Tveras apgabals

Vikipēdijas lapa
Tveras apgabals
Тверская область
—  apgabals  —
Svjatouspenskas klosteris Staricā
Svjatouspenskas klosteris Staricā
Svjatouspenskas klosteris Staricā
Flag of Tveras apgabals
Karogs
Coat of arms of Tveras apgabals
Ģerbonis
Novietojums KrievijāNovietojums Krievijā
Oficiālā valoda krievu valoda
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Centrālais federālais apgabals
Dibināts 1935
Centrs Tvera
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 84 201 km²
Iedzīvotāji (2023)
 - Kopā 1 210 692
 - Blīvums 14,4/km²
 - Etniskais sastāvs (2021) krievi (94,1 %)
ISO 3166-2 RU-TVE
Mājaslapa: www.region.tver.ru
Tveras apgabals Vikikrātuvē

Tveras apgabals (krievu: Тверская область) ir Krievijas Federācijas subjekts, ietilpst Centrālā federālā apgabala sastāvā. Administratīvais centrs ir Tvera. Vēsturiskās Tveras kņazistes (1246—1485), vēlāk Tveras zemes (krievu: Тверская земля, Тверской край) pamatteritorija, līdz 1929. gadam Tveras guberņa. No 1935. līdz 1990. gadam Kaļiņinas apgabals.

Tas robežojas ar Pleskavas apgabalu ziemeļrietumos, Novgorodas apgabalu ziemeļos, Vologdas apgabalu ziemeļaustrumos, Jaroslavļas apgabalu austrumos, Maskavas un Smoļenskas apgabaliem dienvidos. Tveras apgabalā atrodas Daugavas izteka, netālu no Volgas iztekas Valdaja augstienē.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tveras apgabals atrodas Austrumeiropas līdzenuma centrālas daļas rietumos. Tas stiepjas 260 km no ziemeļiem uz dienvidiem un 450 km no rietumiem uz austrumiem.

Reljefs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virsma galvenokārt līdzena, rietumos — Valdaja augstiene un Ploskošas zemiene, austrumos - Mologas-Šeksnas zemiene, centrā - Tveras morēnas klints. Visaugstākais punkts — 346,9 m (krievu: «Макушка Валдая») atrodas pie Počinokas ciema Firovas rajonā, viszemākais — 61 m — Kuņjas krasts pie Novgorodas apgabala robežas.

Derīgie izrakteņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Derīgo izrakteņu apgabalā maz. Līdzenumos daudz kūdras. Aprēķinātie kūdras resursi ir 2051 miljonu tonnu (aptuveni 7% no Krievijas Eiropas daļas krājumiem). Izplatīti kaļķakmens, kvarca smiltis, sapropelis, minerālūdens avoti (vispazīstamākais no tiem minerālūdens «Kašinskaja»). Lielākā brūnogļu atradne atrodas pie Nelidovas (Piemaskavas ogļu baseins).

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāra vidējā gaisa temperatūra −9 līdz −17 °C; jūlija +17...+18 °C. Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 650 mm.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgabala teritorijā ir vairāk nekā 800 upju, kuru kopējais garums ir ap 17 000 km. Garākās apgabala upes ir Volga (685 km), Mologa (280 km), Medvedica (269 km), Daugava (krievu: Западная Двина)(262 km), Meža (Daugavas pieteka) (259 km) un Tverca (188 km). Apgabala teritorijā atrodas ūdensšķirtne starp Kaspijas un Baltijas jūras baseiniem.

Apgabalā ir 1769 ezeri (1,4% no teritorijas), tajā skaitā Seligers (259,7 km²). Visdziļākie ezeri — Brosno (41,5 m) un Dolosecs (41 m).

Ūdenskrātuves: Verhņevolgas (krievu: Верхневолжское), Ivaņkovas (krievu: Иваньковское), Ugļičas (krievu: Угличское) un Ribinskas (krievu: Рыбинское) uz Volgas upes; Vazuzas (krievu: Вазузское) un Višņevolockas (krievu: Вышневолоцкое) uz mazākām upēm. Purvi aizņem līdz 7% no apgabala platības.

