1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi

1941. gada robežas līgums noteica PSRS un Vācijas robežu Vilkavišķu apvidū (sārtā krāsā).

Lietuvas etnisko vāciešu pārceļotāju sagaidīšana Austrumprūsijas robežpilsētā Eitkūnos (Eydtkau) 1941. gada 28. februārī.

1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi bija Otrais pasaules kara laikā 1941. gada 10. janvārī Maskavā noslēgtās vienošanās starp PSRS un Vāciju, kas noslēdza sarunas par abu valstu galīgo robežu pēc 1940. gada Baltijas valstu okupācijas un inkorporācijas PSRS sastāvā (krievu: Договор о советско-германской границе от реки Игорки до Балтийского моря). Līgumi ietvēra arī vienošanos par etnisko vāciešu pārvietošanu no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas uz Vāciju (Соглашение о переселении из Литовской, Латвийской и Эстонской ССР немцев в Германию) un vienošanos par ar pārvietošanu saistīto savstarpējo mantisko pretenziju noregulēšanu (Соглашение об урегулировании взаимных имущественных претензий, связанных с этим переселением). Sarunu laikā abas puses vienojās par preču piegādēm līdz 1942. gada augustam.

Priekšvēsture

Molotova—Ribentropa pakts noteica ietekmes zonu robežas. Pēc Polijas kampaņas 1939. gada 28. septembrī paktu papildināja ar Draudzības un robežu demarkācijas līgumu starp PSRS un Trešo reihu. Rezultātā Vācija ieguva Ļubļinas un Varšavas apgabalus, bet PSRS, samaksājot naudas kompensāciju, Lietuvu. Ziemas kara laikā Sarkanajai armijai neizdevās okupēt visu Somiju, un 1940. gada 13. martā abas karojošās valstis Maskavā noslēdza miera līgumu. No 1940. gada 9. aprīļa līdz 10. jūnijam Vācijas karaspēks okupēja Dāniju un Norvēģiju, bet no 1940. gada 10. maija līdz 22. jūnijam Nīderlandi, Luksemburgu, Beļģiju un Francijas ziemeļu daļu (Kauja par Franciju). Savukārt 1940. gada 15.—17. jūnijā PSRS okupēja Baltijas valstis.

1940. gada 30. oktobrī Maskavā sākās sarunas par 1940. gada 11. februārī noslēgtā PSRS-Vācijas tirdzniecības līguma pagarināšanu. Vienlaikus 1940. gada 13.—14. novembrī pēc Staļina ierosmes Berlīnē notika Molotova un Ribentropa sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm un visas pasaules sadalīšanu ietekmes zonās. Taču padomju puses ierosinātās sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm Vācija novilcināja.

Saturs

Robežlīgums koriģēja robežu Vilkavišķu apvidū par labu PSRS, padomju puse samaksāja Vācijai 7,5 miljonus ASV dolāru (krievu: Вылкавысский выступ), noregulēja juridiskās domstarpības pēc etnisko vāciešu repatriācijas un veicināja tirdzniecību starp abām valstīm.

Saskaņā ar tirdzniecības līgumu bija paredzēts, ka PSRS piegādās Vācijai ne tikai lopbarības graudus, bet arī kviešus. Vācijai saskaņā ar jaunu līgumu bija pienākums piegādāt PSRS militāro un rūpniecības aprīkojumu. No 1941. gada janvāra līdz jūnijam PSRS saņēma vācu preces un ieročus 220,9 miljonu reihsmarku vērtībā, un PSRS nosūtīja izejvielas 206,1 miljona reihsmarku vērtībā.