Asparagīns
Izskats
| Asparagīns | |
|---|---|
|
L-asparagīna molekulas modelis un struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C4H8N2O3 |
| Molmasa | 132,118 g/mol |
| Blīvums | 1543 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 235 °C (sadalās) |
| Viršanas temperatūra | - |
| Izoelektriskais punkts | 5,41 |
Asparagīns (Asn, asparagīnskābes monoamīds, C4H8N2O3) ir aminoskābe. Asparagīns ir bezkrāsaini rombiski kristāli.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Asparagīnu no sparģeļu sulas izdalīja franču ķīmiķis Luī-Nikola Voklēns 1806. gadā. No tā cēlies asparagīna nosaukums (grieķu: asparagos - sparģelis). Asparagīns bija pirmā brīvā veidā iegūtā aminoskābe.
Atrašanās dabā
[labot | labot pirmkodu]Asparagīns ietilpst olbaltumvielu sastāvā, kā arī atrodams organismā brīvā veidā.
Bioloģiskā nozīme
[labot | labot pirmkodu]Veidojoties asparagīnam no asparagīnskābes, organismā tiek saistīts toksiskais amonjaks. Tādējādi asparagīns pieder pie aizstājamām aminoskābēm.
| ||||||||