Lielā čipste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lielā čipste
Anthus richardi (Vieillot, 1818)
Lielā čipste
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaCielavu dzimta (Motacillidae)
ĢintsČipstes (Anthus)
SugaLielā čipste (Anthus richardi)
Lielā čipste Vikikrātuvē

Lielā čipste (Anthus richardi) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos (no Kirgizstānas līdz Krievijas dienvidaustrumiem un Ķīnas dienvidaustrumiem), bet ziemo Āzijas dienvidos, rudeņos reizēm tiek novērota Eiropā.[1][2] Ģeogrāfisko variāciju nav.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indijā lielā čipste ir parasta ziemotāja

Ligzdo Sibīrijas dienvidu daļā no Irtišas un Obas augšteces līdz Jakutijai, Ohotskas jūrai un Usūrijai. Uz dienvidiem ligzdo Kazahstānas austrumos, Mongolijā un plašā Ķīnas daļā (ziemeļos un austrumos).[3]

Lielākā daļa populācijas ziemo Āzijas dienvidos (no Pakistānas līdz Indijai, Ķīnas dienvidos un Malaizijā).[4] Ne reti arī Āzijas dienvidrietumos vai pat vēl tālāk uz rietumiem. Rudeņos nelielā skaitā regulāri ieceļo arī Eiropā.[3][4]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā lielā čipste ir reta caurceļotāja. Līdz šim tai bijuši trīs novērojumi.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā čipste ir liela auguma, slaida čipste ar garām kājām un pirkstiem, ļoti garu nagu uz atpakaļu vērstajam pirkstam, garu asti un spēcīgu knābi. Tai ir raksturīga gandrīz vertikāla stāja. Lielās čipstes ķermeņa garums 17—20 cm, spārnu izplētums 29—33 cm, svars 21—40 g.[2][4][5]

Apspalvojums pelēkbrūns vai rudi brūns. Mugura, spārni un galvas virsa tumši, krūtis un vēders gaiši, gandrīz balti (var būt ar rudu tonējumu). Uz pakauša, muguras un krūšu augšējā daļā melnu spalviņu svītrojums. Svītriņas uz krūtīm un sāniem dūmakaini brūnas. Garā knābja augšējā daļa tumšāk brūna, apakšējā dzeltenīga. Kājas oranžīgi brūnas. Astes ārējās spalvas baltas. Abi dzimumi izskatās līdzīgi, bet ir tendence tēviņiem būt rudākiem nekā mātītēm. Jaunie putni mazak koši, bet to vēderi raibumotāki nekā pieaugušajiem īpatņiem.[2][4]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā čipste galvenokārt uzturas uz zemes un gan ligzdo, gan barojas uz zemes

Lielā čipste ligzdo mitrās, saulainās vietās no jūras līmeņa līdz 1800 m virs jūras līmeņa. Vienmēr uzturas ūdens tuvumā, arī migrācijas laikā atpūšoties mitrās pļavās, purvos un lauksaimniecības tīrumos. Pārlidojumi notiek gan naktī, gan dienā. Tā ir vienpate. Lai arī tā ir spēcīga lidotāja, ārpus migrācijas galvenokārt uzturas uz zemes un gan ligzdo, gan barojas uz zemes. Ļoti bieži to var novērot, stāvam vertikālā stājā un šūpojot asti.[4]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielā čipste barojas ar kukaiņiem, to kāpuriem un sēklām, barību meklējot uz zemes. Ķer arī lidojošus kukaiņus, tos saķerot palēcienā no zemes vai pa ceļam lidojumā, īpaši bieži brīdī, kad laižas lejup, lai nosēstos.[2][4] Lielo čipsti var novērot, sekojam liellopiem, kuri savukārt piesaista dažādus kukaiņus.[4]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielās čipstes veido monogāmus pārus. Ligzdo pavasarī un vasaras sākumā, laikā no aprīļa līdz jūlijam. Ligzda tiek iekārtota kādā jau esošā iedobē uz zemes, piemēram, lielāka dzīvnieka pēdu nospiedumā. Tā tiek vīta no sausas zāles un saknītēm, palielā kausveida formā. No iekšpuses izklāta ar smalkiem zāles stiebriņiem un dzīvnieku vilnu. Ja ligzdu apdraud ienaidnieks, to aizstāv gan tēviņš, gan mātīte.[2][4] Parasti divi perējumi.[6]

Dējumā 3—6 pelēkas vai sārtas olas ar tumši pelēkiem vai sarkaniem raibumiem. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst apmēram 14 dienas. Jaunie putni izlido apmēram 16 dienu vecumā.[4][6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]