Arahidonskābe

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Arahidonskābe
AAnumbering.png
Arahidonskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula C20H32O2
Molmasa 304,47 g/mol
Blīvums 922 kg/m3
Kušanas temperatūra -49,5 °C
Viršanas temperatūra 169 - 171 °C pie 0,15 mmHg (sadalās)

Arahidonskābe (cis,cis,cis,cis-5,8,11,14-eikozāntetraēnskābe, CH3(CH2)4CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CHCH2CH=CH(CH2)3COOH) pieder pie nepiesātinātajām karbonskābēm ar četrām divkāršajām saitēm molekulā (omega-6 taukskābe). Arahidonskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums.

Atrašanās dabā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arahidonskābes nosaukums atvasināts no arahīnskābes nosaukuma (latīņu: arachis - zemesrieksts), jo abām šim skābēm oglekļa ķēdē ir 20 atomi. Tomēr, atšķirībā no arahīnskābes, arahidonskābe augos tikpat kā nav sastopama. Arahidonskābi glicerīdu veidā satur dzīvnieku valsts produkti - piens, gaļa, olas, smadzenes, aknas.

Dzīvnieku valsts produkti - arahidonskābes avots

Arahidonskābe tiek pieskaitīta pie neaizstājamajām nepiesātinātajām taukskābēm, kaut arī organismā tā spēj veidoties no citas neaizstājamās taukskābes - linolskābes. Arahidonskābei ir liela bioloģiska nozīme, jo tā ietilpst šūnu membrānu fosfolipīdu sastāvā (sevišķi nepieciešama normālai smadzeņu un virsnieru darbībai). Arahidonskābe ir neatņemama šūnu bioķīmiskās regulācijas mehānismu sastāvdaļa; tā nepieciešama arī prostaglandīnu un citu bioloģiski aktīvu vielu biosintēzei.

Īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogenējot arahidonskābi, iegūst arahīnskābi. Arahidonskābe gaisā ātri oksidējas un pieder pie ātri žūstošām taukskābēm.