1973. gada naftas krīze

1973. gada naftas krīze bija enerģētiskā krīze no 1973. gada beigām līdz 1974. gada sākumam. 17. oktobrī Arābu naftas eksportētājvalstu organizācija (OAPEC) izsludināja naftas embargo pret valstīm, kas atbalstīja Izraēlu Jom Kipur kara laikā. Krīze būtiski skāra ASV un Rietumeiropas valstis. Nākamā gada laikā naftas cena pieauga no trīs līdz divpadsmit dolāriem par barelu.

Arābu valstis pārtrauca embargo 1974. gada 17. martā pēc tam, kad Izraēla izveda savus spēkus no Suecas kanāla rietumkrasta.

Hronoloģija

1973. gada janvāris — sākās fondu biržu sabrukums pēc inflācijas spiediena un Bretonvudas sistēmas izjukšanas.
13. augusts — gatavojoties karam pret Izraēlu, Saūda Arābijas karalis Faisals un Ēģiptes prezidents Anvars Sādāts tikās Rijādā un apsprieda iespēju gaidāmajā militārajā konfliktā izmantot "naftas ieroci".
6. oktobris — sākās Jom Kipur karš, Ēģiptei un Sīrijai uzbrūkot Izraēlas okupētajai Sīnāja pussalai un Golānas augstienēm.
nakts uz 9. oktobri — Izraēla pasludināja pilnu kodolieroču gatavību; dažas stundas vēlāk par to tika informātes ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers. ASV sāka Izraēlas apgādi.
8.—10. oktobris — izgāzās OPEC sarunas ar lielākajām naftas kompānijām pārskatīt 1971. gada Teherānas cenu vienošanos.
12. oktobris — ASV sāka operāciju Nickel Grass, lai pa gaisu apgādātu Izraēlu ar ieročiem un kara materiāliem. Tas izraisīja PSRS palīdzības sniegšanu arabu pusei.
16. oktobris — Saūda Arābija, Irāna, Irāka, Abū Dabī, Kuveita un Katara vienpusēji paaugstināja naftas cenu par 17 % līdz 3,65 dolāriem par barelu un paziņoja par ieguves samazināšanu.
17. oktobris — OPEC naftas ministri piekrita izmantot naftu kā ieroci, lai ietekmētu Rietumu palīdzību Izraēlai. Tika rekomendēts ieviest embargo pret Izraēlu atbalstošām valstīm.
19. oktobris — ASV prezidents Ričards Niksons pieprasīja Kongrasam piešķirt ārkārtas palīdzību Izraēlai 2,2 miljardu dolāru apjomā. Šis lēmums izraisīja kolektīvu arābu reakciju. Lībija nekavējoties uzsāka naftas embargo pret ASV. Saūda Arābija un citas arābu naftas ieguvējvalstis embargo sāka nākamajā dienā.
26. oktobris — beidzās Jom Kipur karš.
5. novembris — arābu valstis paziņoja, ka samazina naftas eksportu par 25 %. Draudēja vēl par 5 % samazinājumu.
23. novembris — arābu embargo tika attiecināts arī uz Portugāli, Rodēziju un Dienvidāfriku.
27. novembris — Ričards Niksons parakstīja Ārkārtas naftas sadales aktu (Emergency Petroleum Allocation Act), lai kontrolētu naftas produktu cenu, ražošanu, sadali un tirdzniecību.
9. decembris — arābu valstis nolēma samazināt naftas eksportu nedraudzīgajām valstīm vēl par 5 % 1974. gada janvārī.
25. decembris — arābu valstu naftas ministri atcēla 5 % naftas eksporta samazināšanu janvārī. Saūda Arābijas maftas ministrs solīja par 10 % palielināt OPEC naftas eksportu.
1974. gada 7.—9. janvāris — OPEC nolēma iesaldēt cenas līdz 1. aprīlim.
18. janvāris — Izraēla parakstīja līgumu atvilkt spēkus no Suecas kanāla rietumkrasta.
11. februāris — Henrijs Kisindžers publiskoja Neatkarības projektu (Project Independence), kas nodrošinātu ASV enerģētisko neatkarību.
5. marts — Izraēlas pēdējie bruņotie spēki atstāja Suecas kanāla rietumkrastu.
17. marts — arābu naftas eksportētājvalstis, izņēmot Lībiju, paziņoja par naftas embago beigām pret ASV.
31. maijs — Kisindžera diplomātija panāca konflikta atrisinājumu Sīrijas frontē.
1974. gada decembris — beidzās fondu biržu krīze.

Sekas

Naftas krīze pasaulē pastiprināja fondu biržu sabrukumu, kas bija sācies 1973. gada janvārī pēc inflācijas spiediena un Bretonvudas sistēmas izjukšanas.

Naftas krīzes ietekmē ASV, kā arī pārējās valstīs tika pieņemti taupības pasākumi. Autorūpniecība sāka izlaist ekonomiskas automašīnas. Enerģētikā sākās interese par alternatīviem enerģijas avotiem. Japāna un Francija sāka attīstīt atomenerģētiku. Daudzas valstis sāka samazināt naftas ietilpīgo rūpniecību, pārorientējoties uz citām nozarēm, piemēram, elektroniku.

Naftas deficīta apstākļos Padomju Savienībai radās iespējas palielināt naftas eksportu uz Rietumeiropu, apgūstot jaunas atradnes Kaspijas jūrā un Rietumsibīrijā (1980. gadā PSRS kļuva par lielāko naftas eksportētāju pasaulē).

Šī krīze pierādīja, ka energoresursu cenu manipulācijas spēj būt efektīvs politisks instruments.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1973. gada naftas krīze.