Ādams Johans fon Krūzenšterns (vācu: Adam Johann von Krusenstern; dzimis 1770. gada 10. oktobrī, miris 1846. gada 12. augustā) jeb Ivans Krūzenšterns (krievu: Иван Фёдорович Крузенштерн) bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes krievu admirālis.
No 1803. līdz 1806. gadam viņš ar kuģiem "Nadežda" un "Ņeva" vadīja ekspedīciju apkārt zemeslodei.
Dzimis 1770. gada 10. oktobrī Hagudi (Haggud) muižā tiesneša Johana Frīdriha fon Krūzenšterna (1724—1791) ģimenē.[1] Cēlies no Krūzenšērnas dzimtas. Mācījās Tallinas bruņniecības skolā, pēc tam Kronštates jūras kadetu korpusā. No 1787. gada dienēja Krievijas Impērijas kara flotē, piedalījās Krievijas-Zviedrijas karā (1787-1790).
No 1793. līdz 1799. gadam dienēja Lielbritānijas kara flotē, piedalījās kaujās ar Francijas kara floti Atlantijas un Indijas okeānu jūrās. Napoleona karu laikā 1803. gadā Krievijas Impērijas ķeizars Aleksandrs I viņam uzdeva vadīt jūras ekspedīciju uz Kluso okeānu, ekspedīcijas oficiālais mērķis bija izpētīt tirdzniecības ceļus no Aļaskas piekrastes līdz Japānai. Tās maršruts lielā mērā sakrita ar Žana Fransuā de Laperūza 1785. - 1788. gada Klusā okeāna ekspedīcijas maršrutu.
Ekspedīcija šķērsoja Atlantijas okeānu, gar Hornas ragu sasniedza Kluso okeānu, izpētīja jūras ceļu no Aleutu salām gar Kamčatkas pussalu, Kuriļu salām, Sahalīnu līdz Hokaido salai. Pēc tam kuģi, šķērsojot Indijas un Atlantijas okeānus, atgriezās Kronštatē.
Pēc atgriešanās Pēterburgā viņu paaugstināja par 2. ranga kapteini (1806), 1. ranga kapteini (1809), komandkapteini (1819), kontradmirāli (1826), viceadmirāli (1829).
No 1827. līdz 1842. gadam viņš bija jūras kadetu korpusa direktors, 1841. gada iecelts par ģenerāladmirāli.[2]