Visvaldis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jersikas ķēniņš Visvaldis (L.Liberta glezna Rīgas pilī, 1936)

Visvaldis no Jersikas (latīņu: Vissewalde rex de Gerzika, vācu: Vissewalde, krievu: Всеволод) bija latgaļu valsts Jersikas ķēniņš (latīņu valodā: rex) 13. gadsimta sākumā. Līdz 1209. gadam bijis lietuviešu sabiedrotais, pēc zaudējuma krustnešiem bijis spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali, pretī dabūdams savas valsts daļu kā lēni. Pēc viņa nāves 1239. gadā ar bīskapa Nikolaja atļauju Jersikas valsti ieguva Livonijas ordenis, kuram pēc līguma tajā bija jāceļ mūra pilis un tās iedzīvotāji no grieķu ortodoksās ticības jāpievērš katoļu ticībai.

Satura rādītājs

Izcelsme un ģimene [izmainīt šo sadaļu]

Savu valsti Visvaldis bija ieguvis no tēva, kas piederēja gan latgaļu dižciltīgo gan zviedru vikingu Polockas varjagu-kriviču kņazu līnijai Polockas Rurikovičiem un bija kristīts krievu pareizticībā. Viņa vārds "Visvaldis" (Indriķa hronikā - Vissewalde), atbilst skandināvu sāgās pieminētajam valdnieka Vísivaldr vārdam.[1] Viņa māte bija vietējas izcelsmes un viņa pamatvaloda ir bijusi latgaļu valoda, jo Livonijas Indriķa hronikas autors viņu konsekventi dēvē vienīgi latgaļu cilmes vārdā par Visvaldi (Vissewalde). Par viņa tēvu nav vienprātības, poļu vēsturnieki (W. Dworzaczek, 1959; J.Powierski, 1995) uzskata, ka viņa tēvs ir bijis Polockas un Druckas kņazs Boriss Davidovičs, bet baltkrievu vēsturnieki tendenciozi mēģina viņu saistīt ar Polockas Rurikoviču Minskas Gļebaviču atzara kņazu Vasiļko Valadaraviču (Э.М.Загорульский, 1994).Lai gan iespējams, ka viņam bija latgaļu dižciltīgo izcelsme. Toties ir droši zināms, ka viņa viņa sievastēvs bija lietuviešu kunigaitis Daugerūts, tādēļ viņš karojis lietuviešu pusē gan ar Polockas, gan ar Rīgas pretiniekiem. Ja Visvalža tēvs ir bijis Polockas vikingu izcelsmes kņazs Boriss Davidovičs, tad ticams, ka viņs iecēlis savu dēlu par pakļautās Jersikas valdnieku atbilstoši tā laika tradīcijām pirms 1186. gada. Visvalža vienīgā meita izgāja pie vīra pie Johana fon Bardevisa (Johann von Bardewis). No viņu pēcnācējiem radusies Ikšķiļu dzimta (vācu: von Üxkull).Tomēr, droši var uzskatīt, ka Visvalža dzimta ir bijusi viena no ievērojamākajām latgaļu dižciltīgo dzimtām tajā laikā.

Nav saglabājušās nekādas ziņas par ķēniņa Visvalža un viņa lietuviešu sievas dēliem, kaut arī netieši var secināt, ka lietuviešu dižkunigaišiem ir bijušas mantojuma pretenzijas uz bijušās Jersikas ķēniņvalsts pilsnovadiem, kuru vidū Livonijas mestrs Ernsts fon Rasburgs uzcēla Dinaburgas pili. Tā Atskaņu hronikā pieminēts, ka 1276. gadā Lietuvas dižkunigaitis Traidens pēc neveiksmīgā Dinaburgas pilskalna aplenkuma žēlojies, ka “Ko nu lai daru? Man sāpes sirdi grauž un plēš un pušu lauž. Šī pils man sirdij virsū celta (diß hûs ist gebûwet mitten ûf daß hertze mîn), man visu mūžu sirds būs šķelta, tā tagad dien' un nakti skums. Ko palīdz vairs šis pasākums? Šķiet, saites, kas mūs sien, par vājām, iet ļaudis atpakaļ uz mājām. Nu akmeņmešus sacērtiet, es arī gribu mājās iet.” (08257.-08267. rindas).

