Sedna

Šis raksts ir par transneptūna objektu. Par citām jēdziena Sedna nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Sedna

Sedna Habla kosmiskā teleskopa attēlā
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i	Maikls Brauns, Čads Truhiljo, Dāvids Rabinovics
Atklāšanas datums	2003. gada 14. novembrī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums	(90377) Sedna
Citi nosaukumi [1]	2003 VB12
Mazo planētu kategorija	TNO, iekšējā Orta mākoņa objekts
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5)
Afēlijs	972.086 AU
Perihēlijs	76.0959300 AU
Lielā pusass (rādiuss)	524.0911195 AU
Ekscentricitāte	0.8548040
Apriņķojuma periods	11998 a
Slīpums	11.92867°
Uzlecošā mezgla garums	144.54808°
Pericentra arguments	311.27817°
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas	~ 995 ± 80 km
Redzamais spožums	21.02
Absolūtais spožums	1.5 H

Sedna, arī 90377 Sedna (simbols: ), ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 995 ± 80 km. Sedna, iespējams, ir pundurplanēta, bet precīzi tas nav zināms, jo debess ķermenis atrodas pārāk tālu. Tas ir viens no tālākajiem zināmajiem Saules sistēmas objektiem.

Atklāšana un nosaukums

Sednu atklāja 2003. gada 14. novembrī amerikāņu astronomi Maikls Brauns (Mike Brown), Čads Truhiljo (Chad Trujillo) un Dāvids Rabinovics (David Rabinowitz), izmantojot 1,2 m Samuēla Ošina teleskopu Palomāras observatorijā. Atklājums tika veikts jau 2001. gadā sākta pētījuma ietvaros. Izpētot todien iegūtos attēlus, astronomi ievēroja kādu objektu, kurš bija pārvietojies par 4,6 loka sekundēm attiecībā pret zvaigznēm 3,1 stundas laikā. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums 2003 VB₁₂. Sākotnējie aprēķini rādīja, ka objekts atrodas apmēram 100 AU attālumā un tā orbīta ir ļoti izstiepta. Maikls Brauns vēlāk rakstīja: "Mūsu jaunatklātais objekts ir aukstākā un tālākā no zināmajām vietām Saules sistēmā, tāpēc mēs jūtam, ka būtu atbilstoši to nodēvēt par Sednu". Sedna eskimosu mitoloģijā ir jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam. 2004. gada 28. septembrī Starptautiskā Astronomijas savienība objektam 2003 VB₁₂ oficiāli piešķīra vārdu Sedna.

Orbīta un fizikālie parametri

Sednas orbīta (sarkana) salīdzinājumā ar Jupitera (oranža), Saturna (dzeltena), Urāna (zaļa), Neptūna (zila) unPlutona (violeta) orbītām.

Sednas orbīta ir ļoti izstiepta, tās afēlijs atrodas vairāk kā 972 AU attālumā, bet perihēlijs 76 AU attālumā. 2015. gada februārī objekts atradās apmēram 86 AU attālumā un perihēliju sasniegs 2076. gada vidū. Starp zināmajiem objektiem, Sednai ir otrs tālākais perihēlijs, tālāks ir tikai citam transneptūna objektam 2012 VP₁₁₃. Orbitālais periods Sednai ir 11998 gadi, tas ir garākais starp zināmajiem lielajiem Saules sistēmas ķermeņiem. Novērojumi ar 1,3 m SMARTS teleskopu Serrotololo Starpamerikas observatorijā Čīlē liecina, ka Sedna ir viens no sarkanākajiem debess ķermeņiem Saules sistēmā, gandrīz tikpat sarkans kā Marss. Č.Truhiljo domā, ka objekta sarkano toni veido dažādu ogļūdeņražu nosēdumi jeb tolīni, kuri veidojas ultravioletajam starojumam ilgstoši iedarbojoties uz vienkāršiem organiskajiem savienojumiem. Sednas virsma pēc krāsas izskatās viendabīga, tas nozīmē, ka objekta virsmu, atšķirībā no Saulei tuvāk esošajiem debess ķermeņiem, retāk skar citu debess ķermeņu triecieni. Sednai un diviem citiem ļoti tāliem objektiem ((87269) 2000 OO₆₇ un 2006 SQ₃₇₂) ir līdzīga krāsa kā ārējiem klasiskajiem Koipera joslas objektiem un kentauram Folam, kas iespējams liecina par to kopīgas izcelsmes apgabalu.