2007.—2010. gada globālā finanšu krīze
| 2007.—2010. gada globālā finanšu krīze |
| Eirozonas krīze |
| Parex nacionalizācija |
| 13. janvāra Vecrīgas nemieri |
2007.—2010. gada globālā finanšu krīze bija apjomīgākā finanšu krīze kopš lielās depresijas,[1] kas pārauga Eirozonas valstu parādu krīzē 2010. un 2011. gadā. Viens no krīzes cēloņiem bija mājokļu tirdzniecības spekulatīvie burbuļi, kas sāka plīst ASV 2006. gadā. Tas izraisīja līdzīgus ekonomiskus procesus daudzās citās valstīs un izpaudās kā finansiālas neveiksmes un globālas kredīta problēmas. Krīze iekustināja fundamentālas sabiedrības pārmaiņas, kas ietekmēja patērētāju ieradumus, sabiedrības vērtības un attiecības.
Krīzes sākums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2008. gada septembrī bija vērojamas pirmās krīzes pazīmes, kad ASV likvidējās, apturēja darbību vai sašaurinājās vairāki finanšu sektora uzņēmumi. Jau vairākus mēnešus pirms septembra dažādos finanšu žurnālos tika izteikti brīdinājumi par sagaidāmo krīzi, analizējot vairāku vadošo ASV un Eiropas kredītiestāžu stabilitāti, sakarā ar krīzi hipotekāro kredītu nozarē.[1][3][4][5]
Līdz ar ASV lielāko finanšu institūciju sabrukumu, krīze ātri pārauga no vietējiem uz globāliem apmēriem un bija vērojams vairāku Eiropas kredītiestāžu finansiālais sabrukums un kritums biržu indeksos ar lielu akciju tirgus vērtības[6] un tirdzniecības apjomu samazinājumu.[3] Krīze radīja ievērojamas likviditātes un finanšu problēmas vairākām kredītiestādēm ASV un Eiropā un tā pārauga par likviditātes krīzi. Vairāku valstu politiskie vadītāji, finanšu ministri un centrālo banku vadītāji veica savstarpēji saskaņotus krīzes novēršanas pasākumus, bet krīze tomēr turpināja attīstīties un noveda pie valūtu krīzes, kad vairāki investori pārvērta savas investīcijas tādās spēcīgākās valūtās kā jēna, ASV dolārs un Šveices franks. Līdz ar to vairākas valstis vērsās pie Starptautiskā Valūtas fonda pēc palīdzības.[7][8]
Kaut arī 2009. gada 3. septembrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija paziņoja, ka globālā ekonomikas recesija apstājas un paredzamā ekonomikas atlabšana būs straujāka, nekā agrāk prognozēts,[9] tomēr šī prognoze izrādījās pārāk optimistiska.
Recesijas sākuma hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dānija kļuva par pirmo Eiropas valsti, kas apstiprināja recesijas iestāšanos pēc globālā kredītu tirgus sabrukuma. Pirmajā ceturksnī Dānijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nokrita par 0,6%, bet 2007. gada pēdējā ceturksnī tas jau bija nokrities par 0,2%. Savukārt trešajā ceturksnī bija novērojams kritums par 0,5%.
- 2008. gada 13. augustā:
Igaunija
Pirmajā ceturksnī Igaunijas IKP samazinājās par 0,5%, otrajā ceturksnī par 0,9%. Trešajā ceturksnī valsts ieslīga vēl dziļāk recesijā ar kritumu ekonomikā par 3,3%.
- 2008. gada 8. septembrī:
Latvija
Otrajā ceturksnī arī Latvijas IKP samazinājās par 0,2%, bet pirmajā ceturksnī IKP bija nokritis par 0,3%. Strauji saruka nekustamo īpašumu un būvniecības tirgus.
- 2008. gada 25. septembrī:
Īrija
"Ķeltu tīģeris" kļuva par pirmo Eirozonas valsti, kas ieslīga recesijā pēc IKP krituma par 0,5% otrajā ceturksnī, kas sekoja IKP kritumam par 0,3% pirmajā ceturksnī. 1983. gada recesijas laikā Īrija bija pieredzējusi vairāku tūkstošu iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts darba meklējumos ārvalstīs.[10]
- 2008. gada 26. septembrī:
Jaunzēlande
Jaunzēlande ieslīga recesijā pirmo reizi pēdējā desmitgadē ar IKP kritumu otrajā ceturksnī par 0,2%. Pirmajā ceturksnī IKP bija nokritis par 0,3%.