Meži[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgabals atrodas mežu zonā, dienvidu taigas apakšzonā, kas pāriet platlapu-tumšskuju mežā ziemeļrietumos un priežu masīvos ziemeļos un dienvidrietumos. Meži aizņem 4,5 milj. ha (apt. 2,0 milj. ha – skuju sugas), vai 53% no apgabala platības. Koksnes krājumi — 658 milj. m³.

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gadā tika publicēta Tveras apgabala “Sarkanā grāmata”. Vislielākais dabas aizsardzības objekts ir Centrālmežas dabas liegums Neļidovas rajona un Andreapoles apriņķa teritorijā ar platību 46 061 ha.

Zavidovas zinātnes-eksperimentāls dabas liegums, 202 rezervāti (tajā skaitā 168 apsargajamo purvu), 252 dabas pieminekļu (ieskaitot 78 veclaiku parku); 35 meža kompleksi, 18 apsargājamie ezeri un citi objekti. Valsts dabas kompleksā «Zavidovo» atrodas Krievijas Federācijas prezidenta rezidence.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie piesārņojuma avoti ir pilsētas ar ķīmisko rūpniecību (Toržoka un Neļidova). Militārajā zonā Migalovas teritorijā atrodas radioaktīvie atkritumi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tveras vietniecības karte (1792).
Tveras guberņas teritorija tagadējā Tveras apgabala robežās.

Tveras apgabals ir vēsturiskās Tveras kņazistes, vēlāk Tveras lielkņazistes (1246—1485) pamatteritorija. Te atradās arī Toropecas, Rževas un Kašinas dalienu kņazistes. Pēc Tveras lielkņazu sagrāves viņu zemes 15. gadsimta beigās iekļāva Maskavijas teritorijā, bet Toropecas un Belijas pilsētas atradās Lietuvas dižkunigaitijas pakļautībā. 17. gadsimtā no Zviedrijas pakļautās Korelas apvidus ieceļoja daudz karēļu. Lielā Ziemeļu kara laikā Krievijas cars Pēteris I Tveras provinci iekļāva jaunizveidotajā Ingermanlandes guberņā (1708—1710), Pēterburgas guberņā (1710—1727), tad Novgorodas guberņā. Katrīnas II valdīšanas laikā 1775. gadā izveidoja Tveras vietniecību, ko 1796. gadā pārdēvēja par Tveras guberņu.

1929. gadā Tveras guberņu likvidēja un iekļāva Maskavas apgabalā. 1931. gadā Tveru pārdēvēja par Kaļiņinu. 1935. gadā tika izveidots Kaļiņinas apgabals, tā sastāvā no Rietumu apgabala iekļāva Veļikoluku, Zubcovas, Kamenskas, Ļeņina, Lokņas, Lukovņikovas, Neveļas, Neļidovas, Novosokoļņiku, Oktjabrskijs, Oļeņinas, Ostaškovas, Penovas, Pustoškas, Rževas, Sebežas, Seļižarovas, Staricas, Toropecas, Holmas rajonus, no Maskavas apgabala Bežeckas, Vesjegonskas, Višņijvolockas, Jemeļjanovas, Zavidovas, Kaļiņinas, Kaljazinas, Kašinas, Ķesovogoras, Kimru, Konakovas, Krasnoholmas, Ļesnojs, Ļihoslavļas, Maksatihas, Molokovas, Nerļas, Novotoržokas, Ramešku, Sandovas, Sonkovas, Spirovas, Tolmaču, Turginovas, Udomļas, Jasenovičas rajonus, bet no Ļeņingradas apgabala Bežanicu, Bologojas, Novorževas, Opočkas, Puškinas rajonus.

1937. gada 8. jūlijā apgabala sastāvā izveidoja Karēļu nacionālo apvidu, bet Lielā terora laikā to 1939. gada 7. februārī likvidēja. Otrā pasaules kara laikā Vērmahts iekaroja Kaļiņinas apgabala rietumu daļu. 1966. gadā apgabalam tika piešķirts Ļeņina ordenis.

