Pāriet uz saturu

Āfrikas zilzīlīte

Vikipēdijas lapa
Āfrikas zilzīlīte
Cyanistes teneriffae (Lesson, 1831)
Āfrikas zilzīlīte
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaZīlīšu dzimta (Paridae)
ĢintsZilzīlītes (Cyanistes)
SugaĀfrikas zilzīlīte (Cyanistes teneriffae)
Sinonīmi
  • Parus caeruleus teneriffae
  • Parus teneriffae
Āfrikas zilzīlīte Vikikrātuvē

Āfrikas zilzīlīte (Cyanistes teneriffae) ir neliels zīlīšu dzimtā (Paridae) dziedātājputns, kas mājo Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.[1] Izdala 7 pasugas.[2]

Nesenā pagātnē Āfrikas zilzīlīte tika sistematizēta kā zilzīlītes (Cyanistes caeruleus) pasuga, bet līdz ar jaunākajiem DNS atklājumiem zīlīšu dzimtas sistemātika ir izmainīta.[3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz vēdera Āfrikas zilzīlītei ir melna svītra
Jaunajiem putniem piere, uzacis un vaigi ir dzelteni, kā arī iztrūkst melnās joslas ap kaklu uz uz vēdera, pa kreisi pieaugušais putns, pa labi jaunais

Āfrikas zilzīlīte ir nometniece un izplatīta plašā areālā Ziemeļāfrikas rietumos (Marokā, Alžīrijā, Tunisijā un Lībijā) un Kanāriju salās.[1][2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas zilzīlīte ir neliela, kompakta zīlīte ar smailu, asu knābi. Ķermeņa garums 11—12 cm, svars apmēram 10 g.[4][5] Vizuāli Āfrikas zilzīlīte atgādina Eirāzijas zilzīlīti, tikai ir par to košāka, ar piesātinātāku krāsu apspalvojumu. Tomēr dažas detaļas abām sugām ir arī atšķirīgas.[5]

Mugura tēraudzilpelēka. Spārni pelēki ar zilām malām (lidspalvas tumši pelēkas ar koši zilām malām, tertiālās spalvas ar baltiem galiņiem). Atšķirībā no zilzīlītes Āfrikas zilzīlītei uz spārna nav baltās šķērssvītras.

Aste tumši pelēkzila ar koši zilām malām. Krūtis un vēders dzelteni ar melnu svītru. Zemastes un spārnu apakšas zaļgandzeltenas. Galvas virsa tumši zila, to kā gredzens ieskauj samērā plata, balta josla, vaigi balti, bet pāri acīm tumši zila, šaura svītra. Pazode melna, savienota ar melno vai tumši zilo apkakles joslu. Knābis melns, acis tumši brūnas, kājas zilpelēkas.

Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jaunie putni līdzīgi pieaugušajiem, bet kopumā ir pelēkāki, kā arī ar dzeltenu pieri, uzacīm un vaigiem, ap kaklu un uz krūtīm nav melno joslu. Pasugas viena no otras atšķiras ar krāsu niansēm.[5]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zilzīlīte barojas arī ar augļiem
Āfrikas zilzīlītes olas

Āfrikas zilzīlīte uzturas dažādos mežos, piemēram, lauru koku mežos vai bokarneju (Beaucarnea) un dievkrēsliņu (Euphorbia) audzēs pilsētu parkos un dārzos. Sastopama arī kalnu priežu mežos līdz 1800—2000 m virs jūras līmeņa.[5]

To bieži var novērot pa pāriem vai vienu, arī nelielās ģimeņu grupās. Barojas ar kukaiņiem un sēklām, arī ar augļiem. Tā kā zilzīlīte ir droša, tad labprāt tuvojas cilvēkiem, lai no to rokas paņemtu barību. Barību meklē pameža krūmos vai koku vainagā, piemēram, priedēs vai palmās. Zilzīlīte ir ļoti veikla un akrobātiski izveicīga. Spēj karāties pat smalkos koku zaros vai čiekurā ar galvu uz leju. Kukaiņus ķer arī lidojumā.[5] Iegūto barību zilzīlīte parasti tur kāju pirkstos, bet ar knābi kā ar āmuri to sadauza, piemēram, sēklas apvalku, lai tiktu pie kodola. Arī lielāks kāpurs vai kukainis tiek piebeigts ar knābja cirtieniem.[5]

Riesta laikā tēviņš baro mātīti, kura barību tam prasa līdzīgi kā to dara putnēni. Dienas laikā apmēram trešdaļu barības tā iegūst no tēviņa.[5]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas sezona galvenokārt ilgst no februāra līdz jūlijam, bet var būt arī no oktobra līdz janvārim. Ligzdo koku dobumos, klinšu un ēku konstrukciju spraugās un iedobēs, arī putnu būrīšos, reizēm uz zemes. Ligzda vīta no sausas zāles vai citiem sausiem augu materiāliem, celtniecībai tiek izmantota arī dzīvnieku vilna, spalvas, priežu skujas un koku lapas. Tā parasti atrodas apmēram 3 m augstumā no zemes. Dējumā 3—6 baltas olas ar brūniem raibumiņiem.[5]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No septiņām pasugām piecas pasugas mājo Kanāriju salās, bet divas kontinentā

Āfrikas zilzīlītei ir 7 pasugas:[2]

  • Cyanistes teneriffae teneriffae — nominālpasuga, sastopama Gomeras un Tenerifes salās;
  • Cyanistes teneriffae cyrenaicae — sastopama Lībijas ziemeļaustrumos;
  • Cyanistes teneriffae degener — sastopama Fuerteventuras un Lansarotes salās;
  • Cyanistes teneriffae hedwigae — sastopama Grankanārijā;
  • Cyanistes teneriffae ombriosus — sastopama Eljerro salā;
  • Cyanistes teneriffae palmensis — sastopama Palmas salā;
  • Cyanistes teneriffae ultramarinus — sastopama no Marokas līdz Tunisijas ziemeļiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 IUCN: Cyanistes teneriffae
  2. 2,0 2,1 2,2 World Bird List: Waxwings and their allies, tits & penduline tits, 2018
  3. del Hoyo, J., Elliot, A., & Christie D. (eds). (2007). Handbook of the Birds of the World. Volume 12: Picathartes to Tits and Chickadees. Lynx Edicions. ISBN 978-84-96553-42-2
  4. Alive: African Blue Tit (Cyanistes teneriffae)
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 «Oiseaux-birds: African Blue Tit – Cyanistes teneriffae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 15. februārī. Skatīts: 2018. gada 28. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]