Pāriet uz saturu

Kremnica: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kremnica | image_skyline = Körmöcbánya-view2.JPG | imagesize = | image_caption = Kremnica | image_flag = | image_shield = Coat of Arms of...
(Nav atšķirību)

Versija, kas saglabāta 2014. gada 6. decembris, plkst. 03.22

Kremnica
Kremnica
Kremnica
Ģerbonis: Kremnica
Ģerbonis
Kremnica (Slovākija)
Kremnica
Kremnica
Koordinātas: 48°41′59″N 18°54′57″E / 48.69972°N 18.91583°E / 48.69972; 18.91583Koordinātas: 48°41′59″N 18°54′57″E / 48.69972°N 18.91583°E / 48.69972; 18.91583
Valsts Karogs: Slovākija Slovākija
Apgabals Banska Bistricas apgabals
Apriņķis Žaras pie Hronas apriņķis
Pilsētas tiesības 1328
Platība
 • Kopējā 43,13 km2
Augstums 550 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 4 934
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.kremnica.sk
Kremnica Vikikrātuvē

Kremnica (slovāku: Kremnica) ir pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabala Žaras pie Hronas apriņķa centrs. Pilsēta ar labi saglabājušos viduslaiku apbūvi. Šeit atrodas pasaulē vecākā aktīvā monētu kaltuve.

Vēsture

Pilsēta attīstījusies kā zelta ieguves vieta no 9. gadsimta. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Kremnica gadsimtiem atradusies Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Kermecbāņa (Körmöcbánya). Pilsēta viduslaikos bija lielākais zelta ieguves entrs Eiropā. 1328. gadā Ungārijas karalis Kārols I Kremnicai piešķīra pilsētas tiesības, un jau tolaik šeit darbojās monētu kaltuve. Kaltuve ražoja florīnus (forintus) un dukātus, izveidojoties par Ungārijas galveno monētu kaltuvi. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. 20. gadsimta 70. gados tika pārtraukta zelta ieguve pilsētas apkaimē. No 1993. gada - Slovākijas sastāvā.

Ekonomika

Pilsētā darbojas monētu kaltuve, kura citu starpā kaļ Slovākijas eiro monētas.

Cilvēki

Pēc etniskās piederības vairums pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (95,8 %). Pēc reliģiskās pārliecības - katoļi (64,9 %), nereliģiozi (22,6 %) un luterāņi (5,8 %).

Ārējās saites

  1. Q110227967.