1995. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998
Latvijā: 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998
Laikapstākļi: 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998
Sportā: 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998
Kino: 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998

Šajā lapā ir apkopoti 1995. gada notikumi Latvijā.

Valsts amatpersonas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amats Persona Piezīmes
Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis
5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs (līdz 3. novembrim)
6. Saeimas priekšsēdētājs Ilga Kreituse (no 3. novembra)
Ministru prezidents Māris Gailis (līdz 21. decembrim) Gaiļa Ministru kabinets
Andris Šķēle (no 21. decembra) Šķēles 1. Ministru kabinets

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. janvāris — stājās spēkā līgums par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu un Latviju.[1]
  • 2. janvāris — tika atvērta Kodak firmas pārstāvniecība Latvijā.
  • 22. janvāris — notika partijas "Tēvzemei un Brīvībai" dibināšanas kongress. Tā izveidojās, apvienojoties 18. novembra savienībai un kustībai "Tēvzeme".
  • 31. janvārisEiropas Padomes Parlamentārā asambleja nobalsoja par Latvijas uzņemšanu Eiropas Padomē.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. maijs — Eiropas Komisija pieņēma Balto grāmatu "Asociēto Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sagatavošana Integrācijai Eiropas Savienības iekšējā tirgū".[1]
  • 4. maijs — ar vadāma sprādziena metodi, izmantojot 360 kilogramus sprāgstvielu, tika nojaukts 19 stāvus un 117 metrus augstais Skrundas lokators, jeb RLS (Radio Lokācijas Stacija).[4]
  • 9. maijs — no Pelēču pagasta mežiem iznāk pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis Latvijā Jānis Pīnups.
  • 14. maijs — plkst. 15:15 Everesta virsotnē pirmo reizi Latvijas karogu pacēla divi Latvijas alpīnisti — Teodors Ķirsis un Imants Zauls.
  • 17. maijs — tika izplatīts valdības, Latvijas Bankas un Bankas Baltija kopējs paziņojums par valsts atbalstu īslaicīgas likviditātes problēmu novēršanai.
  • 22. maijs — tika paziņots, ka no pulksten 14:00 tiek apturētas visas Bankas Baltija operācijas.[5] Bankā palika aptuveni 40 000 privātnoguldītāju un 20 000 firmu nauda.
  • 25. maijs — tika noslēgts līgums, nododot valstij 100 procentus Bankas Baltija akciju.
  • 26. maijs — notika Letonikas teorijai un praksei veltītā pirmā īpašā Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 15. augusts — izveidojot Jūras spēku Krasta apsardzes kuģu divizionu, sākās atjaunotās Latvijas jūras robežu aizsardzība.[2]
  • 28. augusts — tika dibināta Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic, kura pārņēma visus likvidējamās aviokompānijas Latavio lidojumus. Air Baltic Corporation SIA akcionāri bija: Latvijas Valstij — 51%, aviokompānijai SAS — 29%; Baltic International USA — 8%; Swedfund International AB — 6%; investīciju fondam "Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe".[6]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Saeimā tika izveidota Eiropas lietu komisija.[1]
  • 25. novembrisLattelekom telefona abonenti Cēsīs tika pakāpeniski pārslēgti uz ciparu tīklu. Cēsis bija otrā pilsēta Latvijā, pēc Rīgas, kur tika sākta sakaru tīkla modernizācija.

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Video[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]