- 2008. gada 10. oktobrī:
Singapūra
Singapūra kļuva par pirmo Āzijas valsti, kas ieslīga recesijā. Singapūras ekonomika, kas atkarīga no eksporta, trešajā ceturksnī sarūk par 6,8%, bet otrajā ceturksnī bija vērojams kritums par 6%. Iepriekšējā recesija valstī bija 2002. gadā.
- 2008. gada 13. novembrī:
Vācija
Eiropas lielākā ekonomika trešajā ceturksnī saruka par 0,5% pēc tam, kad jau otrajā ceturksnī IKP bija nokrities par 0,4%. Līdz ar to valsts pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā nokļuva recesijā.[11]
- 2008. gada 14. novembrī:
Itālija, 
Honkonga un
Eirozonas valstis.
Itālija
Itālijas IKP trešajā ceturksnī saruka zemāk nekā prognozēts — par 0,5%.[12]
Honkonga
Honkongas eksports saruka ārējā pieprasījuma samazinājuma dēļ un tā kļuva par otro Āzijas ekonomiku, kas iekļuva recesijā. Trešajā ceturksnī IKP nokrita par 0,5%, bet iepriekšējā ceturksnī tas bija nokritis jau par 1,4%.
Eirozonas valstis
Saistībā ar recesiju Vācijā un Itālijā, visas 15 Eirozonas valstis iekļuva pirmajā recesijā kopš zonas izveides 1999. gadā.[13][14]
- 2008. gada 17. novembrī:
Japāna
Pasaules otrā lielākā ekonomika ieslīga recesijā pirmo reizi septiņu gadu laikā. Jūlijā — septembrī tās IKP nokritās par 0,1%, jo finanšu krīzes iespaidā kritās tās eksports. Pirms šā krituma, iepriekšējā ceturksnī IKP bija nokrities par 0,9%.[15]
- 2008. gada 28. novembrī:
Zviedrija
Šī Ziemeļvalsts paziņoja par recesiju pēc tam, kad gan otrajā, gan trešajā ceturksnī tās IKP nokritās par 0,1% (katrā).
- 2008. gada 1. decembrī:
Amerikas Savienotās Valstis
Ekonomikas pētniecības birojs paziņoja, ka ASV ekonomika bijusi recesijā jau kopš 2007. gada decembra un ASV 73 mēnešus ilgais ekonomiskās izaugsmes periods ir beidzies.[16]
- 2008. gada 9. decembrī:
Kanāda
Kanādas Banka oficiāli paziņo, ka Kanādas ekonomika ir recesijā.[17]
Eiropas Savienības reakcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eiropas Centrālā Banka vienas dienas naudas tirgus izsolē iepludināja 99,8 miljardus ASV dolāru, bet Lielbritānijas Bank of England — 36 miljardus ASV dolāru. Visā pasaulē kopš 17. septembra nedēļas valstu centrālās bankas tirgū ir iepludinājušas kopā vairāk kā 200 miljardus ASV dolāru.
2008. gada 29. septembrī Beļģijas, Luksemburgas un Nīderlandes valdības nacionalizēja "Fortis", bet Vācijas valdība izsniedza galvojumu "Hypo Real Estate".
2008. gada 8. oktobrī Lielbritānijas valdība izsludināja "Lielbritānijas banku glābšanas paketi" par kopējo summu ap 500 miljardiem mārciņu. Šī pakete sastāv no trīs daļām: 1) 200 miljardi mārciņu būs pieejami bankām kā daļa no "Bank of England" īpašās likviditātes programmas; 2) valdība palielinās banku kapitalizāciju ar īpašu 25 miljardu mārciņu lielu Banku rekapitalizācijas fondu, kuram vajadzības gadījumā tiks piešķirti papildus 25 miljardi mārciņu; 3) valdība uz laiku apdrošinās jebkādus Lielbritānijas kredītiestāžu savstarpējos aizņēmumus līdz 250 miljardiem mārciņu.
2008. gada 6. decembrī Vācijas finanšu ministrs Pērs Šteinbrīks (Peer Steinbrück) paziņoja, ka tā neredz potenciālu "lielam glābšanas plānam" un norādīja, ka negrasās ieguldīt papildu līdzekļus krīzes novēršanai.[18]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1
Akbar E. Torbat. «Global Financial Meltdown and the Demise of Neoliberalism». Global Research (Center for Research on Globalization), 2008-10-13. Skatīts: 2008-10-15.
These happened in a matter of a few weeks in September, constituting the largest financial failure in the US since the great depression.
- ↑ Starptautiskā Valūtas fonda novērtējums 2008. gada decembrī
- ↑ 3,0 3,1 Ambrose Evans-Pritchard. «Dollar tumbles as huge credit crunch looms». Telegraph.co.uk (Telegraph Media Group Limited), 2007-07-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-16. Skatīts: 2008-10-15.
