Karačaja-Čerkesija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Karačajas-Čerkesijas Republika
Карачаево-Черкесская Республика
Къарачай-Черкес Республика
Къэрэшей-Шэрджэс Республикэ
Novietojums
Russia - Karachay-Cherkess Republic (2008-01).svg
Simboli
Karačajas-Čerkesijas karogs Karačajas-Čerkesijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Galvenie dati
Galvaspilsēta:: Čerkeska
Oficiālā valoda:: krievu
karačajiešu
čerkesu
Nacionālais sastāvs:: karačajieši (38,50%)
krievi (33,65%)
čerkesi (11,28%)
abazīni (7,36%)
Platība : 14 100 km²
Iedzīvotāju skaits: 439 710
Iedzīvotāju blīvums : 31,2/km²
Pilsētu skaits 2
Rajonu skaits 8
Federālais reģions:: Ziemeļkaukāza
Mājaslapa:: http://www.kchr.info/

Karačaja-Čerkesija ir viena no Krievijas Federācijas republikām Ziemeļkaukāzā. Tā robežojas ar Krasnodaras novadu ziemeļrietumos, Stavropoles novadu ziemeļaustrumos, Kabardu-Balkāriju dienvidaustrumos, kā arī Gruziju dienvidrietumos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas impērijas pakļautā Kaukāza teritorija. Tagadējā Karačaja-Čerkesija apzīmēta kā Čerkesija (TCHERKESSIEN, 1856).

Karačajiešu un čerkesu priekšteču apdzīvoto teritoriju pakļāva Zelta Orda (1242-1295), pēc tam Gruzija (1295-1505), Persija (1502-1516) un Osmaņu impērija (1516-1557).

Pēc Krievu-turku kara (1828—1829) un Adrianopoles līguma 1829. gadā Čerkesiju inkorporēja Krievijas impērijas sastāvā. Pēc 1860. gada teritoriālās reformas Čerkesijas teritorija ietilpa Kubaņas apgabalā. Krievijas imperators kopš 19. gadsimta otrās puses tika titulāri dēvēts arī par Kabardas zemes pavēlnieku un valdnieku, Čerkesu un Kalnu kņazu un pārējo mantoto valdnieku un īpašnieku (krievu: Государь Кабардинския земли́; Черкасских и Горских Князей и иных Наследный Государь и Обладатель). Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada maijā šajā teritorijā tika pasludināta Ziemeļkaukāza Kalniešu Savienības Republika, 1918. gada jūlijā Ziemeļkaukāza Padomju republika, 1919. gada septembrī Ziemeļkaukāza Emirāts.

1920. gada 17. novembrī Vladikaukāzā pasludināja Kalniešu APSR dibināšanu, kuras sastāvā bija septiņi nacionālie apvidi (Balkāru, Čečenu, Kabardiešu, Karačaju, Nazraņas (ingušu) un Vladikaukāzas (osetīnu), kā arī Sunžas kazaku apvidus). 1922. gada 12. janvārī no Kalniešu APSR izdalīja Karačajiešu-Čerkesu autonomo apgabalu Krievijas PFSR sastāvā. 1926. gada 26. aprīlī to sadalīja Karačajiešu autonomajā apgabalā un Čerkesu nacionālajā apvidū, ko 1928. gada 30. aprīlī pārdēvēja par Čerkesu autonomo apgabalu.

Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā, kad visus karačajiešus apvainoja sadarbībā ar Vāciju un deportēja uz Kazahstānu un Uzbekistānu, Karačajiešu autonomais apgabals tika likvidēts, pēc destaļinizācijas 1957. gadā atkal atjaunoja Karačajiešu-Čerkesu autonomo apgabalu. 1991. gada 3. jūlijā nodibināja Karačajiešu-Čerkesu APSR, ko 1992. gada 9. decembrī pārdēvēja par Karačajas-Čerkesijas Republiku.

Republikas etniskā karte.

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karačajas-Čerkesijas Republikas pilsētu izvietojums; treknrakstā — republikas centrs)