1963. gads Latvijā
Jump to navigation
Jump to search
Pasaulē: | 1960 1961 1962 - 1963 - 1964 1965 1966 |
Latvijā: | 1960 1961 1962 - 1963 - 1964 1965 1966 |
Laikapstākļi: | 1960 1961 1962 - 1963 - 1964 1965 1966 |
Sportā: | 1960 1961 1962 - 1963 - 1964 1965 1966 |
Kino: | 1960 1961 1962 - 1963 - 1964 1965 1966 |
Šajā lapā ir apkopoti 1963. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 14. februāris — tika pieņemts PSRS Ministru Padomes lēmums par dzelzceļu apvienošanu Baltijas dzelzceļa pārvaldē (Прибалтийская железная дорога). Tās pakļautībā atradās 7 dzelzceļu nodaļas — Rīgas, Jelgavas, Daugavpils, Kaļiņingradas, Igaunijas, Viļņas un Šauļu, informatīvais un skaitļošanas centrs, celtniecības montāžas trests, zinātniski tehniskās informācijas un propagandas centrs.[1]
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. marts — Baltijas dzelzceļš saņem pirmo RVR būvēto dīzeļvilcienu DR1-01, kas tiek pierakstīts Zasulauka depo.[1] Tas bija Padomju Savienībā pirmais dīzeļvilciens.[2]
- 2. marts — Latvijās dzelzceļā elektrifikācijas nodaļa tika atdalīta no Lokomotīvju dienesta un izveidoti divi atsevišķi dienesti: lokomotīvju un elektrifikācijas.[1]
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9.—10. oktobris — lidojot uz Kubu un Meksiku, Rīgā uzturējās PSRS lidotājs un kosmonauts Jurijs Gagarins.[2]
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Zasulauka depo saņēma pirmās dīzeļlokomotīves TEP 60 ātrvilcienu vešanai.
- 24.—25. decembris — notika Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) 19. kongress.[2]
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rīgā sākās trīsprogrammu radiotranslācijas pārraides.[2]
- Durvis vēra universālveikals Siguldā.[3]
- Maskavā notika Eiropas meistarsacīkstes boksā, kurās Aloizs Tumiņš zaudēja polim Ježijam Kulejam un ieguva 2. vietu.[4]
- VEF uzsāka principiāli jaunu radioaparātu ražošanu "Selga" "Spīdola" un "Rigonda".
- Pārtikas ražotāji Latvijā, bet vispirms Rīgas piena kombināts, līdz ar jaunu ražotni Bauskas ielā 180, sāka piedāvāt jaunu produktu bērniem — jonizēto pienu.[3][5]
- Tika dibināta LPSR Kinoamatieru biedrība.[2]
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Mājiņa kāpās" (režisori Arkādijs Koļcatijs, Anatolijs Markelovs) [6]
- "Trīs plus divas" (režisors Henrihs Oganesjans)
Muzikālās filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Jolanta" (režisors Vladimirs Gorikkers)
Īsmetrāžas, spēlfilmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Nekur vairs nav jāiet" (režisors Gunārs Piesis)
- "Pazemē" (režisors Rolands Kalniņš)
- "Uz trases" (režisors Rostislavs Gorjajevs)
- "Viņš dzīvs" (režisors Ada Neretniece)
Dokumentālās filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Ceļamaize" (režisors Aivars Freimanis)
- "Dzintars" (režisors Ivars Kraulītis) — par Padomju Latvijas sasniegumiem kultūras jomā.
- "Granīta noslēpums" (režisors E. Spriņģis) — filma stāsta par skulptoru Kārli Jansonu un viņa dēlu Andreju Jansonu.
- "Krasts" (režisors Aivars Freimanis)
- "Ne tikai cirst" (režisors Varis Krūmiņš) — par Kostromas meža cirtēju brigādes ko vada G. Deņisovs darba panākumiem.
- "Stāsts par kādu medaļu" (režisors Mihails Poseļskis) — stāsts par Starptautisko motociklistu sporta federāciju, par vienu no Starptautisko sacīkšu uzvarētāju Čehoslovākijā — Edvīnu Ķirsi.