1990. gada 17. jūlijā ar Krievijas PFSR Augstākās Padomes Prezidija lēmumu Kaļiņinas apgabals tika pārdēvēts par Tveras apgabalu.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tveras apgabalā 2009. gadā dzīvoja 1390,4 tūkstoši cilvēku (2009) (1390,5 — 2007; 1406,6 — 2006; 1675 — 1977). Apgabala sastāvā ietilpst 23 pilsētas, 30 pilsētas tipa ciemi.

Iedzīvotāju lielākā daļa ir krievi. Ļihoslavļas, Spirovas, Ramešku un dažos citos rajonos dzīvo Tveras karēļu grupa (14,6 tūkstoši cilvēku).

Tautība skaits 2002. gadā[1]
Krievi 1 361 006 (92,5 %)
Ukraiņi 22 563 (1,53 %)
Karēļi 14 633 (1 %)
Nav norādīta tautība 13 951 (0,95 %)
Baltkrievi 8 581 (0,6 %)
Armēņi 7 331
Tatāri 6 717
Azerbaidžāņi 4 607
Čigāni 4 553
Čuvaši 3 057
Čečeni 2 724
Moldāvi 1 772
Vācieši 1 766
Mordovieši 1 694
Gruzīni 1 421
Tadžiki 1 175
parādītas tautības ar skaitu vairāk nekā 1000 cilvēku
Latvieši 265 (0.02 %)

Vidējais iedzīvotāju blīvums Tveras apgabalā ir 17 cilv./km² (viens no viszemākajiem Centrālajā Federālajā Apgabalā)

Administratīvais dalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tveras apgabala administratīvā karte

Apriņķi un rajoni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apriņķa vai rajona
nosaukums
Iedzīvotāju sk.,
tūkst. cilv.
(2006)
Apriņķa vai rajona
centrs
Rajona centra
iedzīv. sk.,
tūkst. cilv. (2006)
1 Andreapoles apriņķis 15,0 Andreapole 9,0
2 Bežeckas rajons 12,8 Bežecka  
3 Belijas apriņķis 7,3 Belija 4,0
4 Bologojas rajons 17,1 Bologoje  
5 Vesjegonskas apriņķis 15,1 Vesjegonska 8,2
6 Višņijvoločokas apriņķis 27,2 Višņijvoločoka  
7 Žarkovskas apriņķis 6,9 Žarkovska 4,7
8 Zapadnaja Dvinas apriņķis 17,8 Zapadnaja Dvina 9,4
9 Zubcovas apriņķis 18,4 Zubcova 7,2
10 Kaļininas rajons 51,4 Tvera  
11 Kaļazinas rajons 22,9 Kaļazina 14,3
12 Kašinas apriņķis 12,0 Kašina  
13 Kesova Goras apriņķis 8,7 Kesova Gora 3,9
14 Kimru apriņķis 14,4 Kimri  
15 Konakovas rajons 47,5 Konakova  
16 Krasnijholmas apriņķis 13,5 Krasnijholma 6,1
17 Kuvšinovas rajons 16,6 Kuvšinova 10,6
18 Ļesnojes apriņķis 6,2 Ļesnoje 2,0
19 Ļihoslavļas apriņķis 28,4 Ļihoslavļa 12,1
20 Maksatihas apriņķis 19,6 Maksatiha 9,7
21 Molokovas apriņķis 6,2 Molokova 2,4
22 Ņeļidovas apriņķis 8,5 Ņeļidova  
23 Oļeņinas apriņķis 13,9 Oļeņina 5,1
24 Ostaškovas apriņķis 6,8 Ostaškova  
25 Peno apriņķis 7,9 Peno 4,6
26 Ramešku apriņķis 15,8 Rameški 4,3
27 Rževas apriņķis 13,3 Rževa  
28 Sandovas apriņķis 8,3 Sandova 3,7
29 Seļižarovas apriņķis 14,4 Seļižarova 7,2
30 Sonkovas apriņķis 9,7 Sonkova 4,3
31 Spirovas apriņķis 13,2 Spirova 6,7
32 Staricas apriņķis 25,5 Starica 9,2
33 Toržokas rajons 23,2 Toržoka  
34 Toropecas rajons 23,5 Toropeca 14,0
35 Udomļas apriņķis 9,7 Udomļa  
36 Firovas rajons 11,1 Firova 2,7

