1. gads
- «1» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā 1 (nozīmju atdalīšana).
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Gregora kalendārs | 1 I |
Ab urbe condita | 754 |
Armēņu kalendārs | N/A |
Asīriešu kalendārs | 4751 |
Bahāju kalendārs | −1843 — −1842 |
Bengāliešu kalendārs | −592 |
Berberu kalendārs | 951 |
Budistu kalendārs | 545 |
Birmiešu kalendārs | −637 |
Bizantiešu kalendārs | 5509—5510 |
Ķīniešu kalendārs | 庚申年 (Metāla pērtiķis) 2697 vai 2637 — līdz — 辛酉年 (Metāla gailis) 2698 vai 2638 |
Koptu kalendārs | −283 — −282 |
Etiopu kalendārs | −7 — −6 |
Ebreju kalendārs | 3761—3762 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 57—58 |
- Shaka Samvat | N/A |
- Kali Juga | 3102—3103 |
Holocēna kalendārs | 10001 |
Igbo kalendārs | −999 — −998 |
Irānas kalendārs | 621 BP – 620 BP |
Islāma kalendārs | 640 BH – 639 BH |
Jūlija kalendārs | 1 I |
Korejas kalendārs | 2334 |
1. gads bija parastais gads, kas pēc Jūlija kalendāra sākās sestdienā. Šis ir pirmais mūsu ēras gads, kā arī pirmais gads 1. gadsimtā un 1. tūkstošgadē.
Nosaukumu "AD 1" šim gadam izmanto kopš viduslaiku vidus, kad Anno Domini (AD) kalendāra laikmets kļuva par Eiropā izplatītāko gadu skaitīšanas metodi. Tas bija kristīgās ēras/kopējā laikmeta sākums. Iepriekšējais gads ir 1. gads pirms mūsu ēras jeb "1 BC"; šajā numerācijas shēmā nav 0. gada. Anno Domini sistēmu mūsu ēras 525. gadā izstrādāja Dionīsijs Mazais. Saskaņā ar viņa aprēķiniem, pagājis viens gads kopš Jēzus Kristus dzimšanas. Žoržs Deklerks savā darbā Anno Domini (2000) centās pierādīt, ka pēc Dionīsija Kristus dzimis šajā gadā, taču vairums speciālistu viņam nepiekrīt.
Romas impērijā mūsu ēras 1. gads zināms kā Romas konsulu Cēzara un Paula gads, kas nosaukts romiešu konsulu Gaja Cēzara un Lūcija Emīlija Paula vārdā, un retāk zināms kā AUC 754 gads (sk. ab urbe condita).
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Romas impērija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tiberijs Augusta norīkojumā apslāpē nemierus Ģermānijā (1—5). Tiek pakļautas šādas ciltis: brukteri, kannenifāti, hatuari, hasuari
- Gajs Cēzars un Lūcijs Emīlijs Pauls kļūst par konsuliem
- Rietumeiropā izmirst lauvas
Āzija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ķīnā sākas Haņu dinastijas Juanši ēra
- Herajs kļūst par pirmo Kušānu valsts valdnieku (aptuvens laiks)
Āfrika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Uzplaukst Aksumas valsts mūsdienu Etiopijas un Eritrejas teritorijā (aptuvens laiks)
Amerika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Moksosa (mūsdienu Bolīvijā) vairs nav nozīmīgs Dienvidamerikas iedzīvotāju reliģiskais centrs (aptuvens laiks)
1. gads mākslā, kultūrā, zinātnē un ekonomikā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Romā parādās zīds.
- Ovidijs saraksta poēmu Metamorfozes.
- Haifā tiek uzcelta pirmā mākslīgā kuģu piestātne atklātas jūras krastā.
- Ķīnā tiek ieviests budisms.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jūnijs Annejs Gallions (Junius Annaeus Gallio), Romas prokonsuls (miris 65. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Žao Feijana (趙飛燕, Zhao Feiyan), Ķīnas imperatore sava vīra, kas Ķīnas imperatora Čena spiesta, izdara pašnāvību
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1. gads |