Ādams Johans fon Krūzenšterns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ādams Johans fon Krūzenšterns
Adam Johann von Krusenstern
Иван Фёдорович Крузенштерн
Ādams Johans fon Krūzenšterns
Personīgā informācija
Dzimis 1770. gada 10. oktobrī
Hagudi, Igaunijas guberņa, Krievijas impērija
(Raplas apriņķis, Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1846. gada 12. augustā (75 gadi)
Kiltsi, Igaunijas guberņa, Krievijas impērija
(Rietumviru apriņķis, Karogs: Igaunija Igaunija)
Nodarbošanās jūrnieks
Vecāki Johans Frīdrihs fon Krūzenšterns (1724—1791)
Paraksts Signature Adam Johann von Krusenstern.png

Ādams Johans fon Krūzenšterns (vācu: Adam Johann von Krusenstern; dzimis 1770. gada 10. oktobrī, miris 1846. gada 12. augustā) jeb Ivans Krūzenšterns (krievu: Иван Фёдорович Крузенштерн) bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes krievu admirālis. No 1803. līdz 1806. gadam viņš ar kuģiem "Nadežda" un "Ņeva" vadīja ekspedīciju apkārt zemeslodei.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1770. gada 10. oktobrī Hagudi (Haggud) muižā tiesneša Johana Frīdriha fon Krūzenšterna (1724—1791) ģimenē.[1] Cēlies no Krūzenšērnas dzimtas. Mācījās Tallinas bruņniecības skolā, pēc tam Kronštates jūras kadetu korpusā. No 1787. gada dienēja Krievijas impērijas kara flotē, piedalījās Krievijas-Zviedrijas karā (1787-1790).

Napoleona karu laikā no 1793. līdz 1799. gadam dienēja Lielbritānijas kara flotē, piedalījās kaujās ar Francijas kara floti Atlantijas un Indijas okeānu jūrās. 1803. gadā Krievijas impērijas ķeizars Aleksandrs I viņam uzdeva vadīt jūras ekspedīciju uz Kluso okeānu, ekspedīcijas oficiālais mērķis bija izpētīt tirdzniecības ceļus no Aļaskas piekrastes līdz Japānai. Tās maršruts lielā mērā sakrita ar Žana Fransuā de Laperūza 1785. - 1788. gada Klusā okeāna ekspedīcijas maršrutu. Ekspedīcija šķērsoja Atlantijas okeānu, gar Horna ragu sasniedza Kluso okeānu, izpētīja jūras ceļu no Aleutu salām gar Kamčatkas pussalu, Kuriļu salām, Sahalīnu līdz Hokaido salai. Pēc tam kuģi, šķērsojot Indijas un Atlantijas okeānus, atgriezās Kronštatē.

Pēc atgriešanās Pēterburgā viņu paaugstināja par 2. ranga kapteini (1806), 1. ranga kapteini (1809), komandkapteini (1819), kontradmirāli (1826), viceadmirāli (1829). No 1827. līdz 1842. gadam viņš bija jūras kadetu korpusa direktors, 1841. gada iecelts par ģenerāladmirāli.[2]

Miris 1846. gada 12. augustā savā Kiltsi muižā, apglabāts Tallinas Doma baznīcā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Путешествие вокруг света в 1803, 1804, 1805 и 1806 годах на кораблях „Надежда“ и „Нева“ (krieviski 1809);
  • Reise um die Welt in den Jahren 1803, 1804, 1805 und 1806 (vāciski 1810, 1812);
  • Wörtersammlungen aus den Sprachen einiger Völker des östlichen Asiens und der Nordwestküste von Amerika (vāciski 1813);
  • Memoire sur une carte da detroit de la Sonde et de la rade de Batavia (franciski 1813);
  • Beiträge zur Hydrographie d. grösseren Oceane (vāciski 1819).

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Baltisches Biographisches Lexikon digital
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. X. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 18618. sleja.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]