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgabala pakļautības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Iedzīvotāju sk.,
tūkst. cilv. (2021)
Tvera 416,2
Kimri 40,9
Rževa 55,8
Toržoka 41,1

Apriņķa pakļautības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Iedzīvotāju sk.,
tūkst. cilv. (2021)
Andreapole 7,0
Vesjegonska 6,3
Višņijvoločoka 45,8
Zapadnaja Dvina 7,9
Kašina 14,1
Krasnijholma 5,0
Ļihoslavļa 11,0
Neļidova 18,6
Ostaškova 16,7
Udomļa 25,9

Rajona pakļautības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta Iedzīvotāju sk.,
tūkst. cilv. (2021)
Bežecka 21,5
Belija 3,1
Bologoje 20,2
Zubcova 6,2
Kaļazina 12,6
Konakova 33,6
Kuvšinova 9,3
Starica 6,9
Toropeca 11,4

Lielākās apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotas vietas ar iedzīvotāju skaitu vairāk nekā 7 tūkst.
uz 2010. g. 1. janvāri
Tvera 410,4 Kaļazina 13,8
Rževa 60,1 Toropeca 13,0
Višņijvoločoka 51,4 Ļihoslavļa 11,9
Kimri 48,3 Redkina 11,3
Toržoka 48,1 Ozernija 11,0
Konakova 39,3 Kuvšinova 10,0
Udomļa 31,2 Maksatiha 9,1
Bežecka 25,0 Starica 9,1
Bologoje 23,8 Zapadnaja Dvina 8,8
Neļidova 22,1 Andreapole 8,4
Ostaškova 18,8 Vesjegonska 7,5
Kašina 15,1 Novozavidovskija 7,0

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgabala kopproduktu (125,6 miljardi rubļu 2006) veidoja apstrādes rūpniecība — 22,8%, tirdzniecība — 17,6%, transports un sakari — 14,9%, elektroenerģijas, gāzes un ūdens ražošana un sadale — 8,6%, lauksaimniecība 7,6%, celtniecība — 5,9%.

Rūpniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mašīnbūves daļa rūpniecībā sastāda 30 %. Tiek ražoti ekskavatori, pasažieru vagoni (Tvera), elektrovilcieni, speciālie vagoni (Toržoka), tekstilrūpniecības iekārtas, lauksaimniecības mašīnas, garāžas iekārtas (Bežecka), ugunsdrošības iekārtas (Toržoka), elektrotehniskās iekārtas (Kašina, Bologoje), mērīšanas un apgaismošanas ierīces (Rževa, Ļihoslavļa) un citi. Apgabalā izvietota Tveras vagonu rūpnīca (ОАО «Тверской вагоностроительный завод»), Ugunsdrošības tehnikas ražotne (ОАО «Пожтехника»), Toržokas vagonu rūpnīca (ОАО «Торжокский вагоностроительный завод»), Ekskavatoru rūpnīca (ОАО «Тверьэкскаватор»), Celtniecības elektroinstumentu rūpnīca (ОАО «Бологовский завод "Строммашина"»), Armatūras rūpnīca (ОАО «Бологовский арматурный завод»), rūpnīcas «Гидромолот» un «Центросвармаш»

Pārtikas ražošana: AS «Мелькомбинат» un AS «Волжский Пекарь» Fazer Tverā, AS «Ладон» piena kombināts Bologojē; kokapstrāde: finieris, koka būvmateriāli (Višņijvoločoka, Nelidova, Zemci), mēbeles (Tvera, Rževa, Toržoka), celulozes un papīra ražošana (Kuvšinova); būvmateriālu ražošana (Bologoje); stikla (Višņijvoločoka, Spirova) un porcelāna (Konakova) ražošana; kokvilnas (Višņijvoločoka), vilnas (Zavidova), zīda (Tvera) un linu (Ostaškova) audumu ražošana; ķīmiskās šķiedras, stikla šķiedras, plastmasas, tipogrāfijas krāsas ražošana un poligrāfija.

