Vienkupra kamielis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vienkupra kamielis
Camelus dromedarius (Linnaeus, 1758)
Vienkupra kamielis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Pārnadži (Artiodactyla)
Dzimta Kamieļu dzimta (Camelidae)
Cilts Kamieļu cilts (Camelini)
Ģints Kamieļi (Camelus)
Suga Vienkupra kamielis (Camelus dromedarius)
Izplatība
Dromedary Range.png

Vienkupra kamielis jeb dromedārs (Camelus dromedarius) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuram uz muguras ir viens kupris. Nav īsti zināms, kur vienkupra kamielis ir ticis domesticēts. Iespējams, tas pirmo reizi izmantots kā mājdzīvnieks Somālijā vai Arābijas pussalā pirms apmēram 4000 gadiem.[1] Līdz mūsdienām nav izdzīvojusi vienkupra kamieļa savvaļas forma. Pasaulē mājo apmēram 15 miljoni vienkupra kamieļu, kuri visi ir mājdzīvnieki[2] vai mājas kamieļu pēcteči, pat, ja tie dzīvo savvaļas apstākļos, piemēram, Austrālijas savvaļas kamielis.[3]

Sugas zinātniskais vārds dromedarius atvasināts no grieķu valodas vārda dromas, kas latviski nozīmē ātrs skrējējs.[4]

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visi vienkupra kamieļi ir mājdzīvnieki, attēlā vienkupra kamieļi Ženipabu kāpās Brazīlijā
Vienkupra kamieļu bars Izraēlā

Lielākā daļa vienkupra kamieļu populācijas dzīvo Āfrikas Sahāras tuksneša un Arābijas pussalas reģionā, bet tie tiek audzēti visās Āzijas rietumu valstīs līdz Centrālāzijai.[5] Turklāt visi Āfrikā dzīvojošie kamieļi ir vienkupra kamieļi, no kuriem 84% mājo Somālijā, Etiopijā, Sudānā, Džibutijā un Kenijā.[6] Āfrikas populācija kopumā sastāda 60,1% no visiem vienkupra kamieļiem.[7] Somālijas pussalā to izplatības dienvidu robeža sasniedz 2° dienvidu paralēli. Šajā reģionā gadā nolīst 550 mm. Vienkupra kamieļa izplatība pārklājas ar divkupru kamieļa izplatību Afganistānā, Pakistānā un Āzijas dienvidrietumos,[8] tomēr vienkupra kamieļi tiek audzēti reģionos, kuros netiek audzēti divkupru kamieļi un otrādi. Šo tradīciju var skaidrot ar faktu, ka Sīrijas un Arābijas tuksnešu nomadu tautas priekšroku dod vienkupra kamieļiem, bet Āzijas centrālā reģiona tautas divkupru kamieļiem.[7]

Austrālijā 1840. gadā tika ievesti vienkupra kamieļi. Kad kamieļus pamazām aizstāja automāšīnas, tie tika palaisti savvaļā, kur tie labi iedzīvojās un izveidojās īpaša, izolēta savvaļas kamieļu populācija.[2] Neliela vienkupru kamieļu populācija mājo arī Kanāriju salās, kur tos ieveda 1405. gadā. Vēsturiski tie ir tikuši eksportēti arī uz Dienvidameriku, piemēram, Kolumbiju, Peru, Bolīviju un Brazīliju, kā arī uz ASV dienvidrietumiem, bet ievērojamas vienkupra kamieļu populācijas šajos reģionos nav izveidojušās.[6]

Evolūcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vissenākais zināmais kamieļu priekštecis - Protylopus - ir dzīvojis Ziemeļamerikā eocēna sākumā. Tas bija maza auguma kamielis, daudz mazāks par mūsdienu kamieļiem. Pliocēna un pleistocēna mijā senie kamieļi šķērsoja Beringa šaurumu un nokļuva Āzijā, vēlāk izplatoties rietumu virzienā uz Eiropu un Āfriku.[6] Pleistocēna epohā vienkupra kamieļa priekšteči jau bija plaši izplatīti Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.[9]

Aizvēsturisko kamieļu fosilijas ir atrastas Indijā, Sibīrijas rietumos, Ķīnā, Azovas jūras reģionā un Melnās jūras ziemeļu krastā, kā arī Āfrikā. Vienkupra kamielis, iespējams, cēlies Arābijā, jo senākās šīs sugas fosilijas, apmēram 9000 gadus vecas, ir atrastas Sarkanās jūras dienvidu krastā Saūda Arābijā.[10][11]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienkupra kamieļa ilustrācija grāmatai par dzīvniekiem 1658. gadā