- "Strādnieks" (režisors Uldis Brauns) — filma — poēma par darba lielumu, par strādniekiem — savas zemes saimniekiem.
- "Tu un es" (režisors Aloizs Brenčs) — stāsts par mīlestību, uzticību un iejūtību vienam pret otru.
- "Vilkači" (režisors Hermanis Šuļatins)
Pasūtījuma filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Bez barjerām" (režisors Aleksandrs Gribermans) — PSRS Satiksmes ministrijas pasūtījums.
- "Izniekotā jaunība" (režisors Ada Neretniece) — pusaudžu audzināšanas loma ģimenē, īstas draudzības nozīme.
- "Lopbarību izdala mašīnas" (režisors Hermanis Šuļatins) — filma stāsta par lopkopības mehanizāciju.
- "Man vajadzēja būt saudzīgākam" (režisors Rolands Kalniņš) — par aborta kaitīgumu sievietes organismam.
- "Motociklu trasēs" (režisors Moisejs Šneiderovs (Mihails)) — pasūtījuma filma (CK DOSAAF). Filmā motociklistu sacīkstes Čehoslovākijā, Ungārijā un Dienvidslāvijā.
- "Ornitoze" (režisors E. Spriņģis) — par infekcijas saslimšanu, ko izraisa ornitozes vīruss.
- "Par augstiem piena izslaukumiem" (režisors Aleksandrs Gribermans) — par augstiem piena izslaukumiem un jaunlopu audzēšanu pēc akadēmiķa Bērziņa metodes.
- "Tā nav slimība" (režisors Rolands Kalniņš)
- "Tad zini" (režisors Laimons Gaigals) — par bekonu audzēšanu sovhozos "Īslice" un "Kaķenieki".
- "Viņi ir jūsu draugi" (režisors Ada Neretniece) — PSRS Veselības aizsardz.min. pasūtījums. Par ārstu un treneru darbu, kas palīdz fizkultūriešiem uzvarēt, saglabāt veselību un sportisko ilggadību.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. janvāris — Oļegs Znaroks, krievu izcelsmes hokejists, treneris
- 19. februāris — Solvita Āboltiņa, juriste un politiķe
- 26. februāris — Odisejs Kostanda, vēsturnieks un politiķis
- 16. marts — Didzis Sedlenieks, žurnālists un rakstnieks (miris 2020. gadā)
- 8. aprīlis — Māris Riekstiņš, jurists un politiķis
- 11. aprīlis — Roberts Jurdžs, ārsts un politiķis (miris 2002. gadā)
- 8. jūnijs — Jānis Dukšinskis, pedagogs un politiķis
- 15. jūnijs — Andris Vilks, ekonomists un politiķis
- 17. jūlijs — Dzintars Rasnačs, jurists un politiķis
- 1. augusts — Inga Bērziņa, skolotāja un politiķe
- 3. augusts — Aivars Drupass, futbolists (miris 1999. gadā)
- 29. augusts — Aigars Štokenbergs, jurists un politiķis
- 19. septembris — Ingus Ulmanis, mūziķis
- 27. oktobris — Olafs Pulks, žurnālists un politiķis
- 31. decembris — Iveta Purne, politiķe
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 29. aprīlis — Kārlis Zariņš, Latvijas Republikas diplomāts (dzimis 1879. gadā)
- 3. novembris — Augusts Kirhenšteins, latviešu un padomju politiķis, biologs (dzimis 1872. gadā)
- 9. novembris — Kārlis Zemdega, tēlnieks (dzimis 1894. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991. gadā Archived 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē., ldz.lv
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 "XX Gadsimts Post Scriptum" 5. sērija (1961-1963)
- ↑ ALOIZS TUMIŅŠ Archived 2006. gada 10. oktobrī, Wayback Machine vietnē., gramata21.lv
- ↑ «Rīgas piena kombināts: Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 21. aprīlī.
- ↑ «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 20. oktobrī.
![]() | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |