Pulksteņa rādītāja kustības virziens

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bulta pulksteņa rādītāja kustības virzienā.

Pulksteņa rādītāja kustības virziens ir relatīvs virziens, ar ko pieņemts raksturot rotācijas virzienu. Tāpat kā citi relatīvie virzieni, piemēram, pa labi, pa kreisi, uz priekšu, atpakaļ, arī pulksteņa rādītāja kustības virziens ir atkarīgs no novērotāja novietojuma attiecībā pret rotējošo objektu. Piemēram, Zeme rotē pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam, ja skatās no Ziemeļpola, bet pulksteņa rādītāja kustības virzienā, ja skatās no Dienvidpola. Līdzīgi, novērotājs, kas atrodas aiz caurspīdīga pulksteņa, redz, ka tā rādītāji pārvietojas pretēji ierastajam pulksteņa rādītāju kustības virzienam. Arī spoguļattēlā pulksteņa rādītāji kustas pretēji ierastajam virzienam.

Latviešu valodā bieži vien ikdienā šī termina vietā tiek lietotas īsākas frāzes, taču to nozīme atšķiras no domātās. Tipiskākie nepareizie izteicieni ir

  • pulksteņa rādītāja virzienā (burtiski: "virzienā, kurā patlaban rāda pulksteņa rādītājs"),
  • pulksteņa virzienā (burtiski: "virzienā, kādā pulkstenis atrodas no novērotāja"),
  • pa pulksteni (burtiski: "pa pulksteņa virsmu") un pret pulksteni (burtiski: "pulksteņa atrašanās virzienā"), kas atvasināti no krievu по и против часовой стрелки.


Termina izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaitļi uz pulksteņa ciparnīcas pieaug pulksteņa rādītāja kustības virzienā.

Termins ir radies no virziena, kādā parasti pārvietojas mehānisko pulksteņu rādītāji. (Tiesa, eksistē daži vēsturiski ebreju pulksteņi, kuru rādītāji pārvietojas pretēji ierastajam virzienam dēļ ivrita rakstības virziena.)[1] Mehāniskajiem pulksteņiem rādītāju kustības virziens, savukārt, tika izvēlēts saskaņā ar ēnas kustības virzienu agrāk lietotajos Saules pulksteņos. Būtiski, ka pirmie pulksteņi ar rādītājiem tika izgatavoti Ziemeļu puslodē. Ja tie vispirms tiktu izgatavoti Dienvidu puslodē, tad, iespējams, būtu izvēlēts cits rādītāju kustības virziens, jo Dienvidu puslodē esošajos Saules pulksteņos ēna pārvietojas pretējā virzienā. Vēl agrāk, laikā, kad Saules pulksteņi vēl nebija plaši izplatīti, rotācijas virziena aprakstīšanai lietoja terminus, kas saistīti ar Saules kustību debesīs.

Pielietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sadzīvē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sadzīvē visbiežāk tiek lietoti objekti ar labo vītni, tāpēc ar tiem manipulējot ir jāizmanto labās rokas likums:

Ja objektu satver ar labo roku un griež pirkstu sakļaušanās virzienā, tad objekts pārvietojas īkšķa norādītajā virzienā.

Piemēram, lai atskrūvētu skrūvi vai uzgriezni, tas ir jāpavērš pret sevi un jāgriež pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam. Tāpat jārīkojas ar pudeles korķi, lai atvērtu pudeli, vai ar spuldzi, lai to izskrūvētu.

Kreisā vītne visbiežāk tiek lietota rotējošām detaļām gadījumos, kad to rotācijas virziens sakrīt ar labās vītnes atskrūvēšanas virzienu un detaļas atskrūvēšanās nav vēlama.[2] Piemēram, kreisā vītne parasti ir velosipēda pedāļiem un riepām kreisajā pusē.

Vadot automašīnu, kuģi vai velosipēdu, stūre ir jāgriež pulksteņa rādītāja kustības virzienā, lai pagrieztos pa labi. Lai pagrieztos pa kreisi, stūre ir jāgriež pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam.

