Alanīns

Vikipēdijas lapa
Alanīns

L-alanīna struktūrformula

L-alanīna molekulas modelis
Ķīmiskā formula C3H7NO2
Molmasa 89,1 g/mol
Blīvums 1401 kg/m3
Kušanas temperatūra 297 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra sublimējas
Izoelektriskais punkts 6,11

Alanīns (Ala, 2-aminopropionskābe, CH3CHNH2COOH) ir α-aminoskābe. Alanīns ir balta kristāliska viela. Alanīns ir otra vienkāršākā aminoskābe, pēc glicīna. Tam ir divi optiskie izomēri. Alanīnam ir arī struktūrizomērs — β-alanīns (CH2(NH2)CH2COOH).

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

L-alanīns ir viena no 20 dzīvo organismu olbaltumvielās sastopamajām aminoskābēm. D-alanīns ir sastopams dažās baktērijās. Alanīns ir otrā izplatītākā aminoskābe olbaltumvielās, pēc leicīna. Alanīns aknās viegli pārvēršas par glikozi un atpakaļ (tā saucamais glikozes-alanīna cikls). Tādēļ alanīns pieder pie aizstājamām aminoskābēm, ko organisms sintezē pats. Ja organismam trūkst ogļhidrātu, tas veido tos no muskuļu olbaltumvielās esošā alanīna, lai nodrošinātu glikozes līmeni asinīs.

β-Alanīns kā bēta aminoskābe olbaltumvielu sastāvā neietilpst, taču tas ir aminoskābju vielmaiņas produkts. β-Alanīna struktūra ietilpst vairāku svarīgu bioloģiski aktīvu vielu (karnozīna, anserīna, kofermenta A, pantotēnskābes) sastāvā.