Škodra

Škodra
Škodra; Shkodër
	Škodra un Prokletijes kalni no Rozafas pils
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Škodra
	Koordinātas: 42°04′N 19°30′E / 42.067°N 19.500°EKoordinātas: 42°04′N 19°30′E / 42.067°N 19.500°E
Valsts	Albānija
Apgabals	Škodras apgabals
Rajons	Škodras rajons
Platība
• Kopējā	16,46 km2
Augstums	13 m
Iedzīvotāji (2011)
• kopā	112 276
• vieta	5
• blīvums	4 682,6/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Tālruņu kods	022
Mājaslapa	bashkiashkoder.gov.al
	Škodra Vikikrātuvē

Škodra (Shkodra), arī Škodera (Shkodër), ir pilsēta Albānijas ziemeļrietumos pie Škodras ezera. Viena no senākajām un arī kosmopolītiskākajām Albānijas pilsētām. Pilsēta ir albāņu katoļu arhibīskapijas centrs, kā arī svarīgs islāma izglītības centrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Škodra radās 4. gadsimtā p. m. ē. kā ilīriešu cilts labeātu (labeates) galvenais centrs. 3. gadsimtā p.m.ē. Škodra bija Ilīrijas valdnieka Gentija (Gentius) un valdnieces Teitas (Teuta) galvaspilsēta. 168. gadā p. m. ē. pilsētu ieņēma romieši. 7. gadsimta sākumā Bizantijas imperators Hēraklijs (Heraclius) piešķīra Škodru un pilsētas apkārtni ienācējiem - slāviem, un Škodra kļuva par agrīnās slāvu valsts - Dukļas galvaspilsētu. Vēlākos laikos Škodra bija Raškas, Bulgārijas, Bizantijas, Zetas sastāvā līdz 15. gadsimtā iekļāvās Venēcijas sastāvā, lai pretotos osmaņu spiedienam.

1474. gadā un 1478. - 1479. gados Škodru divreiz aplenca osmaņi. Pilsētas aizstāvēšanu vadīja Leks Dukadžini (Lekë Dukagjini). Pēc varonīgas cīņas 1479. gadā pilsēta krita un līdz pat 1913. gadam Škodra, tolaik Skūtari^[1] (turku: İşkodra) bija Osmaņu impērijas sandžaka centrs.

Balkānu karu laikā Škodras cietoksnim (Rozafai) uzbruka melnkalniešu armija. Līdz kapitulācijai osmaņu spēki septiņus mēnešus izturēja uzbrukumu. 1913. gadā, pamatojoties uz Londonas konferences lēmumiem, Škodru iekļāva jaunajā Albānijas valstī.

Pirmā pasaules kara laikā Škodru 1915. gada 27. jūnijā ieņēma Melnkalne, bet 1916. gada janvārī - Austroungārijas spēki un Škodra kļuva par austriešu okupācijas zonas administratīvo centru. Pēc kara Škodra kādu laiku bija starptautiskās militārās administrācijas centrs, bet 1920. gada to nodeva Albānijas varas iestādēm. 1920. gada otrajā pusē Škodra piedzīvoja Serbu, horvātu un slovēņu karalistes militāro intervenci.