Pāriet uz saturu

Rendas pagasts

Vikipēdijas lapa
Rendas pagasts
Rendas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Kuldīgas novads
Centrs: Renda
Kopējā platība:[1] 263,3 km2
 • Sauszeme: 254,2 km2
 • Ūdens: 9,1 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 815
Blīvums (2024): 3,2 iedz./km2
Mājaslapa: www.renda.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Rönnen
krievu: Ренненская
Rendas pagasts Vikikrātuvē

Rendas pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Abavas abos krastos. Robežojas ar sava novada Kabiles un Rumbas pagastu, Ventspils novada Usmas pagastu un Talsu novada Ģibuļu un Abavas pagastu.

Atrodas Kursas zemienē. Ziemeļu daļa kopā ar Abavas ieleju atrodas Ugāles līdzenumā, dienvidu daļa — Pieventas līdzenumā. Augstākā vieta pagastā — ziemeļaustrumu malā — 71,7 m vjl.

Upes:

Rendas rumba

Ezeri un ūdenskrātuves:

Mežmuižas ezers

Gar pagasta ziemeļrietumu robežu stiepjas Usmas ezera krasts, taču tas neatrodas pagasta teritorijā. Pagastā ir daudz ezeru: Slujas ezers (53,7 ha), Segliņu ezers (29 ha), Gulbis (24,6 ha), Dzilonis (16,4 ha), Mežmuižas ezers (12,2 ha), Sviriņezers (10,5 ha), Mordaiķezers (6,8 ha), Linmārks (2 ha)

Pagastā atrodas vairākas mākslīgi veidotas ūdenskrātuves: Rimzātu dīķi (277 ha), Ķesteru dīķi (28,8 ha), Mežzīles dzirnavezers (13 ha), Trienīša ezers (1ha)

Purvi: Ozolu purvs (681 ha), Graudupes tīrelis (222 ha), Lielais tīrelis (138 ha), Avotnieku purvs (114 ha), Kāderu purvs (87 ha), Velna purvs - šī nelielā purva dziļums sasniedz 12,5 metrus un līdz ar to tas ir viens no dziļākajiem Latvijā.

Rendas pagasts (vācu: Rönnen, krievu: Реннеская волость) veidojies no 9 muižu pagastiem:[4]

  • Graudupes (Grauduppen),
  • Jaunās muižas (Neuhof),
  • Kroņrendas (Rönnen),
  • Lielrendas (Gross-Rönnen, arī Bricken Rönnen),
  • Mazrendas (Klein Rönnen),
  • Priežu muižas (Dannerhof),
  • Ozolu (arī Vecozolu; Ohseln),
  • Rendas mācītāja muižas (Pastorat Rönnen),
  • Rendas mežmuižas (Forstei Rönnen).

1935. gadā Kuldīgas apriņķa Rendas pagasta platība bija 226,6 km² un tajā dzīvoja 2437 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Rendas un Tīreļu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Kuldīgas rajona Rendas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Tīreļu ciemu. 1975. gadā veiktas teritoriju apmaiņas ar Abavas un Ģibuļu ciemiem, 1977. gadā veikta teritoriju apmaiņa ar Rumbas ciemu.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Rendas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kuldīgas novadā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 500—    
19591 687−32.5%
19691 415−16.1%
GadsIedz.±%
19791 421+0.4%
19891 274−10.3%
20001 255−1.5%
GadsIedz.±%
2011966−23.0%
2021764−20.9%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Renda (pagasta centrs), Ozoli, Kroņrenda, Ezeri.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rendas pagastā darbojas vairāki uzņēmumi. Lauksaimniecības uzņēmums SIA “RENDA”, kafejnīca “Abavas pagrabiņš”.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rendas centrā atrodas Rendas luterāņu baznīca. Pagastā darbojas Kuldīgas 2.vidusskolas Rendas filiāle, kurā atrodas bērnudārza grupas.

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 21. aprīlī.
  4. «Renda. Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 5. septembrī.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. OSP