Ziepniekkalns
| Ziepniekkalns | |
|---|---|
 Tipisks Ziepniekkalna daudzstāvu apbūves iekšpagalms.
| |
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga
|
| Priekšpilsēta | Zemgales priekšpilsēta |
| Pilsētas daļas | Šosciems |
| Platība | 10,917 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 33 016 (2018) |
| Parki | Ēbelmuižas parks |
| Transports | |
| Autobuss | 44., 46., 56., 60. |
| Trolejbuss | 4., 19., 27. |
| Tramvajs | 10. |
| Papildinformācija | |
| Pasta indekss | LV-1058 |
| Ārējā saite | apkaimes.lv |
Ziepniekkalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, kurā ietilpst arī Rīgas pilsētas daļas Šosciems un Ozolciems. Ziepniekkalna apkaimes robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža.
Ziepniekkalna apkaimes kopējā platība ir 10,917 km², kas ir nedaudz vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Šīs apkaimes robežas lielā mērā ir skaidri identificējamas pa galveno ielu trasēm, kā arī kontekstā ar plānoto, bet vēl nerealizēto, Dienvidu tilta trešās kārtas izbūves trasi apkaimes D daļā. Apkaimē iezīmējas vismaz 2 daudzfunkcionālie centri — ap Tadaiķu un Valdeķu ielas krustojumu "vecajā" Ziepniekkalnā un ap trolejbusu galapunktu Ziepniekkalna mikrorajonā jeb "jaunajā" Ziepniekkalnā. Apkaimes A un DA daļa ir funkcionāli vāji saistīta ar pārējo apkaimes teritoriju, tāpēc pašreiz Ziepniekkalna apkārtne ir grūti uzskatāma kā telpiska un funkcionāli vienota teritorija. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 16 300 metri.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ziepniekkalns izveidojies uz bijušās Bišumuižas, Ēbelmuižas, Foka muižas, Jaunās Grāves muižas, Nummurmuižas un Reimermuižas zemes. Nelielu daļu šīs teritorijas gar Bieķengrāvi iekļāva Rīgas policijas novada robežās jau 1786. gadā.[1] Ziepniekkalna centrālā daļa (Seifenberg) tika iekļauta Rīgas administratīvajās robežās 1828. gadā.[2] 1924. gadā pilsētas robežās oficiāli iekļautas bijušās Nummurmuižas zemes ap tagadējo Ziepniekkalna ielu. 1974. gadā Rīgas pilsētas robežās iekļauta Ziepniekkalna dienvidu daļa, kādreizējās Līves muižas zemes un tām pieguļošā Medemu purva daļa.[1]
Ziepniekkalna centrā atrodas Ēbelmuižas parks, kura austrumu daļā atrodams resnākais ozols Pārdaugavā. Te saglabājusies arī Ēbela muižas dzīvojamā ēka (Zaļenieku ielā 21). Muiža tika celta kā bagāta Rīgas namnieka vasaras mītne. 18. gadsimta beigās lielāko daļu no muižas 88 ha lielās platības aizņēma smilšainas un pārpurvojušās pļavas. 1799. gadā Justs Blankenhāgens muižu pārdeva Lielās Ģildes tirgotājam un melngalvju vecākajam Joahimam Ēbelam. Viņš izveidoja parku, uzbūvēja oranžēriju un dārza paviljonu. Ar laiku Ēbela muiža kļuva par populāru bagātāko un ievērojamāko Rīgas namnieku atpūtas vietu.[3]
Netālu no Ēbelmuižas parka atrodas apkaimes otra zaļā zona — 1871. gadā izveidotie Ziepniekkalna kapi (Mālu iela 19). Tā ir viena no vecākajām pilsētas nomales kapsētām, kur savulaik apglabāja arī Doles salas iedzīvotājus.[2] 2008. gada augustā Kartupeļu ielā zem Rīgas Pārdaugavas pamatskolas sporta stadiona tika atrastas aptuveni 600 Otrā pasaules kara karagūstekņu mirstīgās atliekas.[4]
Ziepniekkalna rietumu mala sakrīt ar Vienības gatvi (līdz krustojumam ar K. Ulmaņa gatvi). Līdz 1935. gadam tā tika saukta par Jelgavas šoseju. Izveidota 19. gadsimtā, nospraužot pilsētas robežās jaunu iztaisnotu trasi senajam pasta ceļam, kas gāja no Austrumprūsijas caur Jelgavu un Rīgu uz Pēterburgu.[5] Caur Ziepniekkalna teritoriju gāja vēl viens sens tirdzniecības ceļš — no Rīgas uz Lietuvu — tagadējā Bauskas iela. Tās Daugavas pusē ir galvenokārt rūpnieciska apbūve, bet otrā pusē — mazstāvu dzīvojamā apbūve. Bauskas ielā 48 atrodas 18. gadsimta 3. ceturksnī celtās bijušās Bellevue jeb Volkovica barokālās muižiņas koka dzīvojamā ēka.[6]
Ziepniekkalnā atrodams gan privātmāju rajons, gan daudzstāvu dzīvojamo māju bloki. Sākotnēji lielākajā daļā rajona teritorijas vērojama reta izklaidus apbūve gar neregulāru, līdzās Ziepniekkalna smilšu kāpām stihiski veidojušos nenostiprinātu, tikai daļēji ierīkotu ielu tīklu, tā ir senākā vienlaidus apbūve gar Bauskas ielu un Graudu ielas sākumā.[1]
Dzīvojamais rajons apbūvēts galvenokārt ar 1—2 stāvu individuālajām vienģimenes mājām, kas celtas gan 20. gadsimta sākumā, gan arī pēc Otrā pasaules kara. Privātmāju teritorijai parcelācijas projektu izstrādāja arhitekti A. Baikovs un J. Purgalvis.