Enerģētika un energotransports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektroenerģētika stabili aizņem 2. vietu ražošanas struktūrā (2003. gada daļa — 30%) un, augstas rentabilitātes dēļ, 1. vietu rūpniecības nozaru starpā IKP struktūrā. Lielākās (federālās) elektrostacijas: Kaļiņinas AES ar jaudu 3 GW (21,1 mljrd. kW·h 2006.) un Konakovas gāzes elektrostacija ar jaudu 2,4 GW (8,1 mljrd. kW·h 2006.) Kaļiņinas AES šobrīd darbojas 3 energobloki ar jaudu 1 GW. 2011. gadā ieplānots nodot ekspluatācijā bloks № 4 ar jaudu 1 GW. Reģionālās elektrostācijas: Tveras TEC-1, TEC-3, TEC-4, Višņijvoločokas TEC un siltumtīkli ar jaudu: elektrisku — 275 MW, siltuma — 2187 Gkal/st (2006.).

Ogļu ieguve pārtraukta 1990. gadu vidū rentabilitātes straujās samazināšanas dēļ. Lielākā kompānija degvielas rūpniecības nozarē — kompānija «Тверьторф», apvieno 13 kūdras uzņēmumu, kurināmās kūdras ieguve 1999. gadā bija 421 tūkst. tonnu. Degizrakteņu ieguves apjoms 2001. gadā sasniedza 74,7 milj. rubļu.

Reģionu šķērso 2 maģistrālie naftas cauruļvadi: Jaroslavļa—Primorskas osta (Baltijas cauruļvadu sistēma), ar jaudu vairāk nekā 25 milj. t. gadā; JaroslavļaPolocka (uz Polockas naftas apstrādes rūpnīcu un eksportam caur Ventspils ostu), ar jaudu vairāk nekā 20 milj. t. gadā, taču sākot no 2006. gada, cauruļvada izmantošana ārkārtīgi samazinājusies līdz 3 milj. t. gadā. Maģistrālie gāzes cauruļvadi: ŅižņijnovgorodaSanktpēterburga un TulaSanktpēterburga, kas tika pagarināts līdz Urengojai - «Сияние Севера» («Ziemeļblāzma») (Vuktila — UhtaToržoka un tālāk līdz Minskai), kompresoru stacija Toržokā. Konakovas gāzes elektrostacijai dabas gāzi piegādā no Maskavas gāzesvada. Tiek projektēts eksporta naftas produktu cauruļvads Kstovas naftas apstrādes rūpnīca — Jaroslavļas naftas apstrādes rūpnīca — Kirišu naftas apstrādes rūpnīca — Primorskas osta ar jaudu 8,4 milj. t. gadā, ar sūkņu staciju Tveras apgabala teritorijā.

Reģionu šķērso maģistrālā energoapgādes līnija MaskavaSanktpēterburga, ar atzarojumiem no Kaļiņinas AES. No Konakovas gāzes elektrostacijas energoapgādes līnijas izbūvētas uz Maskavu un caur Verhņevolžskas HES uz Čerepovecu (500 kV). Iekšējam patēriņam izmanto aptuveni 4,5 miljardus kWh (2005.), kaimiņreģioniem 2006. gadā nosūtīts ne mazāk kā 30 mljrd. kWh.

Transports un sakari[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgabalu šķērso Oktobra dzelzceļš (ar atzarojumiem uz Rževu un Vjazmu, Kuvšinovu un Seļižarovu), MaskavaKašinaSanktpēterburga, MaskavaRīga, kā arī JaroslavļaBologojeVeļikije Luki. Vislielākais Tveras apgabala dzelzceļa mezgls atrodas Bologojē. Te atzarojas dzelzceļa līnijas uz pieciem virzieniem: Maskavu, Sanktpēterburgu, Pleskavu, Jaroslavļu, Veļikije Luki.

