Alanīns
| Alanīns | |
|---|---|
 L-alanīna struktūrformula  L-alanīna molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | C3H7NO2 |
| Molmasa | 89,1 g/mol |
| Blīvums | 1401 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 297 °C (sadalās) |
| Viršanas temperatūra | sublimējas |
| Izoelektriskais punkts | 6,11 |
Alanīns (Ala, 2-aminopropionskābe, CH3CHNH2COOH) ir α-aminoskābe. Alanīns ir balta kristāliska viela. Alanīns ir otra vienkāršākā aminoskābe, pēc glicīna. Tam ir divi optiskie izomēri. Alanīnam ir arī struktūrizomērs — β-alanīns (CH2(NH2)CH2COOH).
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]L-alanīns ir viena no 20 dzīvo organismu olbaltumvielās sastopamajām aminoskābēm. D-alanīns ir sastopams dažās baktērijās. Alanīns ir otrā izplatītākā aminoskābe olbaltumvielās, pēc leicīna. Alanīns aknās viegli pārvēršas par glikozi un atpakaļ (tā saucamais glikozes-alanīna cikls). Tādēļ alanīns pieder pie aizstājamām aminoskābēm, ko organisms sintezē pats. Ja organismam trūkst ogļhidrātu, tas veido tos no muskuļu olbaltumvielās esošā alanīna, lai nodrošinātu glikozes līmeni asinīs.
β-Alanīns kā bēta aminoskābe olbaltumvielu sastāvā neietilpst, taču tas ir aminoskābju vielmaiņas produkts. β-Alanīna struktūra ietilpst vairāku svarīgu bioloģiski aktīvu vielu (karnozīna, anserīna, kofermenta A, pantotēnskābes) sastāvā.
| ||||||||
|