Vienkupra kamielis tika domesticēts pirms apmēram 4000 gadiem Arābijas dienvidos vai centrālajā daļā. Pastāv arī alternatīvs viedoklis, ka vienkupra kamielis ticis domesticēts Somālijā.[1] Nomadu tautām par populāru mājdzīvnieku tas kļuva 9. - 10. gadsimtā pirms mūsu ēras.[12] Par vienkupra kamieli ir atrodamas ļoti senas rakstiskas liecības, piemēram, Radīšanas grāmatā rakstīts, ka nomadu tautas lietojušas vienkupra kamieli jau vairākus simtus gadus un, visticamākais, ka apzināts selekcijas darbs un vienkupra kamieļa iedalījums divās grupās atbilstoši to pielietojumam (nastu nesēji un jājamkamieļi) ticis ieviests jau senā pagātnē. Piemēram, mūsdienās jājamkamielis maksā apmēram četras reizes dārgāk kā nastu nesējs.[4]

Plašs vienkupra kamieļa pielietojums iesākās pēc tam, kad arābi iekaroja Ziemeļāfriku. Tradicionāli arābi pārvietojās ar zirgiem un pirmsākumos kamieļus izmantoja kā nastu nesējus ceļojumam pa tuksnesi. Arābi, ienākot Ziemeļāfrikā un izmantojot vienkupra kamieli, pirmo reizi vēsturē šķērsoja Sahāras tuksnesi.[13][14] Reģionos, kuros audzēja vienkupra kamieli, cilvēki izmantoja arī kamieļu pienu un gaļu.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienkupra kamielim pakaklē var izaugt garas krēpes

Vienkupra kamielis ir liels pārnadzis, otra lielākā suga kamieļu dzimtā. Par to nedaudz lielāks ir tikai divkupru kamielis, Tēviņi ir lielāki nekā mātītes. Tā ķermeņa augstums skaustā ir 1,8 - 2,1 m, ķermeņa garums 3 m, svars 400 - 600 kg. Ļoti liels tēviņš var svērt pat 1000 kg,[4][15] neatpaliekot augumā no divkupru kamieļa. Mātītes augstums skaustā ir 1,7 - 1,9 m, svars 300 - 540 kg.[16]

Vienkupra kamielim ir garš, izliekts kakls, dziļas, šauras krūtis un uz muguras viens kupris, kura saistaudos uzkrājas tauki - barības rezerves nebaltām dienām. Kupra lielums ir atkarīgs no kamieļa barošanās iespējām, tas kļūst mazāks, samazinoties barības daudzumam, kā arī badošanās apstākļos.[4] Vienkupra kamieļa lūpas ir biezas un piemērotas asu, dzeloņainu augu plūkšanai. Tam ir raksturīgs karameļu brūns vai smilšu dzeltens kažoks, lai gan var būt arī ļoti tumši brūni, gandrīz melni īpatņi vai gandrīz balti. Matojums uz pakakles, pleciem un kupra aug garāks kā uz pārējā ķermeņa. Vienkupra kamielim ir garas kājas un katrai pēdai divi pirksti. Platās pēdas kā visiem biezpēdaiņiem ir piemērotas ceļošanai pa karstām smiltīm, tomēr pēdas var viegli savainot ar asiem akmeņiem un tās ļoti slīd slapjā, dubļainā laikā.[4] Atšķirībā no daudziem citiem četrkājainajiem zīdītājiem vienkupra kamielis ejot paceļ vienas puses priekškāju un pakaļkāju, pēc tam otras puses kājas, tādējādi tas ejot šūpojas no viena sāna uz otru. Līdzīga gaita ir arī žirafēm. Tēviņam ir mīkstas aukslējas, kas riesta laikā nokarājas kā sārta soma, un ir redzama mutes kaktiņos, tādējādi piesaistot mātīšu uzmanību. Mīkstās aukslējas mutes kaktiņos nezinātāji mēdz uzskatīt par mēli. Lai aizsargātu acis no smiltīm, vienkupra kamielim ir ļoti biezas skropstas un kuplas uzacis, bet lai maksimāli saglabātu sevī ūdeni, kamielis spēj mainīt ķermeņa temperatūru (min. 34 °C, maksim. 41,7 °C).[17] Vienkupra kamielim ir ļoti laba redze un oža.