- ↑ «Structural Cracks: Trouble ahead for global house prices». The Economist (The Economist Newspaper Limited). 2008-05-22. Skatīts: 2008-10-15.
- ↑ «Tightrope artists: Managers of banks face a tricky balancing-act». The Economist (The Economist Newspaper Limited). 2008-05-15. Skatīts: 2008-10-15.
- ↑ Floyd Norris. «United Panic». The New York Times, 2008-10-24. Skatīts: 2008-10-24.
- ↑ Mark Landler. «West Is in Talks on Credit to Aid Poorer Nations». The New York Times, 2008-10-23. Skatīts: 2008-10-24.
- ↑ Martin Fackler. «Trouble Without Borders». The New York Times, 2008-10-23. Skatīts: 2008-10-24.
- ↑ «Global recession ending: OECD». www.reuters.com (Reuters). 2009-09-03. Skatīts: 2009-09-03.
- ↑ «Ireland falls into recession». Guardian. 2008. gada 25. septembris.
- ↑ «German economy officially in recession». France 24. 2008. gada 13. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. maijā. Skatīts: 2011. gada 31. maijā.
- ↑ «Italy officially in recession». The Times. 2008. gada 10. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. janvārī. Skatīts: 2008. gada 17. decembrī. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 7. janvārī. Skatīts: 2008. gada 24. decembrī.
- ↑ «Eurozone officially in recession». BBC News. 2008. gada 14. novembris.
- ↑ «Euro zone recession confirmed». Reuters. 2008. gada 4. decembris.
- ↑ «Japan joins growing list of countries to fall into recession». Telegraph. 2008. gada 17. novembris.
- ↑ «NBER: U.S. In Recession That Began Last December». Washington Post. 2008. gada 1. decembris.
- ↑ [1]
- ↑ «"It Doesn't Exist!"». Newsweek.com. 2008-12-06. Skatīts: 2008-12-15.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- C.Albert Global financial crisis, stock markets, jobs cut downs and the pharmaceutical industry Pharmaceutical Manufacturing News.
- Andrews, Edmund L. "Tracking the Bailout" Good summary of U.S. bailout efforts, The New York Times November 25, 2008
- Bing Zhang Chinese pharmaceutical exporters to benefit from latest tax rebates increases Asia Manufacturing Pharma.
- Baldwin, Richard, and Barry Eichengreen, eds., 2008. Rescuing our jobs and savings: What G7/8 leaders can do to solve the global credit crisis. Arhivēts 2012. gada 24. maijā, Wayback Machine vietnē. VoxEU.org e-book.
- Brau, Eduard, and McDonald, Ian, eds., 2009. Successes of the International Monetary Fund: Untold stories of cooperation at work. Palgrave Macmillan. ISBN 0-230-20313-2
- Carney, Richard, ed., 2009. Lessons from the Asian financial crisis. Routledge. ISBN 0-415-48190-2
- Funnell, Warwick N., Jupe, R., and Andrew, J., 2009. In government we trust : market failure and the delusions of privatisation. Sydney: University of New South Wales Press. ISBN 978-0-86840-966-5
- García, José, James Lardner, and Cindy Zeldin, 2008. 1975- Up to our eyeballs : how shady lenders and failed economic policies are drowning Americans in debt. With assistance from Myra Batchelder and Jennifer Wheary. New York: The New Press. Distributed by W.W. Norton. ISBN 978-1-59558-211-9 (hbk.) ISBN 1-59558-211-8 (hbk.) 2563707
- Norris, Floyd, "Looking to Washington Amid Turmoil, So Far in Vain." The New York Times, November 20, 2008.
- Read, Colin, c2009. 1959- Global financial meltdown : how we can avoid the next economic crisis. New York: Palgrave Macmillan. ISBN 978-0-230-22218-2
- Robertson, Justin, 2008. 1972- US-Asia economic relations : a political economy of crisis and the rise of new business actors. Routledge. ISBN 978-0-415-46951-7 (hbk.) ISBN 978-0-203-89052-3 (ebook)
- Smick, David, " The World Is Curved: Hidden Dangers to the Global Economy." 90 minute book-TV presentation by author.
- United States Congress, 2008. Working families in financial crisis : medical debt and bankruptcy. Hearing before the Subcommittee on Commercial and Administrative Law of the Committee on the Judiciary, 110th Congress, first session, July 17, 2007. Washington: U.S. G.P.O. : For sale by the Supt. of Docs., U.S. G.P.O.. ISBN 0-16-081376-X
- "2008 Financial Crisis"