Čipstes

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Čipstes
Anthus (Bechstein, 1805)
Pļavas čipste (Anthus pratensis)
Pļavas čipste (Anthus pratensis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaCielavu dzimta (Motacillidae)
ĢintsČipstes (Anthus)
Čipstes Vikikrātuvē

Čipstes, čipstu ģints (Anthus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 42 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Tā ir lielākā ģints cielavu dzimtā. Čipstes sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Dzīvo dažādos biotopos, bet nemājo nedz tuksnešos, nedz lietus mežos.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vismazākā ģintī ir īsastes čipste (Anthus brachyurus)

Latvijā sastopamas 7 čipstu ģints sugas: akmeņu čipste (Anthus petrosus), koku čipste (Anthus trivialis), lielā čipste (Anthus richardi), pļavas čipste (Anthus pratensis), sarkanrīkles čipste (Anthus cervinus), stepes čipste (Anthus campestris) un ūdeņu čipste (Anthus spinoletta).[2]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čipstes ir maza vai vidēja auguma, slaidi dziedātājputni ar īsu kaklu un vidēji garu asti. Kājas proporcionāli garas, pirkstam, kas vērsts uz aizmuguri, garš nags, kas atgādina piesi. Vairāk kokos dzīvojošām sugām nags ir nedaudz īsāks un saliektāks, bet uz zemes dzīvojošām čipstēm nags ir garāks. Knābis salīdzinoši garš, slaids un smails. Abi dzimumi izskatās gandrīz vienādi, nedaudz atšķiroties augumā un apspalvojumā.[3] Lielākā daļa čipstu ir apmēram 16—21 cm garas. Tomēr īsastes čipste (Anthus brachyurus), kas ir mazākā suga ģintī, ir 11,5—12,5 cm gara, tās svars 13,5—17 g.[4]

Apspalvojums parasti neuzkrītošs, pelēkbrūns ar svītriņām un punktiņiem uz muguras, krūtīm un spārniem. Pelēcīgi raibumotais apspalvojums ļauj putniem saplūst ar smiltīm, akmeņiem un granti. Dažas sugas ligzdošanas sezonā ir nedaudz košākas, piemēram, sārtā čipste (Anthus roseatus) un dzeltenkrūšu čipste (Anthus chloris).

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akmeņu čipste (Anthus petrosus)
Dzeltenā čipste (Anthus lutescens)
Koku čipste (Anthus trivialis)
Malindi čipste (Anthus melindae)
Stepes čipste (Anthus campestris)

Uzturas atklātās ainavās un barojas ar kukaiņiem, kurus uzlasa no zemes. Čipstes pa zemi skrien un iet, bet nekad nelec. Līdzīgi kā cielavas, šūpo asti uz augšu un leju.[5] Veido monogāmus pārus, un ligzdošanas sezonā katram pārim ir sava teritorija. Ligzda atrodas uz zemes. Dējumā līdz sešām raibumotām oliņām.[3]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čipstu ģints (Anthus)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. World Bird List: Waxbills, parrotfinches, munias, whydahs, Olive Warbler, accentors & pipits
  2. Latvijas daba: Cielavu dzimta
  3. 3,0 3,1 Tyler, Stephanie (2004). "Family Motacillidae (Pipits and Wagtails)". In del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Christie, David. Handbook of the Birds of the World. Volume 9, Cotingas to Pipits and Wagtails. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 689–743. ISBN 84-87334-69-5.
  4. Alive: Short-tailed Pipit (Anthus brachyurus)
  5. Britannica: Pipit

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]