Veidne:Vērtīgais raksts/39

Vikipēdijas lapa
Lauvu tēviņš
Lauvu tēviņš

Lauva (Panthera leo) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera). Tā ir arī viena no lielo kaķu sugām. Latīņu valodā vārds leo nozīmē ‘lauva’. Kārlis Linnejs bija pirmais, kas aprakstīja lauvu, dodot tai nosaukumu Felis leo.

Savvaļā lauvas dzīvo uz dienvidiem no Sahāras tuksneša Āfrikas vidienē un dienvidos, kā arī kritiski mazā skaitā Indijas ziemeļrietumos. Tie sastopami dažādos biotopos; mežainās, krūmainās, kalnainās un pustuksnešainās teritorijās, izņēmums ir smilšu tuksneši un lietus meži. Lauvas ir novēroti arī kalnos vairāk nekā 4000 m augstumā virs jūras līmeņa. Kādreiz lauvas dzīvoja arī Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Dienvidrietumāzijā. Līdz vēlajam pleistocēnam pirms aptuveni 10 000 gadiem lauvas bija plaši izplatīti vietās, kur dzīvoja lielie zīdītāji un cilvēki. Tajā laikā lauvas dzīvoja gandrīz visā Āfrikā, lielā daļā Eirāzijas, sākot ar Rietumeiropu un beidzot ar Indiju, kā arī Amerikā no Jukonas līdz Peru.

Seno Eiropas alu lauvu kauli ir atrasti vairākās vietās Eiropā: Anglijā, Vācijā, Francijā un Spānijā. Šie lauvas izskata ziņā daudz neatšķiras no mūsdienu lauvām. Grieķijā lauvas tika iznīdēti tikai 2. gadsimtā p.m.ē.; tie ir dzīvojuši arī Palestīnā un 130 reizes ir pieminēti Bībelē. Lauva ir populārs motīvs heraldikā, kas izmantots pat tādos reģionos, kuros šie dzīvnieki nekad nav bijuši sastopami.