1711. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1708 1709 1710 - 1711 - 1712 1713 1714 |
| Latvijā: | 1708 1709 1710 - 1711 - 1712 1713 1714 |
| Laikapstākļi: | 1708 1709 1710 - 1711 - 1712 1713 1714 |
| Sportā: | 1708 1709 1710 - 1711 - 1712 1713 1714 |
| Kino: | 1708 1709 1710 - 1711 - 1712 1713 1714 |
Šajā lapā ir apkopoti 1711. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Krievijas caristes okupētā Vidzemes vēsturiskā zeme tiesiski vēl arvien bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, Saksijas kūrfirsts Augusts II Stiprais.
- Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks bija hercogs Frīdrihs Vilhelms Ketlers, kurš pēc kāzām ar Krievijas cara Pētera brāļameitu mira krievu okupētajā Ingrijas zemē.
- Krievu okupētajā Vidzemē valdīja Krievijas cars Pēteris I.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc krievu karaspēka ierašanās Vidzemē un pēc tam arī Kurzemē turpinājās 1710. gadā sākusies lielākā mēra epidēmija Latvijas vēsturē (Lielais mēris), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda lībiešu valoda Vidzemē.