Akmeņu čipste

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Akmeņu čipste
Anthus petrosus (Montagu, 1798)
Akmeņu čipste
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Cielavu dzimta (Motacillidae)
Ģints Čipstes (Anthus)
Suga Akmeņu čipste (Anthus petrosus)
Izplatība
Anthus petrosus map.png
   Ligzdošanas areāls
   Nometnieku areāls
   Ziemošanas areāls
Akmeņu čipste Vikikrātuvē

Akmeņu čipste (Anthus petrosus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns. Tai ir 2 pasugas.[1] Ligzdo Eiropas arktiskās un mērenās joslas jūru piekrastēs.[2] Nominālās pasugas populācijas galvenokārt ir nometnieki, bet Skandināvijas pasugas populācijas ir gājputni. Ziemo Skandināvijas dienvidu un Rietumeiropas rietumu piekrastēs. Daļa populācijas ziemo Marokas krastos. Daži īpatņi ieklejo Kanāriju salās vai Svalbāras arhipelāgā.[3][4]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akmeņu čipste galvenokārt uzturas jūras piekrastē
Apspalvojums uz muguras ir vienmērīgāk pelēkbrūns, uz krūtīm izteikti raibumots
Akmeņu čipstes ligzdo klinšu vai zemes iedobēs

Akmeņu čipste ligzdo Īrijas, Lielbritānijas, Francijas un Skandināvijas jūras piekrastēs, areālam plešoties uz ziemeļaustrumiem līdz Kolas pussalai. Ligzdo arī Baltijas jūras Zviedrijas un Somijas piekrastēs, nelielā skaitā arī Igaunijā. Ziemo Rietumeiropas piekrastēs, mazākā skaitā Baltijas jūras rietumu un dienvidu krastos.[1][5]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akmeņu čipste pirmo reizi Latvijā konstatēta 1962. gada septembrī, kad viens jaunais putns tika iegūts Engures ezerā. Nākošais akmeņu čipstes novērojums bija tikai 1990. gada oktobrī. Iespējams, ka 1980. gados tā netika pamanīta novērotāju pieredzes trūkuma dēļ. Kopš 1990. gada akmeņu čipste Latvijā zināma kā samērā reta, bet regulāra caurceļotāja pavasarī un rudenī.[5]

Pastāv arī iespēja, ka suga pēdējos gadu desmitos ir izplatījusies austrumu virzienā, un mūsdienās Baltijas jūras austrumu piekrastē sastopama biežāk nekā 20. gadsimta sākumā un vidū. Dominē novērojumi jūras piekrastē (ostās, pie moliem, akmeņainās piekrastēs).

Novērota arī Kaņiera un Liepājas ezerā, kā arī Skrundas zivju dīķos. Šobrīd zināms arī viens ticams ligzdošanas gadījums: 2004. gada jūnijā akmeņu čipste ar barību knābī novērota Ventspils ostas dienvidu mola galā. Zināmi arī diezgan daudzi novērojumi ziemas mēnešos.[5] Latvijā sastopama Skandināvijā ligzdojošā pasuga Anthus petrosus littoralis.[5]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akmeņu čipste ir neliels, plecīgs dziedātājputns ar tumšām kājām un tumšu, garu knābi (tumšāks kā citām čipstēm). Ap tumši brūnajām acīm gaišs gredzens.Ķermeņa garums 15,5—17 cm, svars 18—32,5 g.[6][7] Lielākie īpatņi mājo Somijā.[7]

Apspalvojums pelēkbrūni vai pelēkzaļi raibumots, mugura vienmērīgāka un tumšāka, pavēders gaišāka, krūtis izteikti raibumotas. Abi dzimumi izskatās vienādi, tikai tēviņam ir nedaudz košāks, kontrastaināks apspalvojums. Jaunie putni līdzīgi pieaugušajiem īpatņiem, lai gan mēdz būt kopumā brūnāki un uz muguras raibumotāki.[7][8]

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akmeņu čipstei ļoti līdzīga ir pļavas čipste, īpaši viegli ir sajaukt jaunos putnus.[8] Akmeņu čipste ir nedaudz lielāka, tās apspalvojuma krāsa uz muguras vienmērīgāk pelēka, raibumojums mazāk izteikts. Arī tās knābis ir garāks, acu gredzeni gaišāki. Tumšās astes malējās spalvas gaiši pelēkas. Vasaras periodā akmeņu čipstes kājas ir gandrīz melnas, kas ir viena no pamanāmākajām atšķirībām. Ziemas periodā tās kļūst tumši brūnas.[7] Otra ļoti līdzīga suga akmeņu čipstei ir ūdeņu čipste. Ziemas periodā tās ir grūti atšķiramas, bet ūdeņu čipstei ir labi pamanāmas uzacis un pelēkāka mugura. Tā ir arī daudz piesardzīgāka neka akmeņu čipste.[9]

