2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas
 | |||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||
|
| |||||||||||||||||||||||||||||
 aktuālie dati par vēlēšanu iznākumu dažādos štatos | |||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||
.jpg)
.jpg)
2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas bija 60. ASV prezidenta vēlēšanas, kas notika 2024. gada 5. novembrī. Tajās vēlēja ASV prezidentu un viceprezidentu. Republikāņu partijas kandidāti Donalds Tramps un Džeimss Venss uzvarēja. Tramps kļūs par pirmo prezidentu kopš Grovera Klīvlenda, kurš būs prezidenta amatā divus termiņus ar pārtraukumu starp tiem. Donalds Tramps prezidenta amatā tiks inaugurēts 2025. gada 20. janvārī. Vēlēšanas arī bija pirmās kopš 2004. gada vēlēšanām, kurā Republikāņu partijas kandidāts saņēma vairākumu balsotāju balsu.
Par galvenajiem vēlēšanu jautājumiem šajās vēlēšanās izrādījās karš Ukrainā un karš Tuvajos Austrumos, aborta pieeja ASV, ASV - Meksikas robežas drošība un ASV ekonomiskā situācija.
ASV prezidenta amata kandidātus izvēlēja partiju priekšvēlēšanu balsojumos. Republikāņu partijas nacionālajā konventā par partijas kandidātu ASV prezidenta vēlēšanās atkal nominēja bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu. 2024. gada 21. jūlijā Demokrātiskās partijas kandidāts un esošais ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka izstājas no cīņas par pārvēlēšanu,[1] atbalstot viceprezidentes Kamalas Harisas kandidatūru.
Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2020. gadā par nākamo ASV prezidentu tika ievēlēts demokrāts Džo Baidens, tomēr esošais prezidents Donalds Tramps aicināja viceprezidentu Maiku Pensu neapstiprināt Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās. Reaģējot uz Trampa sacīto, Penss paziņoja, ka neiejauksies, lai apturētu Baidena uzvaras apstiprināšanu Kongresā. Laikā, kad notika abu palātu kongresmeņu sesija, Trampu atbalstošajiem protestētājiem izdevās ielauzties Kapitolijā, pēc kā Kongresa sesija tika apturēta.[2] Kad Kapitolija ēku atbrīvoja no protestētājiem, parlamenta deputāti atsāka sēdi, kurā naktī uz 7. janvāri apstiprināja demokrātu partijas pārstāvja Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.[3]
Kandidātu izvirzīšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Republikāniskā partija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No Republikāniskās partijas priekšvēlēšanu sacīkstēs pieteicās 10 kandidāti. Kā galvenais kandidāts izvirzījās 45. ASV prezidents Donalds Tramps. Viņa galvenie konkurenti bija Floridas gubernators Rons Desantiss, bijušais ASV viceprezidents Maiks Penss, ASV senators Tims Skots, bijušais Ņūdžersijas gubernators Kriss Kristijs, bijusī Dienvidkarolīnas gubernatore Nikija Heilija un biznesmenis Viveks Ramasvamijs. 2023. gada sākumā priekšvēlēšanu aptaujas rādīja, ka balsotāji lielākoties dotu priekšroku Trampam un Desantisam, Maikam Pensam atrodoties trešajā vietā, tomēr gada beigās Maiks Penss izbeidza dalību[4] līdz ar Nikijas Heilijas uzlabojumam priekšvēlēšanu aptauju rezultātos. 2024. gada sākumā priekšvēlēšanu aptaujas norādīja, ka lielākais atbalsts bija Donaldam Trampam, Nikijai Heilijai un Ronam Desantisam, kā arī Krisam Kristijam Ņūhempšīras štatā.[5]
Republikāņu partijas nacionālajā konventā, kas notika no 15. līdz 18. jūlijam Milvoki, Trampu oficiāli nominēja par Republikāņu partijas kandidātu ASV prezidenta vēlēšanām.[6] Konventa laikā Tramps par savu viceprezidenta amata kandidātu, savu dēlu un žurnālista Takera Karlsona mudināts, izvēlējās ASV senatoru no Ohaio Džeimsu Vensu.
