Ērenpreiss velosipēdi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ērenpreiss Original
Erenpreiss logo.jpg
Veids Velosipēdu ražošana
Dibināts 2010. gads
Galvenais birojs
Nozare Rūpniecība, dizains
Produkti Pilsētas velosipēdi, aksesuāri
Mājaslapa www.erenpreiss.com

Ērenpreiss velosipēdu darbnīca ir uzņēmums Latvijā, kas pastāv no 2010. gada un nodarbojas ar pilsētas velosipēdu ražošanu.

Ērenpreiss velosipēdu darbnīcu dibinājis un vada Toms Ērenpreiss, slavenā velosipēdu rūpnieka un uzņēmēja Gustava Ērenpreisa brāļa mazmazdēls.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ērenpreiss velosipēdu pirmsākumi un vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ērenpreiss velosipēdu darbnīcas dibinātājs Toms Ērenpreiss ir Ērenpreiss dzimtas pēctecis — Gustava Ērenpreisa brāļa Arnolda Ērenpreisa mazmazdēls. Gustavs Ērenpreiss bija latviešu uzņēmējs, kas no 1927. līdz 1942. gadam ražoja velosipēdus un dibināja un vadīja „Gustavs Ērenpreis velosipēdu fabriku”, kas atradās Rīgā, Latvijā.

1940. gadā G . Ērenpreis velosipēdu fabrika tika atzīta par lielāko un modernāko velosipēdu ražotni Baltijā. No 1930. gadu beigām līdz pat 1940. gadam ik gadu tika saražoti 40 000 augstas kvalitātes G. Ērenpreis velosipēdi, un tie sastādīja 70% no visiem Latvijā iegādātajiem velosipēdiem. Līdz 1940. gada vasaras beigām uzņēmums saražoja 200 000 velosipēdus, un tos varēja iegādāties ne tikai visās Latvijas pilsētās un lielākajos lauku centros, bet arī Igaunijā, PolijāSomijā un pat Padomju Krievijā, kur augstās kvalitātes dēļ tie guva plašu pieprasījumu.[1]

Sākoties 2. Pasaules karamG. Ērenpreis velosipēdu fabrika pārtrauca savu darbību, jo Padomju vara atstādināja Gustavu Ērenpreisu no amata un pārņēma fabrikas vadību, pārsaucot to par Rīgas Velosipēdu rūpnīcu (RVR) "Sarkanā Zvaigzne". Sākotnēji un līdz pat 1946. gadam velosipēdu ražošanā tika izmantotas „pāri palikušās” G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas detaļas. Rūpnīca „Sarkanā Zvaigzne” velosipēdus ražoja līdz 1961. gadam, 1963. gadā rūpnīcas nosaukumā izzuda vārds „velosipēds”, un tā pievērsās mopēdu rūpniecībai, kļūstot par Rīgas motorūpnīcu „Sarkanā Zvaigzne”, kas pastāvēja līdz pat 1995. gadam, kad Latvija valsts jau bija neatkarīga valsts. Gustava Ērenpreisa mantiniekiem neizdevās atgūt savā īpašumā fabrikas ēku.[1]

Ērenpreiss velosipēdi mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ērenpreiss velosipēda modelis "Paula"

2006. gadā Toms Ērenpreiss — Gustava Ērenpreisa pēctecis atvēra savu Ērenpreiss velosipēdu restaurācijas darbnīcu, kurā līdz šim brīdim restaurēti vairāk kā 200 vēsturiskie velosipēdi, lielākoties G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas ražotie velosipēdi, kā arī citi Latvijā ražotie velosipēdi. Restaurācijas darbnīcā tiek veikta gan pilnīga restaurācija, gan vēsturisko velosipēdu saglabāšana. Liekot lietā restaurācijas gadu laikā uzkrātās prasmes un zināšanas, darbnīcā tika attīstīta un pilnveidota ideja par jaunu, mūsdienīgu velosipēdu izstrādi un ražošanu.

2012. gadā tika uzsākta četru jaunu Ērenpreiss velosipēdu modeļu — Greta, Tom, Paula un Gustav — ražošana, savukārt 2013. gadā tika izlaista kolekcija ar uzlabotiem jau esošajiem modeļiem un 2 jauniem modeļiem — Paula Burgundy un Gustav Grey.[2]

Ērenpreiss velosipēdu darbnīca strādā arī pie aksesuāru piedāvājuma — 2013. gadā tiek radīts Ērenpreiss dizaina pīts klūgu groziņš, kuram ir funkcionāls un novatorisks stiprinājums, kas ļauj ērti un atbilstoši prasībām pievienot gan priekšējo velolampu, gan groziņu.

Ērenpreiss uzņēmums ar savām kolekcijām kopš 2012. gada ik gadu piedalās lielākajā veloizstādē Eiropā — Eurobike.[3]

2014. gadā Ērenpreiss velosipēdu darbnīca izstrādā īpašu Ērenpreiss velosipēdu sēriju — korporatīvos velosipēdus Latvijas saldumu ražotnei „Laima”.

2015. gadā tiek izlaisti jauni Ērenpreiss velosipēdu modeļi - Sparrow ar kungu un dāmu rāmjiem un Finch - dāmu velosipēdi.

Ērenpreiss uzņēmums pārdod velosipēdus gan Latvijā, gan ārvalstīs — Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Šveicē, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Spānijā, Krievijā, Singapūrā, Amerikas Savienotajās valstīs.

Uzņēmums saņēmis vairākus apbalvojumus — Zviedrijas biznesa gada balvu 2012. gadā, PrintArt Award balvu 2012. gadā, Baltijas PR un komunikācijas konkursā Baltic PR Awards 2012. gadā, Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras „Eksporta un inovācijas balvu 2014”.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Edvīns Liepiņš, Jānis Seregins. No Leitnera līdz Ērenpreisam. Rīga : Latvijas Industriālā mantojuma fonds, 2009. 208. lpp. ISBN 9934-805-00-6.
  2. Ērenpreiss velosipēdi. http://erenpreiss.com/
  3. Nozare.lv. «Liela interese par «Ērenpreisa» stendu lielākajā pasaules veloizstādē». tvnet.lv (latviski), 2013. gada 31. augusts. Skatīts: 2015. gada 19. janvārī.
  4. Eksporta un Inovācijas Balva 2014 laureāti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra Atjaunināts: 2015. gada 19. janvārī.