Apgabalu šķērso 2 federālie autoceļi: E105 (M10 «Россия») un E22 (M9 «Балтия»). No pārējiem ceļiem nozīmīgie ir А111 Toržoka — Ostaškova un А112 Tvera — Rževa. Autoceļu ar cieto segumu garums apgabalā ir 16 032 km. Pie Tveras izvietotas 2 lidostas: starptautiskā UUEM (KLD) «Migalova» ar skrejceļu kravas aviācijai 2500 m; vietējā lidosta «Zmejeva» (apkalpo helikopterus). Attīstīta upes navigācija Volgā, upes osta "Tver" ar kravas piestātni kuģiem "upju-jūras" klases ar iegrimi līdz pat četriem metriem.

Sakaru pakalpojumus Tveras apgabala teritorijā sniedz fiksēto sakaru operatori: "Евразия Телеком Ру", "Раском", "Ростелеком", "Синтерра", "Сонера", "Старт Телеком", "ТрансТелеком" un "ЦентрТелеком" (Tveras filiāle), kā arī mobilo sakaru operatori: "Sky Link", "МегаФон", "Билайн", "МТС", "TELE2".

Lauksaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lauksaimniecības specializācija ir piena un gaļas lopkopība un linu audzēšana. Attīstīta cūkkopība un putnkopība, augļu, kartupeļu, rudzu, auzu, lopbarības kultūras audzēšana. 2002. gada sakumā lopu skaits — 348,2 tūkst., no tiem liellopu — 174,3 tūkst., cūku — 127,8 tūkst., putnu — 3374,5 tūkst. 2001. gadā ražots: gaļas — 74,8 tūkst.t., piena — 476,5 tūkst.t., olas — 484,5 milj. gab. Lauksaimniecības zemes kopējā platība 2434,6 tūkst. ha, no tiem ar augsnes apstrādi, vairāk nekā 60%. Sējumu platība pārsniedz 898,9 tūkst. ha (2001.) 2001. gadā ražots: graudu — 206,4 tūkst.t., kartupeļu — 604,5 tūkst.t., linu — 10,2 tūkst.t . 2004. gadā ražotas pārtikas produkcijas vērtība - 11 331 milj. rubļu.

Kultūra un tūrisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tveras apgabals ir viens no Krievijas Federācijas reģioniem ar attīstītu un modernizējamu tūrisma infrastruktūru. Šobrīd Tveras apgabala teritorijā darbojas vairāk nekā 200 tūristu mītņu, tūristu skaits 2008. gadā bija 1 180 tūkstoši. Tūrisma pamatveidi Tveras apgabalā ir rekreācijas atpūta, ekskursijas, atpūta un ārstēšanās kūrortos. Tūrisma centri apgabalā ir Seligers, Volgas izteka un Augšvolgas ezeru sistēma, pilsētas Tvera, Toržoka, Starica, Višņijvoločeka, Rževa un Toropeca, Ivaņkovas ūdenskrātuve — «Maskavas jūra». Tūrisms attīstās arī Kimru, Kaļazinas rajonos, Vesjegonskā. Tūrisma ieguldījums reģiona ekonomikā 2008. gadā bija 4,5 mljrd. rubļu.

Vēstures un kultūras mantojumu veido vairāk nekā 5 tūkstoši arheoloģijas pieminekļu, aptuveni 2 tūkstoši vēstures pieminekļu un 3 tūkstoši arhitektūras pieminekļu. Vecākās pilsētas ir Toržoka, Toropeca, Bežecka, Tvera.

Apgabalā ir 5 teātri, 39 muzeji, vairāk nekā 2 tūkstoši klubu un kinoteātru, vairāk nekā tūkstotis bibliotēku. Tveras filharmonijā tradicionāli notiek Baha festivāls un «Mūzikas rudens Tverā». Pēc operdziedātājas Irinas Arhipovas ierosmes notiek "Seligera mūzikas vasara".

Glezniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātne un izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar pētniecību Tveras apgabalā nodarbojas Meliorētās zemes lauksaimniecības izmantošanas pētniecības institūts, Sintētisko šķiedru pētniecības institūts, Linu pētniecības institūts, Linu audzēšanas mehanizācijas institūts, Informācijas tehnoloģiju pētniecības institūts, Vagonbūves pētniecības institūta Tveras filiāle, Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas pētniecības institūta nodaļas.

