Rīgas pils

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rīgas pils

Koordinātas: 56°57′3″N 24°5′59″E / 56.95083°N 24.09972°E / 56.95083; 24.09972 Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā. Livonijas ordeņa pils - mestra rezidence šajā vietā uzcelta 1340. gadu beigās [1] (Rīgas II ordeņpils), 1484. gadā nopostīta, un 1515. gadā uzcelta no jauna (Rīgas III ordeņpils). Vēlāk pilī atradās poļu un zviedru vietvalžu rezidences, pēc tam Krievijas impērijas Baltijas provinču (Rīgas) ģenerālgubernatoru un Vidzemes gubernatoru mītne. Kad Latvija kļuva par neatkarīgu valsti, pilī ierīkota Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence. Padomju laikā pilī atradās Pionieru pils un dažādi muzeji, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tā restaurēta. Pilī iekārtotas reprezentācijas telpas un Valsts prezidenta apartamenti. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no Vecrīgas dominantēm, viena no izcilākajām viduslaiku pilīm Latvijā. Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjers iekļauts Latvijas kultūras kanona arhitektūras un dizaina sadaļā.[2]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā Zobenbrāļu ordeņa pils (Rīgas I ordeņpils) atradās tagadējās Konventa sētas vietā Vecrīgā. Rīgas pilsoņi pili nopostīja Livonijas pilsoņu karā ar Livonijas ordeni (1297-1330). 1330. gadā, sakarā ar Livonijas pilsoņu kara miera līguma noteikumiem, Rīgas pilsētai bija jāatjauno Livonijas ordeņa cietoksnis Daugavmalā agrākā Svētā Gara hospitāļa vietā. No šīs vietas ordenis varēja kontrolēt kuģu satiksmi Daugavā. Vieta gan tiek ierādīta, taču, spriežot pēc vēstures avotiem, lielāko daļu pils celšanas darbu nākas organizēt pašam Livonijas ordenim.

Rīgas pils 18.gadsimtā, J.K.Broces zīmējums

Pils (Rīgas II ordeņpils) celtniecība pabeigta 1340. gadu beigās - šī pils vēsturnieku aprindās tiek saukta par Monheimas Eberharda pili pēc jaunās pils pamatlicēja, toreizējā Livonijas ordeņa mestra vārda. [1] 1481. gadā, sakarā ar pastāvīgajiem nemieriem, Livonijas ordeņa mestrs, ordeņa arhīvs un kase tika pārvesti uz Cēsu viduslaiku pili. Kopš šī laika Livonijas ordeņa rezidence atradās Cēsīs.

1484. gadā Livonijas konfederācijas iekšējo karu rezultātā Rīgas II ordeņpils tika vēlreiz pilnīgi nopostīta.

1491. - 1515. gadā pils tika no jauna uzcelta uz vecās pils pamatiem. Virs galvenās ieejas pilī tika izvietota Svētās Marijas un tā laika Livonijas ordeņa zemes mestra Valtera fon Pletenberga skulptūras, kas saglabājušās vēl šobrīd. 1562. gadā pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers Rīgas pils telpās nodeva ordeņa regālijas Polijas karaļa pārstāvim un līdz ar to savu eksistenci beidza Livonijas ordenis. 1621. gadā pils nonāca Zviedrijas karaļa pārvaldībā un tika uzsākti nolaistās pils sakārtošanas un nostiprināšanas darbi. 1783. gadā pilij uzceļ mūsdienās redzamo fasādi, notiek arī citi pārbūves darbi. 1795. gadā pilī tika iekārtota Rīgas (Vidzemes) ģenerālgubernatora mītne, kas šeit saglabājās līdz 1917. gadam. 1860. gados pilī ienāca arī sabiedriskas zinātnes organizācijas - šeit atradās telpas Baltijas senatnes un vēstures pētītāju biedrībai un Rīgas pilsoņu literāri praktiskajai biedrībai. Šādi tika likts pamats Rīgas pils izmantošanai muzeju vajadzībām.

Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada vasarā pils tornī sāka plīvot Latvijas valsts karogs. Rīgas pilī iekārtoja Latvijas Valsts prezidenta darba un reprezentācijas telpas. 1938. gadā uzcēla augstāko pils torni - Trīs Zvaigžņu torni. Pilī notika arī citas pārbūves, radot izcilus Art Deco stila interjerus un mākslas darbus.

Tūlīt pēc Latvijas valsts neatkarības iznīcināšanas 1940. gadā kādreizējā Valsts prezidenta pilī apmetās Latvijas PSR Tautas komisāru padome. 1941. gada janvārī Latvijas PSR Tautas komisāru padome pieņēma lēmumu par Rīgas pils nodošanu Republikas pionieru vajadzībām, un 1941. gada februārī pils ziemeļu daļā tika iekārtota Pionieru pils. 1952. gadā Latvijas PSR Pionieru pili nodeva Rīgas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes Izpildu komitejai un pārdēvēta par Rīgas Pionieru pili. 1956. gadā Svētku zāles gleznojumiem pievienoja Ģ. Eliasa gleznu ”1905. gads”, T. Graša ”Dziesmu svētki” un P. Ozoliņa ”Līgo svētki”.[3]

1988. gada 11. novembrī pils tornī atkal tika pacelts Latvijas valsts karogs. 1994. gadā pilī atgriezās Latvijas valsts prezidents.

2013. gada 20. jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kurā cieta pils jumta konstrukcijas un bēniņi 2400 kvadrātmetru platībā kā arī pils ceturtais stāvs 600 kvadrātmetru un trešais stāvs 200 kvadrātmetru platībā. Gandrīz pilnībā izdega Valsts Prezidenta pils Sarkanā zāle, mazāk bojāta Baltā zāle, Svētku zāle, Sūtņu zāle un Ģerboņu zāle. Ugunsgrēkā cietusi arī daļa no Nacionālā vēstures muzeja telpām.[4] Ugunsgrēku izdevās likvidēt nākošajā dienā 14:21.

Apraksts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar 17. gadsimta plāniem pils sākotnēji bija no visām pusēm norobežota ar ūdens šķēršļiem.

Nav saglabājušies laikabiedru zīmēti Rīgas II ordeņpils attēli, ziņas par tās uzbūvi ir diezgan pretrunīgas. Ir grūti nošķirt II un III ordeņpils būvelementus.

Mūsdienās redzamās III ordeņpils viduslaiku daļa pēc plānojuma ir tuvu kvadrātam, kura malu garums - ap 53 - 57 metri. Viduslaiku pilij bija četri korpusi, kas ietvēra iekšpagalmu. Dienvidaustrumu un ziemeļrietumu stūros izbūvēti masīvi apaļie torņi, abos pārējos stūros ir mazāki četrstūraini torņi. Mūsdienās pilij ir seši torņi — pils stūros ir Sv. Gara, Svina, Pipera, Ziemeļu tornis. Pēc viduslaikiem ir celti divi torņi - Erkera tornis (17. gadsimta vidus[nepieciešama atsauce]) un Triju zvaigžņu tornis (1938—1939). Pils sienas ir ap 3 metrus biezas.

Pils apkaimē vairākkārt atrastas pazemes eju atliekas.[nepieciešama atsauce]

Pils iekšpagalmā atrodas divi izcili vēlās gotikas — manierisma stila ciļņi — "Mestrs Volters fon Pletenbergs" (1515) un "Madonna ar bērnu" (1515). 1649. gadā celto Erkera torni bagātīgi rotā agrīnā baroka stila ciļņi.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Caune M. Rīgas pils - senā un mainīgā. Rīga, 2004.
  2. Ilze Martinsone. Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjers 1923-1929. Atjaunināts: 2013. gada 24. martā.
  3. Rīgas Pionieru pils vēsture
  4. Rīgas pilī izdeguši 3200 kvadrātmetri; ugunsgrēkā cietušas gandrīz visas pils lielākās zāles laikraksts Diena 2013. gada 21. jūnijā

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]