Spalvu maiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akmeņu čipste visu apspalvojumu maina laikā no augusta līdz septembrim. Šajā laikā daļēji apspalvojumu (spārnu lidspalvas, daļēji uz ķermeņa) maina arī jaunie putni, kļūstot ļoti līdzīgi pieaugušajiem. No janvāra beigām līdz marta sākumam akmeņu čipstēm ir daļēja apspalvojuma (spārnu lidspalvas, reizēm arī astes, daļēji ķermeņa) maiņa.[10]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akmeņu čipstes tēviņš mēdz palīdzēt savam kaimiņam aizsargāt tā teritoriju
Jaunie putni neatkarīgi kļūst apmēram 4 nedēļu vecumā

Akmeņu čipste mājo smilšainajās un akmeņainajās jūras piekrastēs, zemāk par 100 m virs jūras līmeņa. Ziemas periodā un migrācijas laikā reizēm ieklejo dziļāk iekšzemē.[3] Migrācija notiek dienas laikā.[7]

Akmeņu čipste ligzdošanas sezonā ir teritoriāla, bet areālā, kur tā ir nometniece, visu gadu. Tēviņš reizēm dodas kaimiņam palīgā padzīt tā teritorijas robežu pārkāpēju.[11][12] Šāda uzvedība ir zināma vēl tikai vijolniekkrabjiem (Uca).[13] Migrējošie putni ziemas periodā kļūst draudzīgāki un veido lielākus vai mazākus barus.[11]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barojas galvenokārt ar nelieliem bezmugurkaulniekiem (gliemežiem, tārpiem, kukaiņiem, sīkām zivtiņām, nelieliem krabjiem un citiem vēžveidīgajiem), uzlasa arī dažādas sēkliņas.[3][4][11]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akmeņu čipste parasti veido monogāmus pārus, lai gan Skandināvijas pasugas tēviņiem var būt vairākas mātītes.[11] Ligzdošanas sezona, atkarībā no izplatības areāla, ilgst no marta vidus līdz augustam. Ligzdu būvē mātīte kādā klints vai zemes iedobē, paslēptu zem akmeņiem vai lielāka augu cera. Ligzda ir masīva, kausveida, vīta no sausas zāles, lapām, sūnām un jūraszālēm, no iekšpuses izklāta ar smalkāku materiālu, piemēram, ar dzīvnieku vilnu.[4][7][11]

Dējumā ir 3—6 baltas vai pelēkas olas ar brūniem raibumiņiem.[7][11] Perē tikai mātīte, inkubācijas periods ilgst 13—14 dienas. Kamēr mātīte perē, tāviņš apsargā ligzdošanas teritoriju. Par putnēniem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido apmēram 13—15 dienu vecumā, bet neatkarīgi tie kļūst pēc papildu 2 nedēļām. Sezonā var būt divi dējumi.[7][11]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Akmeņu čipstei ir 2 pasugas:[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 World Bird List: Waxbills, parrotfinches, munias, whydahs, Olive Warbler, accentors & pipits
  2. Simms, Eric (1992). British Larks, Pipits and Wagtails. New Naturalist. London: Harper Collins. pp. 153–165. ISBN 978-0-00-219870-7.
  3. 3,0 3,1 3,2 Alive: Rock Pipit (Anthus petrosus)
  4. 4,0 4,1 4,2 IUCN: Anthus petrosus
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 Ornitofaunistika: Akmeņu čipste Anthus petrosus
  6. Alive: Rock Pipit (Anthus petrosus)
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 7,6 7,7 Nature Gate: Rock Pipit
  8. 8,0 8,1 Alström, Per; Mild, Krister (2003). Pipits and Wagtails of Europe, Asia and North America. Identification and Systematics (Helm Identification Guides). London: Christopher Helm. pp. 164–169. ISBN 978-0-7136-5834-7.
  9. Harris, Alan; Vinicombe, Keith; Tucker, Laurel (1989). The Macmillan Field Guide to Bird Identification. Macmillan field guides. London: Macmillan. pp. 159–161. ISBN 978-0-333-42773-6.
  10. Moult and its relation to taxonomy in Rock and Water Pipits
  11. 11,0 11,1 11,2 11,3 11,4 11,5 11,6 Oiseaux: Eurasian Rock Pipit
  12. Fighting behaviour and strategy of rock pipit, Anthus petrosus, neighbours: Cooperative defence
  13. The effects of neighbor familiarity and size on cooperative defense of fiddler crab territories

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]