Piemērošanās dzīvei tuksnesī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienas minūtes laikā vienkupra kamielis spēj izdzert 20 l ūdens

Vienkupra kamielim ir vairākas īpašības, kuras atvieglo tā dzīvi tuksnesī. Tās ir kuplās uzacis un dubultrindu biezās skropstas, kas sargā acis, spēja cieši noslēgt nāsis, neļaujot smiltīm iekļūt elpošanas orgānos un samazinot ūdens izgarošanu no ķermeņa. Uzņemto ūdeni tas saglabā arī izmainot ķermeņa temperatūru, turklāt nieres, lai veiktu savu attīrīšanas funkciju, izmanto ļoti maz ūdens. Kamieļi mēdz saspiesties viens pie otra ne tikai, lai taupītu siltumu, bet arī, lai nesakarstu.[2] Vienkupra kamielis spēj izdzīvot pat tad, kad ķermenis zaudējis vairāk kā 30% no ūdens, citiem zīdītājiem tas nozīmē nāvi. Kad gaisa temperatūra ir 30 - 40 °C, vienkupra kamielim nepieciešams padzerties vismaz ik pēc 10 - 15 dienām. Tikai, ja karstums kāpj vēl augstāk, tam nepieciešams padzerties ik pēc 4 - 7 dienām. Nonākot pie ūdens krātuves, kamielis vienas minūtes laikā spēj izdzert 20 l ūdens.[2] Viens no dzīvības kritiskiem parametriem ir sakarsušas smadzenes. Ir noskaidrots, ka kamieļa smadzenes ir apasiņotas ar kompleksu, blīvu un smalku asinvadu sistēmu, kas spēj atdzesēt smadzenes pat vislielākajā saulē.

Kamieļa kuprī atrodas apmēram 36 kg tauku, kurus nepieciešamības gadījumā gremošanas sistēma sadala tādējādi, ka organisms iegūst gan ūdeni, gan enerģiju. Ja kupris ir neliels, smagos apstākļos īpatnim var novērot badošanās pazīmes. Šādos apstākļos kamieļi sāk ēst jebko, zivis un kaulus ieskaitot, kā arī tie sāk dzert jūras ūdeni.[11]

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riesta laikā tēviņi ir ļoti agresīvi

Vienkupra kamieļi grupējas nelielos barus, kurus veido dominantais tēviņš un mātītes, apmēram 20 īpatņi. Bars kopīgi barojas un atpūšas cieši piesgūlušies viens pie otra. Pārējie tēviņi veido vecpuišu barus vai ir vientuļnieki.[6] Grupas nav teritroriālas un dabīgos ganību apstākļos, meklējot ūdeni un barības resursus, tās apvienojas lielos baros, kuros var būt vairāk kā 100 īpatņi.[2] Lai arī kopumā kamieļi ir miermīlīgi, riesta laikā tēviņi kļūst ļoti agresīvi, tēviņi nenoguruši cīnās par sava bara mātītēm. Uzvarējis ir tas tēviņš, kas otra tēviņa galvu ir ielicis starp savām kājām un nostājies ar savu ķermeni tai pāri. Šajā laikā tēviņi praktiski ir nevadāmi, to asinīs spēcīgi paaugstinās androgēnu (steroīdo hormonu) līmenis.[18] Ārpus vairošanās sezonas bara dominantais tēviņš citus tēviņus no savām mātītēm atvaira, stāvot tām priekšā, staigājot turpu šurpu un neļaujot svešam tēviņam kontaktēt ar mātītēm. Vienkupra kamieļi labi orientējas vidē un atceras savas "mājas", īpaši labi orientējas mātītes, kuras atcerās vietas, kur tām dzimuši mazuļi.[6] Visbīstamākie dzīves apstākļi ir vientuļajiem tēviņiem, jo tos apdraud dažādi plēsēji, piemēram, vilki, lauvas, tīģeri un cilvēki. Kamieļus ļoti bieži savaino autoavārijās.[19]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienkupra kamielis ir zālēdājs un barojas ar visa veida augiem, kādus var tuksnesī atrast. Sahārā tās ir apmēram 332 dažādas augu sugas, ar kurām barojas vienkupra kamielis, piemēram, akācijas, balandas un sālszāles.[6] Vislielākā dažādība ir dažādiem asiem un dzelkšņainiem augiem, kas sastāda 70% no visas apēstās barības vasarā un 90% ziemā. Kamēr kamielis sakožļā durstīgu augu, tas muti tur atvērtu. Katru augu tas sakožļā pirms norīšanas apmēram 40 - 50 reizes.[20]

Reprodukcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mātīte ar mazuli

Vienkupra kamieļa mātītes dzimumbriedumu sasniedz 3 gadu vecumā, bet pirmo reizi pārojas 4 vai 5 gadu vecumā. Arī tēviņi dzimumbriedumu sasniedz 3 gadu vecumā, bet spēka gadus sasniedz 6 gadu vecumā. Riesta laiks vienkupra kamieļiem ir ziemā, maksimumu sasniedzot lietus sezonā. Ja mātīte nesapārojas, tā meklējas atkārtoti. Viena meklēšanās ilgst tikai dažas dienas.[21] Vairošanās sezonas laikā tēviņi ne tikai iezīmē teritoriju ap mātītēm, bet apšļāc ar urīnu arī savas astes. To mutes kaktiņos var redzēt sārtās, mīkstās aukslējas, kā arī tiem pastiprināti izdalās siekalas.[17] Viens otru tie cenšas iespaidot ar pēc iespējas lielāku augumu, maksimāli izslienoties un cenšoties atrasties pēc iespējas augstāk kā pretinieks, vienlaicīgi tie izdod zemas skaņas, atliecot kaklus.

Grūsnības periods ilgst 15 mēnešus, piedzimstot vienam kamielēnam. Drīz pēc piedzimšanas mazulis spēj sekot savai mātei. Māte par savu mazuli rūpējas 1 - 2 gadus.[17] Vienkupra kamielis vidēji dzīvo līdz 40 gadu vecumam, bet saudzīgos apstākļos, piemēram, zoodārzā pat līdz 50 gadiem.[17]

Hibrīdi ar divkupru kamieļiem[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hibrīdi starp vienkupra un divkupru kamieli tika iegūti jau senā pagātnē pirms mūsu ēras.[22] Hibrīdiem ir vai nu viens, iegarens kupris, kas noliecies nedaudz uz sāniem, vai divi kupri, no kuriem viens ir izteikti mazāks. Hibrīdi ir lielāki un spēcīgāki nekā to vecāki, tie spēj nest smagākas nastas, tādēļ ir iecienīti kā nastu nesēji.[6][22] Hibrīda mātīti var sapārot ar divkupru kamieļa tēviņu un iegūt kvalitatīvus otrās paaudzes hibrīdus. Ja pārošanā izvēlas citādus partnerus, pēcnācēji parasti ir ļoti agresīvi vai maza auguma un vāji.[6]

Vienkupra kamielis un cilvēks[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kamieļmātes slaukšana Nigērijā

Savā izplatības reģionā vienkupra kamielis visbiežāk tiek izmantots kā nastu nesējs. Atšķirībā no zirgiem tie spēj vienlaicīgi nest gan kravu, gan pašu jātnieku. Viens kamielis var nest 159 - 295 kg kravas ar ātrumu 24 km/h vairākas stundas no vietas. Kravu nešanai tos sāk izmantot no 5 gadu vecuma. Kravas smagumu jaunam kamielim pieaudzē pakāpeniski un pilnu kravu tas spēj nest 6 gadu vecumā. Vienkupra kamielis ir pacietīgs un miermīlīgs, to ie vieglāk apmācīt un pieradināt kā liellopus. Vienkupra kamieļus apmāca arī vilkt ratus vai arklu, bet šādā darbā to nenodarbina ilgāk par 6 stundām. Vienkupra kamieļa matojums ir ļoti viegls un vienlaicīgi izturīgs, to izmanto vilnas izstrādājumu pagatavošanai, īpaši smalka un mīksta ir jauno kamieļu līdz 2 gadu vecumam pavilna.[23]

Piena izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kamieļu piens ir viens no galvenajiem pārtikas produktiem nomadu tautām. Atkarībā no dzīves apstākļiem un izplatības reģiona mainās izslauktā piena daudzums. Piemēram, Adalā no kamieļiem izslauc ne vairāk par 10,4 kg, bet Pakistānā 14,1 kg. Dažos reģionos kamieli slauc tikai vienu reizi dienā (Arābijā), bet citos līdz sešām reizēm (Etiopijā). No kamieļu piena nevar izgatavot biezpienu, bet tiek izgatavoti sieri, cietos sierus ieskaitot.[24]

