12. gadsimts
(Pāradresēts no 12. gs.)
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
|
12. gadsimts jeb XII gadsimts bija laika posms vēsturē no 1101. līdz 1200. gadam. Eiropā tas bija vidējo vai vēlo viduslaiku periods.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1100. gada 5. augustā tika kronēts Anglijas karalis Henrijs I Izglītotais
- 1100. gada 25. decembrī Balduīns I Betlēmes Jēzus dzimšanas baznīcā tika kronēts par pirmo Jeruzalemes karali
- 1101. gada jūlijā tiek parakstīts Altona līgums starp Anglijas Henriju I un viņa vecāko brāli Normandijas hercogu Robertu, kurā Roberts piekrīt atzīt Henriju par Anglijas karali apmaiņā pret ikgadējo stipendiju un citām koncesijām. Vienošanās uz laiku pārtrauc krīzi anglo-normaņu valdnieku mantojumā
- 1102. gadā karalis Kālmāns apvieno Ungāriju un Horvātiju zem Ungārijas kroņa
- 1106. gadā pabeigta Gelati klostera būvniecība
- 1111. gada 14. aprīlī Heinriha V pirmās ekspedīcijas laikā uz Romu, viņš tiek kronēts par Svētās Romas impērijas imperatoru
- ap 1119. gadu izveidots Templiešu ordenis, lai aizsargātu kristīgos svētceļniekus Jeruzalemē
- 1124. gada aprīlī vai maijā Dāvids I tika kronēts par Skotijas karali
- 1125. gadā Saksijas hercogs Lotārs III tiek ievēlēts par Svētās Romas imperatoru, apsteidzot tuvāko sāncensi Frīdrihu I, uzsākot lielo Gvelfi un gibelīni karu.
- 1127. gadā Sunu dinastija zaudēja kontroli pār Ziemeļķīnu tur nostiprinoties Dzjiņu dinastijai
- 1130. gada Ziemassvētkos Rožērs II tika kronēts par Sicīlijas karali
- 1137. gada 22. jūlijā nākamais Francijas karalis Luijs VII apprecēja Akvitānijas Eleonoru
- 1170. gadā tika definēts kristīgais jēdziens "šķīstītava"[1]
- 1185. gada pirmo reizi rakstos tiek pieminētas vējdzirnavas
Notikumi Latvijas vēsturē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1106. gadā Polockas kņazs Rogvolods kopā ar saviem brāļiem piedalījās karagājienā uz Daugavas lejteci pret zemgaļiem , kur tika sakauts.[2]
- 1179. gadā Novgorodas kņazs Mstislavs Rostislavičs vadīja karagājienu pret „Adzeles čudiem”.
- 1184. gadā katoļu misionārs Meinards uzcēla koka kapelu Daugavas krastā pie Ikšķiles ciema.
- 1188. gada 1. oktobrī pāvests Klements III apstiprināja priestera Meinarda iecelšanu par Līvzemes bīskapu ar sēdekli Ikšķilē un piešķīra šo bīskapiju Brēmenes arhibīskapam Hartvigam II.
- 1193. gadā Romas pāvests Celestīns III izsludināja kārtējo krusta karu pret Ziemeļeiropas pagāniem.
- 1198. gada 24. jūlijā notika Kauja pie Rīgas, kurā tika nogalināts otrais Livonijas bīskaps Bertolds.
- 1199. gada 5. oktobrī pāvests Inocents III izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no katoļticības, pret barbariem, kas pielūdz “nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus”.
Gadsimta celtnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Veccolano abatija. (1189)
Pjemonta, Itālija. -
Borgundas stāvbaznīca. Norvēģija. -
Ikšķiles baznīcas drupas. (1185)
Svētā Meinarda sala, Latvija. -
Pantokratora klosteris.
Stambula, Turcija. -
Dmitrija katedrāle Vladimirā (1194—1197) Krievija. -
Sioni baznīca. (1112)
Tbilisi, Gruzija. -
Ankorvata piļu komplekss.
Ankora, Kambodža. -
Demajazikas pagoda. (1196)
Bagana, Mjanma. -
Tarangas templis, (1161)
Gudžarāta, Indija.
.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Jacques Le Goff. The Birth of Purgatory. Chicago : University of Chicago Press, 1986. ISBN 0226470822.
- ↑ В том же 6614 (1106) лете победиша зимегола Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. — Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X — XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. — Мінск: Беларус. навука, 2010. — 410 с. (citāts no 46 lpp.)[novecojusi saite] (baltkrieviski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |