Aksumas valsts

መነገሠ ፡ አከሰመ
**Mangiśta Aksum**

Sauklis:ለሐዘበ ፡ ዘየደአ ("Lai tas iepriecina tautu")
Valsts valoda	geeza
Galvaspilsēta	Aksuma, vēlāk Kubara (Ku`bar)
Pārvaldes forma	monarhija
Valsts galva	neguss ነጉሠ ፡ ነገሥት (nigūśa nagaśt)
Nodibinājās	4. gadsimts p.m.ē.
Beigas	10. gadsimts
Pirms tam	D'mt
Pēc tam	Zagves dinastija

Aksumas valsts (geezā — አክሱም) bija senatnē ietekmīga valsts Āfrikas ziemeļaustrumos. Nosaukta galvaspilsētas Aksumas vārdā. Valsts kodols atradās mūsdienu Etiopijas Tigrajas reģiona un Eritrejas teritorijā, bet tai piederēja plaša teritorija arī mūsdienu Jemenas un Sudānas teritorijā.

Vēsture

Valsts radās ap 4. gadsimtu p.m.ē., tomēr ietekmi ieguva no 1. gadsimta. Valsts labklājība bāzējās starpniecībā starp Indiju un Vidusjūras reģionu. 2. gadsimtā Aksumas valsts sāka iespiesties Arābijas pussalā. 3. gadsimta beigās Aksuma sāka kalt savas monētas. Tajā laikā Māni rakstīja, ka pasaulē ir tikai četras varenas valstis — Persija, Roma, Ķīna un Aksuma. 325. vai 328. gadā par valsts reliģiju kļuva kristietība, 350. gadā tā pakļāva Kušas valsti.

Ap 5. gadsimtu Aksumas valsts pamazām pagrima, līdz 10. gadsimtā izzuda.