1942. gads Latvijā
Izskats
Pasaulē: | 1939 1940 1941 - 1942 - 1943 1944 1945 |
Latvijā: | 1939 1940 1941 - 1942 - 1943 1944 1945 |
Laikapstākļi: | 1939 1940 1941 - 1942 - 1943 1944 1945 |
Sportā: | 1939 1940 1941 - 1942 - 1943 1944 1945 |
Kino: | 1939 1940 1941 - 1942 - 1943 1944 1945 |
Šajā lapā ir apkopoti 1942. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija Ostlandes reihskomisariāta sastāvā kā Latvijas ģenerālapgabals.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. janvāris — Audriņu traģēdija: Otrā pasaules kara laikā Audriņu ciematā vāciešu karavīri izlaupīja un nodedzināja 42 mājas un saimniecības ēkas, 215 iedzīvotājus, ieskaitot bērnus un sirmgalvjus, arestēja un nošāva pie Ančupāna kalniem, bet 4. janvārī Rēzeknes tirgus laukumā publiski nošāva 30 ciemata vīriešus. Pēckara gados Audriņu ciemats tika uzbūvēts no jauna.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. marts — Vācijas Austrumu lietu ministrs Alfrēds Rozenbergs izdeva direktīvu par Pašpārvaldi Latvijā.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 14. novembris — Vācu drošības iestādes veica plašus pretošanās kustības "Latviešu nacionālistu savienība" locekļu un tās izdotā nelegālā laikraksta "Tautas Balss" redakcijas līdzstrādnieku arestus.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 10. februāris — Anatolijs Gorbunovs, LKP funkcionārs, politiķis
- 17. marts — Roze Stiebra, animācijas filmu režisore (mirusi 2024. gadā)
- 30. aprīlis — Vilnis Baltiņš, sporta funkcionārs
- 21. maijs — Jānis Konrads, latviešu izcelsmes Austrālijas peldētājs (miris 2021. gadā)
- 2. jūlijs — Ivars Strautiņš, uzņēmējs (miris 2020. gadā)
- 28. jūlijs — Valdis Birkavs, politiķis, jurists
- 24. augusts — Jānis Daudzvārdis, šahists (miris 2022. gadā)
- 2. oktobris — Larisa Brauna, tērpu māksliniece
- 17. oktobris — Andris Andreiko, dambretists (miris 1976. gadā)
- 4. novembris — Svetlana Bless, aktrise (mirusi 2022. gadā)
- 19. novembris — Ojārs Grinbergs, dziedātājs (miris 2016. gadā)
- 6. decembris — Valdis Nagobads, veselības aprūpes organizators un politiķis
- 15. decembris — Rolands Rikards, zinātnieks un politiķis (miris 2022. gadā)
- 20. decembris — Kārlis Greiškalns, politiķis
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris — Antons Balodis, diplomāts (dzimis 1880. gadā)
- 12. janvāris — Kornēlijs Veidnieks, politiķis, jurists (dzimis 1899. gadā)
- 19. janvāris — Hermanis Apsītis, jurists, politiķis (dzimis 1893. gadā)
- 4. februāris — Pēteris Apkalns, luterāņu mācītājs (dzimis 1882. gadā)
- 7. februāris — Erasts Bite, jurists un politiķis (dzimis 1880. gadā)
- 20. februāris — Rihards Bērziņš, literāts, pirmās Latvijas ziņu aģentūras dibinātājs (dzimis 1888. gadā)
- 16. marts — Antons Rancāns, ārsts un politiķis (dzimis 1897. gadā)
- 30. aprīlis — Jānis Kauliņš, politiķis (dzimis 1889. gadā)
- 3. maijs — Jānis Rozītis, futbolists (dzimis 1912. gadā)
- 10. maijs — Fricis Zilbers, jurists (dzimis 1875. gadā)
- 12. maijs — Aleksandrs Bērziņš, virsnieks (dzimis 1902. gadā)
- 9. jūnijs:
- Kārlis Bļodnieks, Latvijas dzelzceļa vadītājs (dzimis 1882. gadā)
- Jānis Kaminskis, politiķis (dzimis 1878. gadā)
- 17. jūnijs:
- Jēkabs Grots, jurists (dzimis 1888. gadā)
- Gotfrīds Mīlbergs (Skuju Frīdis), rakstnieks un politiķis (dzimis 1887. gadā)
- 29. jūlijs — Krišjānis Berķis, ģenerālis (dzimis 1884. gadā)
- 20. septembris — Kārlis Ulmanis, politiķis (dzimis 1877. gadā)
- 25. septembris — Andrievs Niedra, mācītājs, politiķis, rakstnieks (dzimis 1871. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |