|
2011. gada laikapstākļi Latvijā temperatūras ziņā bija tuvu normai — gada vidējā gaisa temperatūra bija +7,3 °C (+7,27 °C), kas ir 1,5 grādu virs normas, tādējādi ierindojoties siltāko gadu 7. vietā. Vislielākā temperatūras novirze no normas bija decembrī — aptuveni +4,5 °C. Aukstāks par normu bija tikai februāris, tā vidējā gaisa temperatūra valstī kopumā bija −8,9 °C jeb 4,1 grādu zem klimatiskās normas. Pārējo mēnešu vidējās gaisa temperatūras novirze no ilggadējiem vidējiem rādītājiem bija no +0,5 grādiem maijā līdz +3,1 grādam jūlijā. Nokrišņu daudzums 2011. gadā bija tuvs normai — 690 mm (104%). Vairāk nokrišņu nekā ierasts bija janvārī, februārī, maijā, jūlijā, augustā un decembrī, savukārt pārējos mēnešos nokrišņu daudzums bija mazāks par normu. Visvairāk nokrišņu attiecībā pret normu bijis decembrī — vismaz 170%, savukārt martā un novembrī nokrišņu daudzums bija tikai puse no normas.
(lasīt tālāk...)
|
2011. gada laikapstākļi Latvijā temperatūras ziņā bija tuvu normai — gada vidējā gaisa temperatūra bija +7,3 °C (+7,27 °C), kas ir 1,5 grādu virs normas, tādējādi ierindojoties siltāko gadu 7. vietā. Vislielākā temperatūras novirze no normas bija decembrī — aptuveni +4,5 °C. Aukstāks par normu bija tikai februāris, tā vidējā gaisa temperatūra valstī kopumā bija −8,9 °C jeb 4,1 grādu zem klimatiskās normas. Pārējo mēnešu vidējās gaisa temperatūras novirze no ilggadējiem vidējiem rādītājiem bija no +0,5 grādiem maijā līdz +3,1 grādam jūlijā. Nokrišņu daudzums 2011. gadā bija tuvs normai — 690 mm (104%). Vairāk nokrišņu nekā ierasts bija janvārī, februārī, maijā, jūlijā, augustā un decembrī, savukārt pārējos mēnešos nokrišņu daudzums bija mazāks par normu. Visvairāk nokrišņu attiecībā pret normu bijis decembrī — vismaz 170%, savukārt martā un novembrī nokrišņu daudzums bija tikai puse no normas.
(lasīt tālāk...)
|
|
Karalienes Modas Zeme (norvēģu: Dronning Maud Land) ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi. Aizņem aptuveni 1/6 daļu Antarktīdas kontinenta abpus Griničas meridiānam un ir viena no divām Norvēģijas pretenzijām Antarktikā — otra ir Pētera I sala Belinshauzena jūrā. Teritorijas ziemeļu un dienvidu robežas nav definētas un tā robežojas austrumos ar Austrālijas Antarktisko Teritoriju un rietumos ar Britu Antarktisko Teritoriju. Nosaukta par godu Norvēģijas karaļa Hokona VII konsortei Modai.
Karalienes Modas Zemes lielāko daļu aizņem vairākus kilometrus biezs ledus vairogs un tikai netālu no piekrastes stiepjas līdz 3425 m augstas nelielas kalnu grēdas, kuru tuvumā vai uz piekrastes šelfa ledājiem izvietojušās lielākā daļa no teritorijā strādājošajām 10 valstu polārstacijām, no kurām divas pieder Norvēģijai.
(lasīt tālāk…)
|
 Jans Džeimss Torps (Ian James Thorpe; dzimis 1982. gada 13. oktobrī) ir profesionāls austrāliešu peldētājs, specializējies brīvā stila peldējumā, taču uzrādījis labus rezultātus arī peldējumā uz muguras un kompleksajā peldējumā. Torps ir izcīnījis piecas zelta medaļas Olimpiskajās spēlēs, kas ir labākais sasniegums starp visiem austrāliešiem. 2000. gada Sidnejas Olimpiskajās spēlēs Torps bija medaļām bagātākais Olimpisko spēļu dalībnieks (kā galveno kritēriju ņemot vērā izcīnīto zelta medaļu skaitu, nevis medaļu kopskaitu). 2001. gada Pasaules čempionātā viņš kļuva par pirmo sportistu, kas vienā čempionātā izcīnījis sešas zelta medaļas. Kopumā viņš Pasaules čempionātos ir izcīnījis 11 zelta medaļas, kas ir otrs visu laiku labākais rādītājs starp visiem peldētājiem. Jans Torps ir pirmais peldētājs, kas ticis atzīts par gada labāko peldētāju pasaulē četras reizes. Jans Torps ir uzstādījis 13 pasaules rekordus garajā baseinā. Sportiskie sasniegumi ir padarījuši viņu par vienu no Austrālijas slavenākajiem sportistiem.
Austrālijas pieaugušo izlasi Torps sāka pārstāvēt 14 gadu vecumā, tā kļūstot par jaunāko peldētāju starp vīriešiem, kas pārstāvējis valsti. Ar uzvaru 1998. gada Pasaules čempionātā 15 gadu vecumā 400 m brīvajā stilā viņš kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu. Pēc šīs uzvaras Torps dominēja šajā disciplīnā, uzvarot katrās Olimpiskajās spēlēs, Pasaules čempionātā, Nāciju Sadraudzības spēlēs un Pan Pacific čempionātā līdz pat karjeras pārtraukšanai pēc 2004. gada Atēnu Vasaras Olimpiskajām spēlēm. Viņš paziņoja par karjeras beigām 2006. gada novembrī. Savukārt 2011. gada februārī austrālietis paziņoja par karjeras atsākšanu un vēlmi startēt 2012. gada Londonas Olimpiskajās spēlēs.
(lasīt tālāk…)
|
|
