Koku čipste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Koku čipste
Anthus trivialis (Linnaeus, 1758)
Koku čipste
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaCielavu dzimta (Motacillidae)
ĢintsČipstes (Anthus)
SugaKoku čipste (Anthus trivialis)
Izplatība
Anthus trivialis distr.png
   Nominālpasugas ligzdošanas areāls
   Himalaju pasugas ligzdošanas areāls
   Caurceļošanas areāls
   Ziemošanas areāls
Koku čipste Vikikrātuvē

Koku čipste (Anthus trivialis) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas un Centrālāzijas mērenās joslas mežos, ziemo tropiskajā Āfrikā un Indijā. Tai ir 2 pasugas.[1] Koku čipstes tuvākā radiniece ir zaļganā čipste (Anthus hodgsoni).[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koku čipste Indijā
Apspalvojums brūns ar svītriņveida raibumojumu viscauri uz visa ķermeņa

Koku čipste izplatīta gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Īriju, Pireneju pussalas dienvidus un Eiropas ziemeļaustrumus gar Balto jūru. Taigas zonā uz austrumiem sastopama līdz Baikālam. Mājo arī Aizkaukāzā gar Kaspijas jūras dienviddaļu, daļēji Mongolijā, Centrālāzijas kalnos un Himalajos.[3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā koku čipste ir parasta un izplatīta ligzdotāja. Tā ir visbiežāk sastopamā čipste ligzdošanas sezonā. Parasta arī ceļošanas laikā. Latvijā sastopama nominālpasuga Anthus trivialis trivialis.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koku čipste ir slaida, neliela auguma čipste ar koši raibumotām krūtīm un salīdzinoši masīvu knābi. Ķermeņa garums 14—18 cm, spārnu izplētums 26—30 cm, svars 15—39 g.[2][4][5]

Apspalvojums brūns vai olīvpelēks, ar jauktu svītriņveida un punktveida raibumojumu viscauri uz visa ķermeņa. Raibumojums uz sāniem, salīdzinot ar krūšu daļas raibumojumu, smalks, gandrīz nemanāms. Dažiem īpatņiem galva ir izteikti raibumota. Virs acs gaiša uzacs, arī pazode gaiša, vienkrāsaina, kuru no pelēkbrūnās sejas nodala tumša svītra (no knābja līdz kaklam), atgādinot ūsas.

Mugura, galvas virsa un spārni tumšāki, vēders gaišāks, pelēkbrūns. Kājas rozīgi brūnas, knābis tumši brūns, kā arī acis tumši brūnas. Pirkstam, kas vērsts uz atpakaļu, īss un līks nags, piemērots koka zara ciešai satveršanai. Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[4][5]

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koku čipste ir ļoti līdzīga pļavas čipstei, bet ir par to nedaudz lielāka un smagāka, kā arī tā ir nedaudz mazāk raibumota. Knābis masīvāks un pie pamatnes rozīgs.[4] Arī sarkanrīkles čipste ir raibumotāka nekā koku čipste.[4][5]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koku čipste uzturas skrajos mežos, krūmājos, pļavā ar garu zāli un dažiem vientuļiem kokiem
Koku čipstes uzturas pa vienam vai nelielos baros

Koku čipste uzturas skrajos mežos, mežmalās, krūmājos, jaunaudzēs un izcirtumos, arī stepē ar dažiem vientuļiem kokiem. Kalnos mājo līdz 3100 m virs jūras līmeņa. Rudens migrācija Eiropas ziemeļdaļā noris no augusta līdz septembrim, pavasara atgriešanās no aprīļa līdz maijam. Migrācijas lidojumi notiek gan naktī, gan dienā. Pārlidojumu laikā uzturas arī lauksaimniecības tīrumos, stepēs un tuksnešos. Uzturas pa vienam vai baros, kuros ir 10—50 īpatņi.[4][5]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koku čipste barojas ar bezmugurkaulniekiem, galvenokārt ar kukaiņiem, nelielā daudzumā arī ar sēklām. Mazuļi tiek baroti tikai ar bezmugurkaulniekiem.[2]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koku čipstes veido monogāmus pārus, reizēm novērojama poligāmija.[2] Ligzdo pa atsevišķiem pāriem, ligzdām atrodoties 25—200 m attālumā vienai no otras.[5] Ligzda atrodas uz zemes, paslēpta zem kāda auga cera vai klints pārkares. Vīta no sausas zāles un sūnām, no iekšpuses izklāta ar spalvām un maziem zāles gabaliņiem. To būvē tikai mātīte, 2—5 dienas. Sezonā viens vai divi perējumi, ļoti reti trīs.[2][4][5] Dējumā 3—6 olas. Perē tikai mātīte, inkubācijas periods ilgst 12—14 dienas. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 9—14 dienu vecumā. Apmēram pēc nedēļas mātīte būvē jaunu ligzdu un perē nākamo dējumu.[4][5]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koku čipstei ir 2 pasugas:[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]