Stepes čipste

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Stepes čipste
Anthus campestris (Linnaeus, 1758)
Stepes čipste
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta Cielavu dzimta (Motacillidae)
Ģints Čipstes (Anthus)
Suga Stepes čipste (Anthus campestris)
Stepes čipste Vikikrātuvē

Stepes čipste (Anthus campestris) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stepes čipste ir neliela čipste ar garu asti un slaidu knābi
Pieaugušie īpatņi ir gaišāki un ar vienmērīgāku apspalvojumu nekā jaunie putni

Stepes čipste ligzdo Eiropas dienvidu un centrālā daļa, ziemeļu robežai sasniedzot Igauniju. Ārpus Eiropas ligzdo Ziemeļāfrikas rietumos, Turcijā, Aizkaukāzā un Centrālāzijā līdz Mongolijai un Ķīnas ziemeļrietumiem. Ziemo Āfrikā, Sāhelas zonā, visā Arābijas pussalā, kā arī Pakistānā un Indijas ziemeļrietumos.[2][3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā, piekrastes kāpu zonā, stepes čipste ir diezgan parasta ligzdotāja. Iekšzemē retāk sastopama, parasti smiltāju teritorijās, plašos, sausos meža izcirtumos un pie karjeriem.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stepes čipste ir neliela auguma čipste ar garu asti un slaidu knābi. Ķermeņa garums 16,5—17 cm, spārnu izplētums cm, svars 17—32 g. Tēviņa vidējais svars 29,5 g, mātītes 28 g.[4][5]

Tās apspalvojums gaiši brūns: mugura un spārni dzeltenbrūni, viegli raibumoti, ar tumšiem, gandrīz melniem kvadrātiņiem uz sāniem, vēders gaišs, smilšu brūns, vienkrāsains (bez raibumojuma), uz krūšu augšējās daļas viegls raibumojums, reizēm gandrīz neredzams. Jaunajiem putniem raibumojums izteiktāks nekā pieaugušajiem (īpaši uz krūtīm), arī to spārni ir tumšāki un spalvu gali ir balti. Tā kā stepes čipstes apspalvojums ir gandrīz bez raibumojuma, to ir viegli atšķirt no pārējām čipstēm.[5] Abi dzimumi izskatās vienādi. Ziemas periodā apspalvojums kļūst vēl vienmērīgāks, ar vājāk izteiktu raibumojumu. Uz sejas pāri acīm stiepjas tumša josla. Knābis tumši brūns, kājas gaiši brūnas.[5]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stepes čipste uzturas sausās, atklātās ainavās, piemēram, smilšainās kāpās, grants karjeros, sausos tīreļos un pļavās, stepē, pustuksnešos un citās līdzīgās vietās. Apmetas zemu krūmu un koku tuvumā, kuru zaros medz sēdēt un vērot apkārtni.[2] Lielākā daļa populācijas ir gājputni.[2]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stepes čipstes olas

Stepes čipste barojas ar bezmugurkaulniekiem, galvenokārt ar kukaiņiem: sienāžiem, spārēm, tauriņiem, skaudrām, termītiem, mušām, vaboles|vabolēm]], zirnekļiem un gliemežiem. Nelielā daudzumā barojas arī ar sēklām un maziem mugurkaulniekiem, piemēram, ķirzakām.[2][5] barību meklē uz zemes, ejot un skrienot, retos gadījumos kukaiņi tiek ķerti lidojumā.[5]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stepes čipstes veido monogāmus pārus. Atkarībā no izplatības areāla ligzdošanas sezona ir atšķirīgos mēnešos (no aprīļa līdz augustam). Ligzda atrodas zemes iedobē, noslēpta zem kuplāka augu cera. Vīta no sausas zāles, lapām, saknītēm, no iekšpuses izklāta ar smalkiem zāles stiebriņiem un dzīvnieku vilnu. Ligzdu būvē mātīte. Dējumā 3—6 olas.[2][5] Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu atstāj apmēram 2 nedēļu vecumā, bet vecāki turpina par tiem rūpēties papildu 5 nedēļas.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]