Dažādās ikdienā veicamās aktivitātēs, kurās ir nepieciešams pārvietoties pa apli, bieži vien priekšroka tiek dota kādam noteiktam virzienam. Piemēram, skriešana stadionā,[3] sporta deju dejošana un slidošana publiskās slidotavās parasti notiek pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam (skatoties no augšas). Zinātnieki eksperimentos ir konstatējuši, ka simetriskā vidē cilvēks biežāk spontāni uzsāk skriet pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam.[4]

Matemātikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dekarta koordinātu sistēmas asis ar kreisu orientāciju (attēls pa kreisi) un labēju orientāciju (attēls pa labi).

Matemātikā, it īpaši ģeometrijā, pastāv dažādas vispārpieņemtas vienošanās, kurās tiek izmantots pulksteņa rādītāja kustības virziens.

  • Leņķi plaknē ir pieņemts mērīt virzienā, kas ir pretējs pulksteņa rādītāja kustības virzienam. Šādu vienošanos lieto, piemēram, ieviešot polāro koordinātu sistēmu (parasti to ievieš tā, lai leņķim atbilstošā koordināta pieaugtu pulksteņa rādītāja kustības virzienā).
  • Divu plaknē esošu nenulles vektoru pseidoskalārais reizinājums ir pozitīvs, ja vektori nav pretēji vērsti un leņķis pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no pirmā vektora uz otro ir mazāks nekā leņķis pulksteņa rādītāja kustības virzienā.[5]
  • Ģeometrijā ir pieņemts Eiklīda telpās lietot Dekarta koordinātu sistēmu ar labēju orientāciju. Plaknes gadījumā tas nozīmē, ka x ass ir jāpagriež pa 90° pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam, lai tās virziens sakristu ar y ass virzienu (citiem vārdiem, bāzes vektoru \vec{e}_x un \vec{e}_y pseidoskalārais reizinājums ir pozitīvs).
  • Trīsdimensiju Eiklīda telpā koordinātu asīm ir labēja orientācija, ja, z asi pavēršot pret sevi, x un y asis veido labēji orientētu koordinātu sistēmu xy plaknē.
  • Ja \vec{c} = \vec{a} \times \vec{b}, kur \vec{a}, \vec{b} un \vec{c} ir vektori trīsdimensiju telpā, un "\times" apzīmē vektoriālo reizinājumu, tad, pavēršot vektoru \vec{c} pret sevi, īsākais ceļš no \vec{a} uz \vec{b} atbilst pagriezienam pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam.

Fizikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fizikā pulksteņa rādītāja kustības virziens tiek izmantots, lai noteiktu virzienu fizikāliem lielumiem, kurus raksturo ar vektoru palīdzību un kuru aprēķināšanai tiek lietots vektoriālais reizinājums. Mehānikā šādi lielumi ir, piemēram,

  • impulsa moments \vec{L} = \vec{r} \times \vec{p}, kur \vec{r} ir rādiusvektors, kas vērsts no rotācijas ass uz objekta masas centru, un \vec{p} ir objektam piemītošais impulss;
  • spēka moments \vec{M} = \vec{r} \times \vec{F}, kur \vec{r} ir rādiusvektors, kas vērsts no rotācijas ass uz spēka pielikšanas punktu, un \vec{F} ir spēks, kas iedarbojas uz objektu.

Elektrodinamikā šādi lielumi ir, piemēram, Lorenca spēks un magnētiskā lauka indukcija.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. History of Josefov, the old Jewish Quarter in Prague, Scrapbookpages.com, 2005.
  2. Šičevs P., Kā izskrūvēt bojāto kokskrūvi?, ACA.LV.
  3. New Scientist Last Word Blog, Round and round, July 1, 2009.
  4. Toussainta, Yann; Fagard, Jacqueline (September 5, 2008), "A counterclockwise bias in running", Neuroscience Letters 442 (1): 59–62, doi:10.1016/j.neulet.2008.06.056.
  5. Ivanov A.B., Pseudo-scalar product, Springer Online Reference Works.
  6. Magnētiskais lauks, tā raksturlielumi, Interaktīvās apmācības disks - Fizika 11. klasei, ISEC.