Tipveida dzīvojamā rajona izbūves detālplānojums tika izstrādāts 1972. gadā, bet 1987. gadā to pārstrādāja institūtā "Pilsētprojekts" (arhitekti Aldona Berķe, Gunārs Melbergs, L. Muntere). Balstoties uz projektu, bija paredzēts izbūvēt 4 mikrorajonus, sabiedrisko un tirdzniecības centru Valdeķu ielā, kā arī pārbūvēt Ēbelmuižas parka teritoriju. 1980. gados tika uzsākta kompleksa rajona apbūve.[2] Šajā laikā tapa arī tā dēvētais Ziepniekkalna "lielais Ķīnas mūris" jeb "Garā māja" — daudzstāvu vairāksekciju dzīvojamā māja Ozolciema ielā 18, kuras garums ir 343,2 metri.[7] Šī 119. sērijas dzīvojamā ēka, kurā tika piešķirti dzīvokļi Valsts Rīgas rūpniecisko robotu rūpnīcas darbiniekiem, ir ne tikai garākā dzīvojamā ēka Rīgā, bet arī visā Latvijā un arī Baltijas valstīs. Ēka sastāv no 11 kāpņu telpām un 396 dzīvokļiem. Sakarā ar PSRS sabrukumu Ziepniekkalna dzīvojamā rajona detālplānojums netika pilnībā realizēts. Piemēram mikrorajonā "Ziepniekkalns—2", laukumā starp Ozolciema ielas 16 k—7 ziemeļos un Ozolciema ielas 22 k—2 un 24 k—1 dienvidos, bija plānots parks "Mazais Ziepniekkalns".
Rūpniecības uzņēmumi Ziepniekkalnā sāka veidoties 19. gadsimta otrajā pusē. 1970. gados pilsētai pievienotajā teritorijā ziemeļos no Medemu purva izveidojies rūpnieciskās apbūves rajons. Te izvietojies A/S "Dzintars", A/S "Aerosols", ACB un citi uzņēmumi. 2022. gadā izveidoja veloceliņu Centrs—Ziepniekkalns.
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziepniekkalnā, iekļaujot teritoriju līdz K. Ulmaņa gatvei, 2017. gadā darbojās trīs vidusskolas ar nepietiekamu skolēnu skaitu (242). Ņemot vērā skolēnu dzīvesvietu izvietojumu un obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu apkaimes skolās, tika ierosināts šo trīs vidusskolu vietā izveidot vienu Ziepniekkalna vidusskolu uz Rīgas 94. vidusskolas (OCE indekss 55,4%) bāzes.[8]
Ziepniekkalna kapi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziepniekkalna kapi atrodas Mālu ielā 19. Kapu platība ir 9,7 hektāri, tie tika izveidoti 1871. gadā un tiek uzskatīti par vienu no pilsētas nomales vecākajām kapsētām, kur savulaik tika apglabāti arī Doles salas iedzīvotāji.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rīga
- Zemgales priekšpilsēta
- Sabiedriskais transports Rīgā
- Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā
- Rīgas klimats
Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ziepniekkalns.
Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas un Rīgas pašvaldības portāla.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Ziepniekkalns - Rīgas pašvaldības portāls, riga.lv
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 749. lpp.
- ↑ Albina D. Ēbela muiža, pilis.lv
- ↑ Ziepniekkalnā stadionā varētu būt apbedīti vairāk nekā 600 karavīru, diena.lv, 06.08.2008.
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 733. lpp.
- ↑ Rīgas ielas (encikl.), Rīga, 2008. gads, 2. sējums, 45. lpp.
- ↑ Ziepniekkalna robotizācija Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Māksla" Nr. 3, 51. lpp 01.05.1989.
- ↑ Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā LETA 2017. gada 25. oktobrī
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||