Republikāniskās partijas biļetens
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | |||||||||||||||||||||||||||||
| Donalds Tramps | Džeimss Venss | ||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| par prezidentu | par viceprezidentu | ||||||||||||||||||||||||||||
 |
 | ||||||||||||||||||||||||||||
| ASV prezidents (2017–2021) |
ASV senators no Ohaio (2023–pašlaik) | ||||||||||||||||||||||||||||
 | |||||||||||||||||||||||||||||
Demokrātiskā partija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Demokrātiskās partijas prezidenta priekšvēlēšanu sacīkstē pieteicās tābrīža ASV prezidents Džo Baidens. Pret viņu vienīgais opozicionārs partijas iekšienē izrādījās 35. ASV prezidenta Džona Kenedija brāļadēls un bijušā ASV senatora Roberta Kenedija dēls Roberts Kenedijs jaunākais. 2023. gada 9. oktobrī Kenedijs pameta Demokrātisko partiju, un turpmāk kandidēja kā bezpartijisks kandidāts.[7] Pēcāk Kenedijs atbalstīja Trampa kampaņu, aicinot saviem atbalstītājiem balsot par Trampu. Neskatoties uz to, 0.5% no visiem balsotājiem nobalso par Kenediju.
2024. gada 21. jūlijā Džo Baidens paziņoja, ka izstājas no cīņas par pārvēlēšanu,[1] atbalstot viceprezidentes Kamalas Harisas kandidatūru. Baidenam izstājoties, viņš kļuva par pirmo ASV prezidentu kopš Lindona Džonsona, kurš atsacījās no iespējas tikt pārvēlētam amatā.
No 1. līdz 5. augustam notika Demokrātiskās partijas nacionālā konventa delegātu tiešsaistes balsošana, kurā par partijas kandidāti prezidenta amatam izraudzījās Kamalu Harisu. Neraugoties uz šo pirmstermiņa balsojumu, tas bija jāapstiprina demokrātu nacionālajā konventā, kas notika no 19. līdz 22. augustam Čikāgā.[6] 6. augustā Kamala Harisa par viceprezidenta amata kandidātu izraudzījās Minesotas štata gubernatoru Timu Volcu.[8]
Demokrātiskās partijas biļetens
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | |||||||||||||||||||||||||||||
| Kamala Harisa | Tims Volcs | ||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| par prezidenti | par viceprezidentu | ||||||||||||||||||||||||||||
 |
 | ||||||||||||||||||||||||||||
| ASV viceprezidente (2021–pašlaik) |
Minesotas štata gubernators (2019–pašlaik) | ||||||||||||||||||||||||||||
 | |||||||||||||||||||||||||||||
Priekšvēlēšanu aptauju prognozes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baidens/Kenedijs pret Trampu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Aptauju apkopošanas avots | Datumi iekļauti |
Atjaunošanas datums |
Džo Baidens Demokrāti |
Donalds Tramps Republikāņi |
Roberts Kenedijs jaunākais Bezpartejisks |
Citi/ Neizlemts |
Starpība |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Race to the WH | līdz 2023. gada 20. decembrim | 2024. gada 1. janvāris | 37.6% | 38.8% | 14.4% | 9.2% | Tramps +1.2 pp |
| RealClearPolitics | 2023. gada 12. oktobris – 2023. gada 18. decembris | 2024. gada 1. janvāris | 37.3% | 38.3% | 15.3% | 9.1% | Tramps +1.0 pp |
| Vidēji | 37.5% | 38.6% | 14.9% | 9.0% | Tramps +1.1 pp | ||
| Aptauju apkopošanas avots | Datumi iekļauti |
Atjaunošanas datums |
Džo Baidens Demokrāti |
Donalds Tramps Republikāņi |
Citi/ Neizlemts |
Starpība |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Decision Desk HQ/The Hill | līdz 2023. gada 31. decembrim | 2024. gada 1. janvāris | 43.4% | 45.4% | 11.2% | Tramps +2.0 pp |
