1927. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pasaulē: 1924 1925 1926 - 1927 - 1928 1929 1930
Latvijā: 1924 1925 1926 - 1927 - 1928 1929 1930
Laikapstākļi: 1924 1925 1926 - 1927 - 1928 1929 1930
Sportā: 1924 1925 1926 - 1927 - 1928 1929 1930
Kino: 1924 1925 1926 - 1927 - 1928 1929 1930

Šajā lapā ir apkopoti 1927. gada notikumi Latvijā.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. februāris — Finanšu ministrijas Kredīta departaments likvidēts un tā funkcijas nodotas Valsts saimniecības departamentam. Šī departamenta Valsts budžeta nodaļas pārziņā atradās Valsts grāmatvedība un Valsts kase.
  • 17. februāris — pie Latvijas Universitātes dibināta latviešu studenšu korporācija "Selga".

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 8. aprīlis — pēc tam, kad nedz Zemnieku savienības, nedz sociāldemokrātu izvirzītie prezidenta kandidāti nespēja savākt nepieciešamo 51 balsi, Saeima ar 73 balsīm, 23 deputātiem balsojot pret un vienam atturoties, par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja Gustavu Zemgalu.[1]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 20. maijs — pēc pārbaudes izmēģinājumiem Biskaja līcī Latvijas zemūdenes "Ronis" un "Spīdola" iebrauca Liepājas Kara ostā.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 27. jūlijs — Lielupē notika Latvijas airētāju savienības (LAS) rīkotā starptautiskā regate.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Daliņš uzstāda savu pirmo Latvijas rekordu — 5 kilometru soļojumā ar laiku 28:18,4.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 18. novembris — ar Jāzepa Mediņa operas "Vaidelote" pirmizrādi uz Nacionālās operas skatuves parādījās sestā latviešu oriģinālopera.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 17.18. decembris — notika tautas nobalsošana par likumprojektu "Likums par pavalstniecības likuma pārgrozījumu un papildinājumu atcelšanu". No 1 120 026 balsstiesīgajiem pilsoņiem tautas nobalsošanā tika nodotas tikai 242 798 derīgas balsis. Līdz ar to likumprojekts tautas nobalsošanā netiek pieņemts.[2]

Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Francis Aleksandrs Balodis veica arheoloģiskos izrakumus Slatē un Raunas Tanīsa kalnā.
  • noslēgts Latvijas–PSRS tirdzniecības līgums.
  • uz Botānikas laboratorijas bāzes tika izveidots Augu fizioloģijas un anatomijas institūts.
  • dibināts pārtikas pārstrādes uzņēmums ar nosaukumu "Rīgas piena centrāle", nākamā a/s "Rīgas piena kombināts".
  • tika atklāts Rīgas pilsētas stadions, nākamais Daugavas stadions.
  • tika pieņemts Dzelzceļa likums. Ja vecā dzelzceļa tīkla galvenais uzdevums bija savienot Baltijas provinces ar Iekškrievijas apgabaliem, tad jaunā — nodrošināt satiksmi ar visiem Latvijas reģioniem, un tikai atsevišķas dzelzceļa līnijas saglabāja arī tranzītsatiksmes funkcijas.
  • Pļaviņām piešķirtas pilsētas tiesības.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 14. martsJānis Čakste, pirmais Latvijas Valsts prezidents (dzimis 1859.)
  • 23. septembrisJēkabs Dravnieks, latviešu tulkotājs, valodnieks, žurnālists, skolotājs, grāmatizdevējs un leksikogrāfs, pirmās latviešu enciklopēdijas izdevējs (dzimis 1858.)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]