Gaļas izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kamieļa gaļa ir diētiska un satur tikai 3% tauku. Gaļa ir samērā tumša, sākot no sārta toņa līdz tumši brūnai, bet kamieļa tauki ir balti. Garšas un tekstūras ziņā to var salīdzināt ar liellopa gaļu.[25] Mūsdienās kamieļu gaļu izmanto arī, lai pagatavotu desas, kotletes un citus izstrādājumus. 2005. gadā cilvēkiem tika identificēti pieci saslimšanas gadījumi ar melno mēri, kas tika iegūts, ēdot jēlas kamieļu aknas.[26]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Near Eastern Archaeology: A Reader
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Dromedary, Arabian camel
  3. History Of Camels In Australia
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Camels and dromedaries
  5. Classification of the Dromedary Camels
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 6,7 Camelus dromedarius
  7. 7,0 7,1 Mukasa-Mugerwa, E. The Camel (Camelus dromedarius): A Bibliographical Review. p. 4.
  8. Geer, A. (2008). "Dromedary". Animals in Stone : Indian Mammals Sculptured Through Time. Brill. pp. 144–9. ISBN 978-90-04-16819-0. ISSN 0169-9377
  9. Prothero, D. R.; Schoch, R. M. (2002). Horns, Tusks, and Flippers : The Evolution of Hoofed Mammals. Johns Hopkins University Press. pp. 53–4. ISBN 0-8018-7135-2.
  10. Grigson, C.; Gowlett, J. A. J.; Zarins, J. (July 1989). "The camel in Arabia—a direct radiocarbon date, calibrated to about 7000 BC". Journal of Archaeological Science 16 (4): 355–62. doi:10.1016/0305-4403(89)90011-3
  11. 11,0 11,1 Nowak, R. M. (1999). "Camels". Walker's Mammals of the World 2 (6th ed.). Johns Hopns University Press. pp. 1078–81. ISBN 0-8018-5789-9.
  12. Pastoret, P. P. (1998). Handbook of Vertebrate Immunology. Academic Press. ISBN 0-12-546401-0.
  13. Harris, N. (2003). Atlas of the World's Deserts. Fitzroy Dearborn. p. 223. ISBN 0-203-49166-1.
  14. Kaegi, W. E. (2010). Muslim Expansion and Byzantine Collapse in North Africa (1 ed.). Cambridge University Press. ISBN 978-0-521-19677-2.
  15. Ultimateungulate: Camelus dromedarius
  16. Saudi-archaeology: Dromedary camel
  17. 17,0 17,1 17,2 17,3 ADW: Camelus dromedarius
  18. Yagil, R.; Etzion, Z. (1 January 1980). "Hormonal and behavioral patterns in the male camel (Camelus dromedarius)". Reproduction 58 (1): 61–5. doi:10.1530/jrf.0.0580061. PMID 7359491
  19. Gauthier-Pilters, H.; Dagg, A. I. (1 May 1981). The Camel, Its Evolution, Ecology, Behavior, and Relationship to Man. Chicago: University of Chicago Press. ISBN 0-226-28453-0.
  20. Sambraus, H.H. (June 1994). "Biological function of morphologic peculiarities of the dromedary". Tierarztliche Praxis 22 (3): 291–3. PMID 8048041
  21. Musa, B.; Abusineina, M. (16 December 1978). "The oestrous cycle of the camel (Camelus dromedarius)". Veterinary Record 103 (25): 556–7. doi:10.1136/vr.103.25.556
  22. 22,0 22,1 Potts, D. T. (1 June 2004). "Camel hybridization and the role of Camelus bactrianus in the ancient Near East". Journal of the Economic and Social History of the Orient 47 (2): 143–65. doi:10.1163/1568520041262314
  23. Mukasa-Mugerwa, E. The Camel (Camelus dromedarius): A Bibliographical Review. pp. 70–80.
  24. Bonnet, P. (1998). Dromadaires et chameaux, animaux laitiers : actes du colloque (Dromedaries and Camels, Milking Animals) (in In French and English). CIRAD. p. 195. ISBN 2-87614-307-0.
  25. Kadim, I.T.; Mahgoub, O.; Purchas, R.W. (1 November 2008). "A review of the growth, and of the carcass and meat quality characteristics of the one-humped camel (Camelus dromedarius)". Meat Science 80 (3): 555–69. doi:10.1016/j.meatsci.2008.02.010
  26. Plague from Eating Raw Camel Liver

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]