Dzīvesgājums [izmainīt šo sadaļu]

  • Pēc vairāku vēsturnieku uzskata Visvaldis dzimis Polockas kņaza Borisa Davidoviča ģimenē. Iespējams, ka viņa brālis bija Kokneses ķēniņš Vetseke (Vjačko).
  • Viņa tēvs iecēla savus dēlus par vietvalžiem Polockas zemei pakļautajās teritorijās.
  • 1203.gadā Visvaldis kopā ar lietuvjiem uzbruka Rīgai un šajā sakarā pirmo reizi pieminēts Indriķa hronikā.[2] Acīmredzot viņa mērķis bija padzīt krustnešus un no jauna pakļaut Daugavas ūdensceļu, tādēļ viņš apprecēja lietuviešu kunigaiša Daugerūta (senkrievu: Довгирд) meitu kā apliecinājumu savienībai ar lietuviešiem.
  • Līdz 1208. gadam ķēniņš Visvaldis piedalījās lietuviešu sirojumos līvu un latgaļu apdzīvotajos novados.
  • 1209. gadā bīskapa Alberta vadībā krustneši ieņēma Jersikas pili un saņēma gūstā Visvalža sievu. Visvaldis kļuva par bīskapa vasali un saņēma daļu no savas valsts atpakaļ kā lēni.
  • 1211. gadā bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis pārdalīja Jersikas zemes, arī uz Visvalža zemju rēķina.
  • 1213. gadā Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki sagūstīja Visvalža sievastēvu Daugerūtu un turēja ieslodzījumā Cēsīs, kur viņš izdarīja pašnāvību.
  • 1214. gadā Kokneses vasalis Meinards divreiz izlaupīja Jersikas pili.[3]
  • 1224. gadā bīskaps Alberts savā pārvaldībā esošo Visvalža zemi izlēņoja savam vasalim Ikšķiles Konrādam.
  • 1230. gadā Visvaldis atdāvināja Daugavgrīvas klosterim Vilkusalu Daugavā un novadus starp Līksnas un Rēzeknes upēm.[4]
  • 1239. gadā hronikā pieminēta Jersikas pils vieta (locum castri), kas acīmredzot jau bija pamesta un neapdzīvota. Ķēniņš Visvaldis bija miris pirms 1239. gada.

Hipotētiskais portrets [izmainīt šo sadaļu]

13.gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki ķēniņa Visvalža laikā [izmainīt šo sadaļu]

Atbilstoši viduslaiku politiskajām tradīcijām katrai Senlatvijas zemei bija savs faktiskais valdnieks, kas atradās vasaļattiecībās ar savu feodālo senioru. Pakļaujoties savam senioram, vasalis ieguva savu zemi, vai daļu no tās atpakaļ kā lēni. Ķēniņš Visvaldis sākotnēji bija Polockas kņaza Vladimira vasalis, bet pēc padošanās Livonijas bīskapam Albertam viņš kļuva par Alberta vasali, pretī saņemot tikai daļu no Jersikas valsts kā lēni. Pēc Visvalža nāves viņa lēnis kļuva par gadsimtiem ilgu militāru konfliktu cēloni, jo par savu to uzskatīja gan Livonijas ordenis, gan Lietuvas dižkunigaitija, gan tās atkarībā nonākusī Polockas kņaziste, gan arī Novgorodas republika, kas daļu no šīm zemēm bija ieguvusi pēc Ledus kaujas.

Priekštecis:
Volodars no Minskas (1167-1184)
Ginvils (Jurijs) (1192 — 1199)		 Polockas kņazi
Vladimirs Vseslavičs (1184 - 1216)
Vasiļko Volodarevičs? (1216 — 1222)
Svjatoslavs Mstislavičs (1222-1223)
Bračislavs Vasiļkovičs (1223- pēc 1239)
Dažu kņazu valdīšanas gadi nav precīzi zināmi		 Pēctecis:
Tautivils (1248, 1253-1263)
Priekštecis:
Bertolds (1196 - 1198)		 Livonijas bīskapi
Alberts fon Bukshēvdens (1199-1229)
Nikolajs fon Nauens (1229 - 1253)
13. gadsimta pirmā puse		 Pēctecis:
Alberts II Zauerbērs (1253 - 1273)
Priekštecis:
-		 Zobenbrāļu Ordeņa mestri
Venno (1204 - 1209)
Folkvins (1209 - 1236)

13. gadsimta pirmā puse		 Pēctecis:
Livonijas Ordeņa mestri
Hermans Balke (1237-1239)


Rurika dinastijas valdnieks Yarthewise.png
Priekštecis:
nezināms		 Jersikas ķēniņš
Visvaldis
pirms 1203. gada - pirms 1239. gada		 Pēctecis:
viņa zemes sadalīja
Livonijas bīskapijas un
Zobenbrāļu ordeņa vasaļiem


Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]

Atsauces [izmainīt šo sadaļu]

  1. ↑ Джаксон Т. Н. Austr í Görðum: древнерусские топонимы в древнескандинавских источниках. — М.: Языки русской культуры, 2001.
  2. ↑ Indriķa hronika VII:5
  3. ↑ Indriķa hronika XVIII:4, XVIII:9
  4. ↑ SLVA 138; Nr.159
Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Visvaldis&oldid=2030803"