Čukotkas rajons
| Čukotkas rajons | |||
| Провиденский район Чукоткакэн район Чукоткам район |
|||
| — rajons — | |||
 |
|||
|
|||
.png) Čukotkas rajons Čukotkas autonomā apvidus kartē
|
|||
| Koordinātas: 66°19′N 172°25′W / 66.317°N 172.417°WKoordinātas: 66°19′N 172°25′W / 66.317°N 172.417°W | |||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Krievija
| ||
| Federālais subjekts |  Čukotkas autonomais apvidus
| ||
| Dibināts | 1927. gadā | ||
| Centrs | Lavrentija | ||
| Platība | |||
| - Kopā | 30 247,13 km² | ||
| Iedzīvotāji (2021) | |||
| - Kopā | 3 925 | ||
| - Blīvums | 0,1/km² | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Čukotkas rajons Vikikrātuvē
| |||
Čukotkas rajons (krievu: Чукотский район, čukču: Чукоткакэн район, unazigmita: Чукоткам район) ir Krievijas Čukotkas autonomā apvidus administratīvais rajons tā ziemeļaustrumos. Administratīvais centrs ir Lavrentijas ciems. Pašvaldības nozīmē rajona teritorijā izveidots Čukotkas municipālais rajons (Чукотский муниципальный район), kas iedalās sešās lauku apmetnēs (сельское поселение).[1] Rajona teritorijā atrodas Eirāzijas galējais austrumu punkts Dežņova rags.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rajons izvietojies Čukotkas autonomā apvidus ziemeļaustrumu daļā, aizņem Čukču pussalas ziemeļu daļu — Daurkina pussalu. Ziemeļrietumos robežojas ar Iviltinas rajonu, rietumos un dienvidos — ar Provideņijas rajonu. Ziemeļos rajona krastus apskalo Čukču jūra, dienvidos — Beringa jūra. Austrumos Beringa šaurums rajonu atdala no Ziemeļamerikas Sjūarda pussalas. Šaurumā atrodas rajonam piederošā Diomida salu Ratmanova sala.
Lielāko daļu rajona teritorijas aizņem Ginkanija grēda ar augstāko punktu 978 m vjl.[2] Rajona lielākā daļa izvietojusies dienvidos no polārā loka, tā ainavu veido galvenokārt tundra un kalnu tundra. Valda mūžīgais sasalums.
Valda arktiskais klimats. Februāra gaisa temperatūra no -18 līdz -42 °C, jūlija — no +4 līdz +14 °C. Ziemā spēcīgas sniega vētras ar vēja ātrumu līdz 35 m/s.
Rajona teritorijā vairākas derīgo izrakteņu atradnes — zelts, polimetālu rūdas, dzīvsudrabs, alva, akmeņogles, bet rūpnieciska ieguve netiek veikta.
Liela daļa rajona teritorijas ietilpst Beringijas nacionālajā parkā (Koļučinas, Čegitunas un Dežņova iecirkņi).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rajons dibināts 1927. gadā Tālo Austrumu novada sastāvā ar centru Lavrentijas kultūras bāzē. 1930. gadā rajons iekļauts jaundibinātajā Čukotkas nacionālajā apvidū un rajona centrs pārcelts uz Ueļenas ciemu. 1946. gadā rajona centrs pārcelts atpakaļ uz Lavrentiju. 1953. gadā rajona rietumu daļa pievienota jaundibinātajam Iviltinas rajonam, bet 1957. gadā dienvidrietumu daļa izdalīta kā atsevišķs Provideņijas rajons.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čukotkas rajons vēsturiski ir jaukta čukču un eskimosu apdzīvota teritorija, kur šie etnosi veido ap 80 % no kopējā iedzīvotāju skaita, no kuriem savukārt čukči 88%, bet eskimosi — 11 %. Rajonā dzīvojošie eskimosi (Lavrentijas un Lorinas ciemos) vēsturiski runā atšķirīgā juitu valodas variantā — nivukagmītā jeb naukaniešu valodā (pēc mūsdienās pamestā senā Naukanas ciema). Šo valodu joprojām prot ap 50 vecāka gadagājuma cilvēki.
Rajona teritorijā dzīvo ap 3900 iedzīvotāju, no tiem 29% — rajona centrā Lavrentijā, kur mīt 1143 cilvēki. Citas rajona pastāvīgi apdzīvotās vietas ir Lorinas (971 iedzīvotājs), Ueļena (599), Ņeškanas (574), Inčouna (360) un Enurminas (278).
Rajona teritorijā vairākas funkcionējošas vai slēgtas polārstacijas — Misnetena, Misdežņova, Ostrovratmanova, Ueļena.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Муниципальное образование Чукотский муниципальный район». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 24. janvārī. Skatīts: 2022. gada 24. janvārī.
- ↑ «Большая российская энциклопедия. БЕРИ́НГИЯ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 1. decembrī. Skatīts: 2022. gada 24. janvārī.