| Race to the WH | līdz 2023. gada 29. decembrim | 2024. gada 1. janvāris | 43.6% | 45.0% | 11.4% | Tramps +1.4 pp |
| RealClearPolitics | 2023. gada 4–29 decembris | 2024. gada 1. janvāris | 43.8% | 46.2% | 10.0% | Tramps +2.4 pp |
| Vidēji | 43.6% | 45.5% | 10.9% | Tramps +1.9 pp | ||
Harisa pret Trampu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_polling_(2024_polls_only).svg)
Pēc Demokrātiskās partijas kandidātes Kamalas Harisas nominēšanas aptauju rezultāti izmainījās. Ziņu aģentūras "Reuters" pasūtītā aptaujā 45% respondentu augustā atbildēja, ka viņi gatavojas balsot par Harisu, bet 41% savu balsi bija gatavi atdot Trampam. Savukārt izdevums "The Wall Street Journal" publicētā aptaujā Harisu atbalstīja 48% respondentu, bet Trampu – 47%.[9]
Oktobra sākumā, saskaņā ar portāla 270toWin.com prognozēm demokrāti diezgan stabili varēja rēķināties ar 226 balsīm Elektoru kolēģijā, republikāņiem prognozēja 219 balsis, bet neskaidras bija 93 elektoru balsis septiņos "svārstīgajos" štatosː Pensilvānijā (19 balsis Elektoru kolēģijā), Džordžijā (16), Ziemeļkarolīnā (16), Mičiganā (15), Arizonā (11), Viskonsinā (10) un Nevadā (6).[10]
Tomēr Trampam izdevās gūt atbalstu neizlēmušo vēlētāju vidū un panākt viņu piedalīšanos vēlēšanās. Jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām kļuva zināms, ka Tramps ieguva balsu vairākumu gandrīz visos "svārstīgajos" štatos — Pensilvānijā (19) Džordžijā (16), Ziemeļkarolīnā (16) un Viskonsinā (10), tādējādi elektoru kolēģijā nodrošinot vismaz 277 balsis un uzvaru vēlēšanās kopumā.[11] Beigās Tramps uzvarēja visus "svārstīgos" štatus, tādējādi elektoru kolēģijā viņš nodrošināja kopā 312 balsis.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Baidens izstājas no cīņas par pārvēlēšanu ASV prezidenta postenī; Tramps komentē lēmumu». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-21.
- ↑ Trampa atbalstītāju un policijas sadursmju dēļ slēgta Kapitolija ēka lsm.lv 2021. gada 6. janvārī
- ↑ ASV parlaments pēc nemieriem Vašingtonā atsāk darbu; sadursmēs 4 bojāgājušie lsm.lv 2021. gada 7. janvārī
- ↑ «Pence ends White House campaign after struggling to gain traction. 'This is not my time,' he says». AP News (angļu). 2023-10-28. Skatīts: 2024-01-01.
- ↑ Chris Cameron. «Chris Christie, Fresh Off Feisty Debate, Courts Voters in New Hampshire». The New York Times (en-US), 2023-12-07. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2024-01-01.
- ↑ 6,0 6,1 Tramps oficiāli pieņem republikāņu nomināciju ASV prezidenta vēlēšanām lsm.lv 2024. gada 19. jūlijā
- ↑ A. B. C. News. «RFK Jr. launches independent bid for president, leaving Democratic race against Biden». ABC News (angļu). Skatīts: 2024-01-01.
- ↑ Avoti: Harisa par ASV viceprezidenta amata kandidātu izraugās Minesotas štata gubernatoru lsm.lv 2024. gada 6. augustā
- ↑ Harisa sniegusi pirmo TV interviju pēc nominēšanas ASV prezidenta amatam lsm.lv 2024. gada 30. augustā
- ↑ Mēnesi pirms ASV prezidenta vēlēšanām Harisas un Trampa izredzes ļoti līdzīgas lsm.lv 2024. gada 9. oktobrī
- ↑ ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis Donalds Tramps. TEKSTA TIEŠRAIDES ARHĪVS lsm.lv 2024. gada 6. novembrī
 | Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||
