd apkalpo helikopterus).

Attīstīta upes navigācija Volgā, upes osta "Tver" ar kravas piestātni kuģiem "upju-jūras" klases ar iegrimi līdz pat četriem metriem.

Lauksaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauksaimniecības specializācija ir piena un gaļas lopkopība un linu audzēšana. Attīstīta cūkkopība un putnkopība, augļu, kartupeļu, rudzu, auzu, lopbarības kultūras audzēšana.

2002.gada sakumā lopu skaits — 348,2 tūkst., no tiem liellopu — 174,3 tūkst., cūku — 127,8 tūkst., putnu — 3374,5 tūkst. 2001. gadā ražots: gaļas — 74,8 tūkst.t., piena — 476,5 tūkst.t., olas — 484,5 mln. gab.

Lauksaimniecības zemes kopējā platība 2434,6 tūkst. ha, no tiem ar augsnes apstrādi, vairāk nekā 60%. Sējumu platība pārsniedz 898,9 tūkst. ha (2001.)

2001. gadā ražots: graudu — 206,4 tūkst.t., kartupeļu — 604,5 тtūkst.t., linu — 10,2 tūkst.t . 2004. gadā ražotas pārtikas produkcijas vertība - 11 331 mln. rubļu.

Tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tveras apgabals ir viens no Krievijas reģioniem ar attīstītu un modernizējamu tūrisma infrastruktūru. Šobrīd Tveras apgabala teritorijā darbojas vairāk nekā 200 tūristu mītnes. Pēc statistikas datiem, tūristu skaits 2008. gadā, sastādīja 1180 tūkst. cilvēku. Bez tam, apgabala teritorijā notiek nozīmīga tūristu tranzīta kustība uz kaimiņreģioniem — ”Zelta Riņķa” pilsētām, Veļikijnovgorodu un Sanktpēterburgu.

Tūrisma pamatveidi Tveras apgabalā:

  • rekreācijas atpūta— vairāk nekā puse no tūristiem.
  • ekskursijas tūrisms sastāda 26 % no reģiona apmeklētājiem.
  • atpūta kūrortos un ārstēšanas −19 % .

Tūrisma centri apgabalā — Seligers ezers un verhņevolžskas ezeru sistēma, Volgas izteka, pilsētas: Tvera, Toržoka, Starica, Višņijvoločeka, Rževa un Toropeca, Ivaņkovas ūdenskrātuve — «Maskavas jūra». Tūrisms attīstās arī Kimru, Kaļazinas rajonos, Vesjegonskā.

Tūrisma ieguldījums reģiona ekonomikā sasniedz 4,5 mlrd rubļu. 2008 gadā.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No seniem laikiem Tveras zeme bija ļoti pievilcīga Krievijas inteliģences pārstāvjiem. Te dzīvo un strādā izcili mākslinieki, kuru darbus pērk visas pasaules muzeji un kolekcionāri. Te ir bagāta teatrālā dzīve.

Tveras filharmonijā tradicionāli notiek Baha festivāls un «Mūzikas rudens Tverā» festivāls. Populārs arī «Seligera mūzikas vasara» festivāls, kurš notiek katru gadu Tveras apgabala gleznainā nostūrī zem lielās operas dziedātājas Irinas Arhipovas patronāža.

Vēstures un kultūras mantojumu pārstāv vairāk nekā 5 tūkstoši arheoloģijas pieminekļu, aptuveni 2 tūkst. vēstures pieminekļu un 3 tūkst. arhitektūras pieminekļu.

Tveras reģiona pilsētām ir sena vēsture. Vecākās no tām – Toržoka, Toropeca, Bežecka, Tvera – jau ir vairāk nekā 8 gadsimtu vecumā.

Apgabalā ir 5 teātri, 39 muzeji, vairāk nekā 2 tūkst. klubu un kinoteātru, vairāk nekā tūkstotis bibliotēku.

Tveras apgabals glezniecībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātne un izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar pētniecību reģionā nodarbojas:

  • Meliorētās zemes lauksaimniecības izmantošanas pētniecības institūts
  • Sintētisko šķiedru pētniecības institūts
  • Linu pētniecības institūts
  • Linu audzēšanas mehanizācijas institūts
  • Informācijas tehnoloģiju pētniecības institūts
  • Vagonbūves pētniecības institūts (Tveras filiāle)
  • Krievijas Federācijas aizsardzības ministrijas pētniecības institūta nodaļas
  • un citi

Augstākās izglitības iestādes:

  • Tveras valsts universitāte (25 tūkst. studentu)
  • Tveras valsts tehniskā universitāte
  • Tveras valsts medicīnas akadēmija
  • Tveras valsts lauksaimniecības akadēmija
  • Militārā aerokosmiskās aizsardzības akadēmija

Profesionālās vidējās izglītības iestādes:

  • Tveras A. Koņajeva koledža
  • Tveras medicīnas koledža
  • Tveras mašīnbūves koledža
  • Tveras ķimiskās tehnoloģijas koledža
  • Tveras kooperācijas tehnikums
  • Tveras Venecianova mākslas skola
  • Tveras mūzikas skola
  • Tveras kultūras koledža-skola
  • Bologojas lauksaimniecības koledža
  • Bologojas dzelzceļa skola
  • Mašīnbūves un mehāniski tehnoloģiskais tehnikumi (Kimri)
  • Enerģētiskais tehnikums (Konakova)
  • Celulozes un papīra tehnikums (Kuvšinova)
  • Kalašņikovas plānošanas un uzskaites tehnikums (Ļihoslavļas rajons)

Lielākās bibliotēkas :

  • M. Gorkija Tveras apgabala universālā bibliotēka
  • A. Gercena Tveras Centrālā pilsētas bibliotēka
  • A. Puškina Tveras apgabala bērnu un ģimenes lasīšanas centrs

Kultūras organizācijas:

  • Tveras valsts akadēmiskais drāmas teātris
  • Tveras valsts leļļu teātris
  • Tveras valsts bērnu un jaunātnes teātris
  • Višņijvoločekas valsts drāmas teātris
  • Kimru valsts drāmas un komēdijas teātris
  • Tveras valsts filharmonija
  • Tveras valsts cirks
  • Tveras valsts apvienots vēsturiski arhitektūrais un literatūras muzejs
  • Tveras apgabala gleznu galerija
  • Lizas Čaikinas Tveras apgabala izstādes komplekss

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatreliģija — pareizticība. Apgabalā ir daudz klosteru, baznīcas un kapličas, regulējošā struktūra — Krievu Pareizticīgas Baznīcas Tveras un Kašinas eparhija (bīskapija). Starp klosteriem var minēt Ņilo Stolbenas un Smolenksas Žitnijs vīriešu klosteri.
No 2007. gada 01.09. apgabala skolās māca priekšmetu "Pareizticīgās kultūras pamati”.

Ingrijas evaņģēliski luteriskā baznīca(somu tradīcijas):

  • Rževas Sv.Lūkas baznīca
  • Tveras Jēzus Kristus baznīca

Katoļu baznīca:

  • Tveras Kunga pārveidošanās baznīca

Islāms:

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgabalā dzimuši

  • Konstantīns Simeonovs (1910—1987) — diriģents, PSRS tautas mākslinieks
  • Boriss Aleksandrovs (1905—1994) — komponists, diriģents, PSRS tautas mākslinieks
  • Vera Vasiļjeva (dz. 1925) — teātra un kino aktrise, PSRS tautas māksliniece
  • Ivans Dmitrijevs (1915—2003) — teātra un kino aktieris, PSRS tautas mākslinieks
  • Aļeksejs Ivanovs (1904—1982) — operas dziedātājs, PSRS tautas mākslinieks
  • Jekaterina Furceva (1910—1974) — padomju valsts un partijas amatpersona. PSKP Centrālās komitejas prezidijas locekle (1957—1961). PSRS kultūras ministre (1960—1974).
  • Sergejs Ļemeševs (1902—1977) — operas dziedātājs, PSRS tautas mākslinieks
  • Askolds Makarovs (1925—2000) — baleta aktieris, PSRS tautas mākslinieks
  • Ņina Meško (1917—2008) — komponists, koru diriģents, PSRS tautas māksliniece
  • Viktors Popovs (1934—2008) — koru diriģents, PSRS tautas mākslinieks
  • Jurijs Jurjevs (1872—1948) — teātra un kino aktieris, PSRS tautas mākslinieks

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]