Žanis Millers

Žanis Millers (Jānis Šepte) Жан Августович Миллер Personīgā informācija Dzimis 1880. gada 8. septembrī Rendas pagasts, Kuldīgas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija

Žanis Millers, dzimis Jānis Šepte, bija latviešu revolucionārs, amerikāņu sociālistiskais aktīvists un padomju valsts darbinieks.

Dzīvesgājums

Piedzimis 1880. gadā Rennenas pagasta kalpu (lauku algādži) ģimenē. 9 gadu vecumā sācis strādāt par ganu pie lielsaimniekiem (pelēkie baroni). 10 gadu vecumā sācis mācīties pagastskolā. 14 gadu vecumā vasarā strādāja par melnstrādnieku Goldingenas celtniecībās un par laukstrādnieku, rudenī iestājies divu klašu Goldingenas lauku skolā. Iestājies Baltijas skolotāju seminārā, kur pabeidzis 2 klases un atskaitīts par uzstāšanos pret pasniedzējiem. Nostrādājot dažus mēnešus par mācekli Goldingenas pasta un telegrāfa kantorī, iestājies Krievijas Impērijas armijā: vispirms dienēja Rīgas apakšvirsnieku bataljonā, pēc 2 gadiem nosūtīts uz 15. grenadieru pulku Tiflisā, 1903. gadā pārcelts uz disciplināro bataljonu Terekas apgabalā, 1905. gada septembrī atvaļināts rezervē un atgriezies Goldingenā.

1905. gada revolūcijā vadīja Latviešu Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Goldingenas komiteju un kaujinieku štābu (oktobris — decembris). Valdības karaspēkam apspiežot revolūciju, Millers 1906. gada janvārī devies uz Šveici, Cīrihi, kur līdz maijam darbojās LSDSP ārzemju grupā, līdzās tam bija Šveices Sociāldemokrātiskās partijas biedrs. 1906. gada maijā pēc LSDSP Centrālās komitejas rīkojuma ieradies Rīgā, kur līdz decembrim darbojās kā organizators aģitators bruņotajā organizācijā. No šīs organizācijas deleģēts boļševiku bruņoto organizāciju konferencei Tamerforsā. Pēc atgriešanās no konferences pēc Rīgas bruņotās organizācijas kolēģijas lēmuma 1907. gada janvārī devies uz Somiju, kur dzīvoja Ekenasā, pēc tam Helsingforsā. 1907. gada jūnijā caur Angliju aizbraucis uz ASV, Bostonu.

ASV strādāja par tvaika lokomotīvju remonta atslēdznieku, bija Amerikas Darba federācijas arodbiedrības, Amerikas Sociālistiskās partijas un Amerikas Latviešu Sociāldemokrātiskās strādnieku organizācijas biedrs. 1910. gadā pārcēlies uz Čikāgu. 1914. gadā 9 mēnešu laikā pabeidza Valparaiso Universitātes (Indiāna) Komerciālo nodaļu ar ekonomista uzskaitveža specialitāti, pēc tā strādāja Čikāgas eksprešu kompānijas galvenajā kantorī. Piedalījās kantora darbinieku arodbiedrības izveidē, bija Amerikas Sociālistiskās partijas Čikāgas apriņķa komitejas loceklis.

1917. gada aprīlī caur Japānu un Vladivostoku ieradies Petrogradā. Tā kā Milleram bija sēžas nervu iekaisums, viņš nosūtīts uz ārstēšanos Eipatorijā, kur veica arī KSDS(b) partijas struktūru izveidošanu Krimā. Bija Krimas Kara revolucionārās komitejas un Krimas Padomju Centrālās izpildu komitejas priekšsēdētājs. Pēc tā, kad Krimu ieņēma vācieši, ieradies Maskavā, no kurienes nosūtīts uz Tambovu, kur vadīja Tambovas guberņas partijas komiteju. Ievēlēts Viskrievijas Centrālajā izpildkomitejā un Maskavas apriņķa partijas komitejā.

1919. gada oktobrī caur Turkestānu, Afganistānu, Indiju devās uz ASV, uz Indijas robežas aizturēts un ieslodzīts Kalkutas cietumā uz 11 mēnešiem. Atbrīvošana panākta ar Amerikas Sociālistiskās partijas Čikāgas organizācijas palīdzību. 1921. gada janvārī ieradies ASV. Strādāja par atslēdznieku un uzskaitvedi, darbojās arodbiedrībā un Amerikas Komunistiskajā partijā, bija Latviešu frakciju centrālbiroja loceklis.

1931. gada jūnijā ieradies Padomju Savienībā. Strādāja Kolomnas lokomotīvju projektēšanas birojā un Lokomotīvbūves zinātniskās pētniecības institūtā Maskavā. Bija Strādnieku un zemnieku inspekcijas Tautas komisariāta inspektors.

Kopš 1937. gada pensijā. Arestēts, 1938. gada 10. jūnijā notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnēs.