Pāriet uz saturu

Dzintars (uzņēmums)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no A/S "Dzintars")
AS Dzintars
Bijušais tips Akciju sabiedrība
Darbības joma Biokosmētikas un parfimērijas ražošana
Pēctecis H.A. Brieger
Dibināts 1849. gadā (kā H. A. Brieger)
1991. gadā (kā AS Dzintars)
Beidza pastāvēt 2023. gadā
Galvenais birojs Mālu iela 30, Rīga, Latvija
Iestādes vadītājs Iļja Gerčikovs, valdes priekšsēdētājs
Pamatdarbības ienākumi 6,28 miljonu eiro (2017. gads)
Darbinieki 430

AS Dzintars bija kosmētikas un parfimērijas izstrādātājs un ražotājs Rīgā, Latvijā. Tā patiesais labuma guvējs un valdes priekšsēdētājs bija Iļja Gerčikovs.

2019. gadā uzņēmumam tika pasludināta maksātnespēja, tas pārtrauca ražošanu. 2023. gada decembrī uzņēmums tika likvidēts.

Kopš 2020. gada maksātnespējīgā "Dzintars" ražotne pieder Igaunijas uzņēmuma AS Skinest Grupp meitas uzņēmumam SIA Ritrem. Ražošanu tajā veic uzņēmums SIA H.A. Brieger.[1]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšvēsture, uzņēmuma rašanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1849. gadā Rīgā vācu uzņēmējs Heinrihs Ādolfs Brīgers (1823–1904)[2] izveidoja Brigera ziepju un parfimērijas fabriku jeb H. A. Brieger.[3] Uzņēmumā ražoja ziepes, sveces, produktus no lanolīna un veica nenozīmīga daudzuma smaržu un odekolonu iepildīšanu no Francijas ievestām gatavām kompozīcijām.[4] Tās ražotne atradās Stabu ielā 10.[5] Uzņēmums pakāpeniski paplašinājās, sākot ražot arī krēmus un smaržas, un 1900. gadā fabrika iekārtojās lielākās telpās blakus esošajā Baznīcas ielā. Ražotne maz cieta Pirmā pasaules kara laikā un pēc kara turpināja darbu Heinriha dēla Vilhelma un mazdēla Kurta vadībā. 1939. gadā Brīgeri izceļoja uz Vāciju.[6]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā uzņēmums tika nacionalizēts un pārdēvēts par "Sarkano Ausmu". Vācu okupācijas laikā uzņēmums atjaunoja oriģinālo nosaukumu un tajā uz laiku atgriezās Kurts Brīgers.[6] No 1947. līdz 1951. gadam Latvijas PSR notika parfimērijas un kosmētikas uzņēmumu reorganizācija un apvienošana - parfimērijas fabriku "Flora" (bijusī A. Tomberga fabrika) un tūbiņu un kosmētikas fabriku "Rota" (bijusī Kikerta rūpnīca) likvidēja, bet tā paša gada jūnijā ķīmisko un sveču fabriku "Mētra" (bijusī Antona Rimeika fabrika) pārdēvēja par Rīgas kosmētikas fabriku "Dzintars".[7][8][9]

Rūpnīcas produkcijas uzlabošanas nolūkā tika iepirktas ražošanas iekārtas no Vācijas Demokrātiskās Republikas. 1952. gadā tika radīts viens no "Dzintara" pazīstamākajiem produktiem - smaržas "Rīgas ceriņi".[6] 1958. gadā tā apvienojās ar fabriku "Sarkanā Ausma" (vecāko no četriem uzņēmumiem) un kļuva par parfimērijas un kosmētikas rūpnīcu "Dzintars". 1970. gadā rūpnīca pārcēlās uz jaunu fabriku Ziepniekkalnā. 1976. gada janvārī tā kļuva par ražošanas apvienību.[10] Rūpnīcas produkcija tika plaši eksportēta uz citiem Padomju Savienības reģioniem un arī uz ārvalstīm. Uzņēmumā lielākais nodarbināto skaits padomju gados bija 1400 cilvēku.[9][11]

No 1974. gada aprīļa līdz pat uzņēmuma maksātnespējai tā vadītājs bija Iļja Gerčikovs.[8][11]

Darbs pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1991. gada 7. novembra uzņēmums darbojās kā akciju sabiedrība.[8] Par tā lielāko akcionāro( 69,6 % kapitāldaļu) kļuva Iļja Gerčikovs; pārējo akcionāru vidū bija uzņēmuma darbinieki un Šveices uzņēmums IKI.[10]

2000. gadu vidū uzņēmums ražoja ap 350 izstrādājumu - parfimēriju, smaržas, odekolonus, kosmētiskos līdzekļus matu, ķermeņa, kāju un roku kopšanai un dekoratīvo kosmētiku. 2004. gadā uzņēmums paziņoja par rūpnīcas vēstures muzeja izveidi.[10] 2014. gadā uzņēmumā strādāja 430 darbinieki un produktu klāsts bija pieaudzis līdz 1300, tam piederēja 46 veikali Latvijā un 81 franšīzes veikals Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā un Lietuvā.[11]

Finansiālās problēmas, maksātnespēja, jauni ražotnes īpašnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā liels "Dzintara" preču tirgus bija NVS valstis, tā apgrozījums piedzīvoja kritumu 1998. gada Krievijas finanšu problēmu radītās krīzes dēļ. Ekonomikas krituma laikā 2008. gadā tā ieņēmumi kritās par trešdaļu un uzņēmums sāka strādāt ar zaudējumiem, bet 2014. gadā samazinājās tā noieta tirgus Ukrainā un citur, kas saasināja esošās grūtības.[12]

2016. gada rudenī "Dzintars" lūdza tiesisko aizsardzību Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesā, jo atradās sarežģītā stāvoklī pēc tirgus daļas zaudēšanas. Uzņēmumam izveidojās nodokļu parāds trīs miljonu eiro apmērā, kura nomaksu tas lūdza atlikt uz pieciem gadiem.[13] 2016. gada 17. oktobrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ierosināja AS "Dzintars" tiesiskās aizsardzības procesa lietu. 2017. gada janvārī tiesa pasludināja "Dzintars" tiesiskās aizsardzības procesu, tad uzņēmuma nodokļu parāds bija 3,46 miljoni eiro.

Par spīti jaunu produktu un infrastruktūras attīstīšanai, negatīvā bilance neuzlabojās un uzņēmums tika kritizēts par vājo un vecmodīgo mārketinga stratēģiju, pārlieko koncentrēšanos uz bijušās PSRS valstu tirgu, pārblīvēto produktu portfeli un vāju vadības lēmumu pārraudzību.[12][14]

2019. gadā tika pārtraukta ražošana. Oktobrī parādsaistības bija pieaugušas līdz 6,82 miljoniem eiro, no kuriem lielākā daļa bija neveiktās sociālās iemaksas par darbiniekiem, tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (nodrošinātais kreditors) nesaskaņoja "Dzintars" sagatavotos tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus.[12] 5. novembrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa izbeidza AS "Dzintars" tiesiskās aizsardzības procesu un ierosināja maksātnespējas lietu.[15] 12. novembrī tiesa pasludināja uzņēmumu par maksātnespējīgu.[16]

2020. gada martā tika organizēta AS "Dzintars" administratīvo ēku un ražotnes izsole ar sākuma cenu 6,9 miljoni EUR, taču tā beidzās bez rezultātiem. Otrā izsole netika rīkota, administratoram bažījoties, ka aktīvus var iegādāties par samazinātu iespējamo cenu. Tā vietā trim pretendentiem tika dota iespēja iesniegt savu cenu piedāvājumu, atverot kontu bankā un iemaksājot tajā savu pirkuma summu par "Dzintars" aktīviem (ēkas Rīgā, Mālu ielā 30, ražošanas iekārtas, transportlīdzekļus, mēbeles, biroja tehniku un aptuveni 90 preču zīmes).[17] Augusta vidū, starp AS "Dzintars", AS Swedbank un AS "Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca" (tās patiesais labuma guvējs ir Igaunijas pilsonis Oļegs Osinovskis) meitas uzņēmumu SIA Ritrem tika noslēgts darījuma konta līgums. 26. augustā atvērtajā darījuma kontā tika iemaksāti 5,5 miljoni eiro. Šī cena bija augstākā starp pretendentiem.[18][19]

"Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca" meitas uzņēmums SIA "Instruments" paziņoja par plāniem "Dzintars" ražotnē atsākt ražošanu. 2020. gada 7. oktobrī tas tika pārdēvēts par SIA Dzintars Production, bet 2021. gada 8. janvārī ieguva nosaukumu SIA H.A. Brieger.[1]

Strīds par preču zīmju īpašumtiesībām

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gadā AS "Dzintars" lielākais akcionārs un uzņēmuma vadītājs Iļja Gerčikovs uz sava vārda sāka pārreģistrēt "Dzintars" preču zīmes, līdz 2019. gada novembrim to skaits bija 90.[20] 2019. gada 29. oktobrī viņš dibināja uzņēmumu SIA Dzintars beauty.

2021. gada 23. decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma no Iļjas Gerčikova atsavināt preču zīmi "Dzintars" un atjaunot maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašumtiesības uz šo preču zīmi.[21]

Likvidācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izpildot kreditoru prasījumu segšanas plānu, 2023. gada decembrī tika izbeigts AS "Dzintars" maksātnespējas process. 2023. gada 8. decembrī uzņēmums tika likvidēts.[22]

Nozare

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmums veica parfimērijas, kosmētikas, augu ekstraktu un parfimērijas kompozīciju izstrādi un ražošanu.

Laika posmā no 1998. līdz 2004. gadam uzņēmumā notika reorganizācija, pēc kā vācu auditoru kompānija veica sertifikāciju un izsniedza GMP Cosmetic sertifikātu. Uzņēmumam ir arī ISO 14001, ISO 9001 un ISO 17025 sertifikāti. Uzņēmums ieguva balvu WIPO Trophy for Innovative Enterprises, ko piešķir The World Intellectual Property Organization. 2010. gadā "Dzintars" ieguva starptautiskā standarta Ecocert licenci.[8]

Uzņēmuma "Dzintars" ražojumu sortimentā bija pieejami parfimērijas izstrādājumi, dekoratīvā kosmētika, sejas, ķermeņa un matu kopšanas līdzekļi un bioloģiski ražota kosmētika.

Pazīstamākie produkti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Smaržas Rīgas ceriņi, Līgo, Teika, Sakta, Rīgas Jūrmala, Edgars, Kristīne, Koķete, Solo[6][23]
  • Krēmi Niveja, Dzintariņš, Kredo, Jūrmala[11]
  • Odekoloni Stratēģis, Trīskārtīgais, Mīts, Regbijs, Komandors, Briga, Ekipāža [23][24]
  • Lūpu krāsa Dzintars 21

Literatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Ksenija Zagorovska ""Dzintara" aromāts". Jumava. Rīga, 2016. g.[25]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 “Dzintara” kosmētikas ražotne turpmāk strādās ar nosaukumu “H.A. Brieger” LETA, 2021. gada 8. janvārī
  2. ↑ «Heinrich Adolph Brieger». Geni.com (latviešu). Skatīts: 2021-03-23.
  3. ↑ ««Dzintars» kosmētikas ražotne turpmāk strādās ar zīmolu «H.A. Brieger»». www.lsm.lv (latviešu). 2021-01-08. Skatīts: 2021-03-23.
  4. ↑ «Dzintars». Prakse.lv. Skatīts: 2021-03-23.
  5. ↑ «Reklāmas izdevums, "Ziepju un parfimēriju fabrika H. A. Brieger, k/s., Rīga", Latvija, 42.5 x 30.2 cm». Vitber (latviešu). Skatīts: 2021-03-23.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 «От "Бригера" до "Дзинтарса"». Яндекс Дзен | Блогерская платформа (krievu). Skatīts: 2021-03-23.
  7. ↑ Iveta Lipša. «Leģendas: Kas cenšas, tas sasniedz!». Dienas Bizness (latviešu), 2008-10-13. Skatīts: 2021-03-23.
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 «DZINTARS – tradīcijas apvienojumā ar inovācijām | Intensa.pro». intensa.pro. Skatīts: 2021-03-23.
  9. ↑ 9,0 9,1 Ilze Upīte. «Kvalitatīvi un inovatīvi produkti ikvienam». nra.lv (latviešu), 2011-08-17. Skatīts: 2021-03-23.
  10. ↑ 10,0 10,1 10,2 LETA. «Veidos ‘Dzintara vēstures muzeju’». delfi.lv (latviešu), 2004-11-15. Skatīts: 2021-03-23.
  11. ↑ 11,0 11,1 11,2 11,3 Andra Asere. «Šodienas Dzintars nav tas pats, kas vakardienas Dzintars». Dienas Bizness (latviešu), 2014-02-10. Skatīts: 2021-03-23.
  12. ↑ 12,0 12,1 12,2 Sandra Dieziņa. «Latvijas kosmētikas leģendas liktenis tiesas rokās. Kādēļ “Dzintars” neizglābās?». LA.LV (latviešu), 2019-11-01. Skatīts: 2021-03-23.
  13. ↑ «Iļja Gerčikovs: "Dzintars" ir vajadzīgs Latvijas valstij». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2019-11-12.
  14. ↑ Renāte Cāne. «Viedoklis: Dzintarā neviens nav dzirdējis par zīmolvedību». Dienas Bizness (latviešu), 2016-11-02. Skatīts: 2021-03-23.
  15. ↑ Izbeigts AS Dzintars tiesiskās aizsardzības process LETA, 2019. gada 05. novembris
  16. ↑ «Tiesa pasludina «Dzintara» maksātnespēju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-11-12.
  17. ↑ Romāns Meļņiks. «Atdzimst Dzintars. Uzsvars uz dabiskumu un pieejamību». www.diena.lv, 2021-02-15. Skatīts: 2021-03-24.
  18. ↑ "Dzintars" par 5,5 miljoniem eiro pārdots mikrouzņēmumam Ilze Šteinfelde, nra.lv, 11.09.2020
  19. ↑ Maksātnespējīgā “Dzintara” aktīvus par 5,5 miljoniem pērk Oļegs Osinovskis TVNET / Tv3 Nekā personīga, 2020. gada 13. septembris
  20. ↑ «Dzintara» vadītājs Gerčikovs uz sava vārda pārreģistrējis vairākas kosmētikas ražotāja preču zīmes Linda Zalāne, LSM.lv, 6. novembris, 2019
  21. ↑ Atsavina preču zīmi Dzintars no Gerčikova Db.lv, 27.12.2021
  22. ↑ DZINTARS, Akciju sabiedrība Lursoft
  23. ↑ 23,0 23,1 ««Dzintara» vadītāja veiksmes stāsts». Apollo.lv (latviešu). 2010-06-16. Skatīts: 2021-03-24.
  24. ↑ «Sekodegunam.lv – Dzintara Trīskārtīgais odekolons – priekā!» (lv-LV). Skatīts: 2021-03-24.
  25. ↑ «GRĀMATU APSKATS: Ksenija Zagorovska. Dzintara aromāts». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2021-03-24.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dzintars_(uzņēmums)&oldid=3992925"