Ropažu novads

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ropažu novads
Ropazu novads karte.png
Ropažu novada karogs Ropažu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Ropaži
Platība: 326,4 km2
Iedzīvotāji (2010): 7130[1]
Blīvums: 21.8 iedz./km2
Izveidots: 2005. gadā
Domes priekšsēdētājs: Antons Cibuļskis(RANA)
Mājaslapa: ropazi.lv

Ropažu novads ir pašvaldība Vidzemes rietumos, Lielās Juglas krastos. Robežojas ar Inčukalna, Siguldas, Mālpils, Ogres, Ikšķiles, Salaspils, Stopiņu un Garkalnes novadiem. Novada centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir Ropaži. Novadā ir vēl 5 ciemi, kuros katrā iedzīvotāju skaits pārsniedz 500: Zaķumuiža, Silakrogs, Mucenieki, Tumšupe, Kākciems.

Satura rādītājs

Daba [izmainīt šo sadaļu]

Ropažu novads atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Reljefs pārsvarā līdzens, nedaudz viļņots. Novadā atrodas lielākā osu grēda LatvijāLielie Kangari, kas stiepjas 26 km garumā un ietilpst Lielo Kangaru dabas liegumā, kurā sastopamas 17 aizsargājamo augu sugas. 66% novada teritorijas aizņem meži. Gaitiņu un Remīnes karjeros iegūst dolomītu.

Upes [izmainīt šo sadaļu]

Ezeri [izmainīt šo sadaļu]

Purvi [izmainīt šo sadaļu]

  • Lielais Kangaru purvs (832 ha), kūdras slāņa vidējais dziļums 4,5 m, lielākais — 9 m, apaudzis ar priedītēm, aug arī pundurbērzi, gar malām mežs
  • Maltuves purvs (lielākā daļa atrodas Garkalnes novadā)

Vēsture [izmainīt šo sadaļu]

Ropažu novada domes ēka

Ropaži pirmoreiz rakstos minēti Indriķa hronikā sakarā ar Ropažu kauju starp lietuviešiem un krustnešu un zemgaļu spēkiem 1205. gada 23. februārī. Ap 1320. gadu Livonijas ordenis uzcēla mūra pili, Livonijas kara laikā 16. gadsimtā tā tika sagrauta. Pēc zemnieku brīvlaišanas Vidzemē 1819. gadā notika arī pārvaldes reformas — izveidojas pagastu un pagasttiesu. Ropažu pagastnams celts 19. gadsimta 2. pusē. 1935. gadā Ropažu pagasta platība bija 340 km², no 57 Rīgas apriņķa pagastiem tas bija lielākais.

1945. gadā Ropažu pagastā izveidoja Ropažu, Augšciema, Kākciems un Zaķu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Ropažu ciemam pievienoja likvidēto Augšciema ciemu, 1962. gadā — likvidēto Kākciema ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2005. gadā — pagastu par novadu.

Saimniecība [izmainīt šo sadaļu]

Satiksme [izmainīt šo sadaļu]

Rīgas - Ērgļu autoceļš Lielajos Kangaros

Cauri novadam iet vairāki valsts nozīmes reģionālie autoceļi: P4 (RīgaĒrgļi), P3 (GarkalneAlauksts), P10 (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile), vairāki vietējas nozīmes ceļi. Novada teritoriju šķērso slēgtā dzelzceļa līnija Rīga - Ērgļi, uz tās atradās 5 dzelzceļa stacijas — Ķivuļi, Bajāri, Kangari, Remīne un Augšciems.

Kultūra [izmainīt šo sadaļu]

Ropažu novadā darbojas šādi kolektīvi:

  • Jauktais koris "Ropaži"
  • Jauktais koris "Ozolzīle"
  • Deju kopa "Zaķubērni"
  • Vokālais ansamblis "Sarma"
  • Deju kolektīvs "Cielava"
  • Folkloras kopa "Oglīte"
  • Vokālais ansamblis "Noktirne"
  • Bērnu deju kolektīvs "Annele"

Ievērojamas vietas [izmainīt šo sadaļu]

  • Lielie Kangari — lielākais osu valnis Latvijā;
  • Ropažu pilsdrupas
  • Zaķumuižas apbūve (19. gadsimts)
  • Ropažu mācītājmuižas dzīvojamā ēka (19. gadsimta sāk.)
  • Augšciema un Kangaru dzelzceļa stacijas (celtas 1937. gadā)
  • Ropažu parks Lielās Juglas krastā
  • Zaķumuižas parks

Dižkoki [izmainīt šo sadaļu]

  • Nāgelmuižas ozols (6,44 m);
  • Jaunzvirgzdiņu ozols (5,45 m);
  • Veczvirgzdiņu ozols (5,05 m);
  • Meskas ozols (5 m);
  • Dutku liepa (4 m).

Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]

Atsauces [izmainīt šo sadaļu]

Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]