Augstākās izglītības iestādes ir Tveras Valsts Universitāte (25 tūkst. studentu), Tveras Valsts tehniskā universitāte, Tveras Valsts medicīnas akadēmija, Tveras Valsts lauksaimniecības akadēmija, Militārā aerokosmiskās aizsardzības akadēmija.

Profesionālās vidējās izglītības iestādes ir Tveras A. Koņajeva koledža, Tveras Medicīnas koledža, Tveras Mašīnbūves koledža, Tveras Ķīmiskās tehnoloģijas koledža, Tveras Kooperācijas tehnikums, Veņecianova Tveras Mākslas skola, Tveras Mūzikas skola, Tveras Kultūras koledža-skola, Bologojas Lauksaimniecības koledža, Bologojas Dzelzceļa skola, Mašīnbūves un mehāniski tehnoloģiskais tehnikums (Kimri), Enerģētiskais tehnikums (Konakova), Celulozes un papīra tehnikums (Kuvšinova), Kalašņikovas Plānošanas un uzskaites tehnikums (Ļihoslavļas rajonā).

Lielākās bibliotēkas ir Tveras apgabala M. Gorkija vārdā nosauktā universālā bibliotēka, Tveras A. Hercena vārdā nosauktā Centrālā pilsētas bibliotēka, A. Puškina Tveras apgabala Bērnu un ģimenes lasīšanas centrs. Kultūras organizācijas ir Tveras Valsts akadēmiskais drāmas teātris, Tveras Valsts leļļu teātris, Tveras Valsts bērnu un jaunatnes teātris, Višņijvoločekas Valsts drāmas teātris, Kimru Valsts drāmas un komēdijas teātris, Tveras Valsts filharmonija, Tveras Valsts cirks, Tveras Valsts apvienotais muzejs, Tveras apgabala gleznu galerija, Lizas Čaikinas Tveras apgabala izstāžu komplekss.

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgabalā ir daudz pareizticīgo klosteru, baznīcu un kapliču, kas pieder Tveras un Kašinas eparhijai (bīskapijai). No 2007. gada apgabala skolās māca priekšmetu "Pareizticīgās kultūras pamati”. Starp klosteriem var minēt Ņilo Stolbenas un Smolenksas Žitnijas vīriešu klosteri. Ingrijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai pieder Rževas Sv. Lūkas baznīca un Tveras Jēzus Kristus baznīca. Romas Katoļu baznīcai pieder Tveras Kunga pārveidošanās baznīca.

Tverā atrodas arī mošeja.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgabalā dzimuši:

  • Konstantīns Simeonovs (1910—1987) — diriģents, PSRS Tautas mākslinieks
  • Boriss Aleksandrovs (1905—1994) — komponists, diriģents, PSRS Tautas mākslinieks
  • Vera Vasiļjeva (1925) — teātra un kino aktrise, PSRS Tautas māksliniece
  • Ivans Dmitrijevs (1915—2003) — teātra un kino aktieris, PSRS Tautas mākslinieks
  • Aļeksejs Ivanovs (1904—1982) — operdziedātājs, PSRS Tautas mākslinieks
  • Jekaterina Furceva (1910—1974) — padomju valsts un partijas amatpersona. PSKP Centrālās komitejas prezidija locekle (1957—1961). PSRS Kultūras ministre (1960—1974).
  • Sergejs Ļemeševs (1902—1977) — operdziedātājs, PSRS Tautas mākslinieks
  • Askolds Makarovs (1925—2000) — baleta aktieris, PSRS Tautas mākslinieks
  • Ņina Meško (1917—2008) — komponiste, koru diriģente, PSRS Tautas māksliniece
  • Viktors Popovs (1934—2008) — koru diriģents, PSRS Tautas mākslinieks
  • Jurijs Jurjevs (1872—1948) — teātra un kino aktieris, PSRS Tautas mākslinieks

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. *Arhivēts 2012. gada 26. janvārī, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]